„Piļigora” ir nosaukums, kura pirmā puse ir latviska, bet otrā — krieviska. Tas tāpēc, ka apkārtni kolonizējuši krievi. Šai apvidū, vispār spriežot, nevarēja nekādu pilskalnu sagaidīt, jo apkārtne ir līdzena, pārņemta plašiem purviem un mežiem, kas maz noderējuši ļaužu mītnēm senatnē. Tomēr, pārmeklējot norādītā vietā, kādu mežainu smilšu kalnāju, kas ap 1 km. garš, izdevās atrast viņa rietumgalā nelielu, rakumiem norobežotu vietu.
