Mēmeles kreisajā krastā, Ceraukstes pag., Aužeļu un Turku māju zemēs rāda cilvēka rokām veidotu kalnu, dēvētu „Pilskalns”. Patieši šis ir tipisks pilskalns, kas ierīkots uz zemes raga, kurs radies starp sīka strautiņa gravu un stāvo Mēmeles krastu.
Nospraužot valsts robežu dienvidos Bauskai, bijušā Kurzemes guberņas robeža līdz ar dažiem kv. kilometriem zemes tika piešķirta Latvijai. Tādā kārta kāds pilskalns, kurš skaitījās Kaunas guberņā, tagad pieder mums.
Savā laikā tas bijis zivju bagāts ezers un ap to apmetušies vairāki zvejnieku ciemi. Ezera apkārtne mazapdzīvota, aizaugusi purviem un mežiem. Ezera rietumu pusē atrodas nelielais Čaukciems, bet dienvidos Antiņciems. Starp šiem ciemiem, kas viens no otra 4 kilometri atstatu, ezera rietumu krastā iestiepusies pussala, saukta pilskalns
Puiškalns – pilskalns atrodas Dundagas pagastā, ap 3 km austrumos bij. Kaļķu muižai, 500 m ziemeļos Īvnieku mājām. Jau 1809.gadā ceļojuma piezīmēs pa Kurzemi to aprakstījis barons Ulrihs fon Šlipenbahs. Šajā laikā kalna plakumā atradies vidēji liels akmens, kas pēc formas līdzinājies cilvēkam. Pie tā vietējie iedzīvotāji esot upurējuši.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.