Rumbas pilskalns (Apaļais kalns) atrodas Talsu raj. Abavas pagastā 1,5 km uz DA no Veģiem, Abavas kreisajā krastā, 550 m uz ZA no Mazbrūveļu mājām. Pilskalnu pirmo reizi 1928.gadā reģistrējis un 1936.gadā uzmērījis E.Šturms.
Rumbas pilskalns (Apaļais kalns) atrodas Talsu raj. Abavas pagastā 1,5 km uz DA no Veģiem, Abavas kreisajā krastā, 550 m uz ZA no Mazbrūveļu mājām. Pilskalnu pirmo reizi 1928.gadā reģistrējis un 1936.gadā uzmērījis E.Šturms.
Kāravkalns atrodas Talsu raj. Lībagu pagastā apmēram 3,5 km uz D no Talsiem, Talsu – Lībagu vecā lielceļa labajā pusē, 350 m uz DDR no Ratkalnu mājām. Pirmās ziņas par šo senvietu 1934. gadā sniedzis E.Šturms. 1937.gadā pieminekli uzmērīja Talsu pilskalna arheoloģisko izrakumu dalībnieki Ā. Karnupa vadībā. 1946.gadā A.Gusars Kāravkalna DA pusē konstatēja tam atbilstošu iespējamu kulta kalnu.
Laucienas Milzu kalns atrodas Talsu raj. Laucienas pagastā mežu masīvā nepilnus divus kilometrus uz DA no Talsiem celiņa, kas no Talsu – Nurmuižas vecā ceļa nogriežas uz Sapņu ezeru, labajā pusē.
Dundagas Kalna dārzs atrodas Talsu raj. Dundagas pagasta centrā, 60 m uz ZA no Dundagas mūra pils. Kā iespējamu nocietinājumu pirmais šo vietu jau 1809.gadā aprakstījis U.Šlipenbahs. 1943.gadā P.Stepiņš izteica minējumu, ka Kalna dārzu kā nocietinājumu 13 .gs. ierīkojuši vācieši un izmantojuši līdz Dundagas mūra pils uzcelšanai, kas pirmo reizi rakstos minēta 1318.gadā. 1981.gadā pilskalnā Ē.Mugurēviča vadībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi.
Zlēku Karātavu kalna pilskalns ierīkots nodalītajā kaupres R galā. Pilskalna sāni no dabas ir krauji un īpaši nav stāvināti. R galā 3 m zem pilskalna plakuma līmeņa ir ap 8 m plats, izplūdis grāvis, kura priekšā ir ap 2 m augsts un 10 m garš valnis.
Pabērzkalns atrodas Ventspils raj. Zlēku pagastā Ventas labajā krastā starp Jaunbērzkalnu un Priednieku mājām. 1895. gadā to apzinājis un pārbaudes izrakumus izdarījis V.Sizovs. 1937.gadā Pabērzkalnā notika arheoloģiskie izrakumi E.Šturma vadībā.
Pilskalns ierīkots no dabas izdevīgā zemes mēlē starp divām stāvām, 5 – 6 m dziļām gravām. No zemes mēles turpinājuma R pusē pilskalna plakums atdalīts ar 1 m dziļu grāvi un valni, kura garums ap 13 m un augstums pret plakwnu ap 1 m. Pilskalna valni un grāvi divās vietās postījušas jaunāku laiku rakumu bedres. Viss kalns un tā nogāzes apaugušas ar kokiem.