„Lībiešu” pilskalns dažādos laikos vēsturiskajos dokumentos un tautas valodā ir dažādi saukts: „Ogļu kalns”, „Mazsalacas pilskalns”, „Skulberģu (Kolbergas) pilskalns” un „Skaņkalnes pilskalns”. „Lībiešu un Mazsalacas pilskalns” ir jaunāki – šī gadsimta nosaukumi, bet „Skulberģu (Kolbergas) pilskalns” ir senāks nosaukums, jo tas radies no tuvumā esošās muižas nosaukuma, kas arhīva materiālos pirmoreiz minēta jau 1487. gadā.
Igaunijas robežas tuvuma mūsu pilskalnu skaits samazinājās. Gluži tāpat arī Igaunijas pilskalni stāv labu gabalu atstatu Latvijas valsts robežai. Tādā kārtā jau senatnē bijusi „neutrala” josla starp šām abām tautām.
Alūksne stāv Vidzemes ziem.-austrumu stūrī pie diezgan prāvā Alūksnes ezera. Šai ezerā pussalas veidā iespiežas augsts zemes stūris, kurā atrodas senējs pilskalns. Tagad šo pilskalnu sauc par „Tempļa kalnu” jo viņā uzcelts skaists granīta paviljons, kas iesaukts par templi.
