Pilskalns atrodas ap 0,7 km uz D no Ventspils – Rīgas šosejas, Engures upes kreisajā, mežainajā krastā.
Pilskalns atrodas ap 0,7 km uz D no Ventspils – Rīgas šosejas, Engures upes kreisajā, mežainajā krastā.
Pilskalns ierīkots ap 300 m uz R no lielceļa zemes mēlē starp šīm divām strauta pietekas gravām.
Pilskalns atrodas uz Kazdangas un Aizputes pagastu robežas Tebras vecupes labajā krastā.
Kaņautu pilskalna mākslīgā pārveidojums pazīmes nerada šaubas, tomēr kultūrslāņa trūkums liegs plašāk spriest par vietas kādreizējo nozīmi. Kādā I Pasaules kara laika kartē Kaņautu pilskalna vietā ir likts nosaukums “Pilskalns”.
Pilskalnam pēc tam tuvējā purvāja dots Stulbenes pilskalna nosaukums. Skaidrojot savdabīgo vietvārdu, varētu norādīt, ka tā kādreizējā nozīme varētu būt vienādojama ar vārdu akls.
Izriedes pilskalns, kas lielā mērā ir pārveidots, cietis arī II Pasaules kara laikā, tomēr ir saglabājis savu veidolu un ir tipisks Kurzemei ar klasisku pilskalna siluetu.
Pilskalns, kas ierīkots jūras senkrasta malā, atrodas ap 2 km uz Z no Alsungas. Te slīpi uz Užavas upes pļavām pa dziļu gravu nokrīt strauts, kas tiek saukts par Strēļu valku vai Karpiņvalku.
Mežainajā teritorijā uz R un DR no Sventes ezera, kas ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, ir sarežģīts reljefs. Šī teritorija ir arī ļoti aktīvu I Pasaules kara laika cīņu vieta, tāpēc visi kaut cik ievērojami reljefa izcēlumi ir sarakti ar kara laika rakumiem.
Pilskalns ierīkots apmēram ZA–DR virzienā orientētā, lapu kokiem apaugušā kalna kauprē. Gan uz paša pilskalna, gan arī plašā apkārtnē iestādītas lapegles.
Dudaru pilskalns atrodas Rušona ezera A pusē, kur ezers ir ļoti izrobots ar pussalām un līčiem. Uz lielākās pussalas kādreiz bijusi Dudaru sādža; arī tagad pussalā ir vairākas viensētas, un nosaukums “Dudari” ir vispārzināms un plaši lietots.
Pilskalns ierīkots kaupres augstākajā vietā, kur tā ir arī nedaudz platāka. Pilskalna plakums atrodas ap 15 m virs līdzās esošā ezera līmeņa.
Par Aulejas Zilo vizbulīšu pilskalnu to nodēvēja “100 Latgales pilskalnu” entuziastu grupa.
Nenoteiktas ziņas par šo pilskalnu bija jau iepriekš. Tā 1947.g. K. Rozītis ziņoja par 20 m augstu pilskalnu Liepnas upes cilpā.