Straujenieku pilskalns atrodas Liepājas raj. Gramzdas pagastā 150 m uz R no Aizvīķu kapsētas Aizvīķu – Gramzdas lielceļa malā un 300 m uz D no Straujenieku mājām. Pirmais pilskalnu 1942.gadā fiksējis P.Stepiņš; 1979.gadā pieminekli plašāk aprakstīja A.Vasks.
Purmsātu pilskalns (arī Upes, Bunču, Priednieku pilskalns) atrodas Liepājas raj. Virgas pagastā 2,3 km uz ZR no Kalētiem, Birsteles (Birkstalas) upītes labajā krastā, 200 m uz DR no Upju mājām. Pirmās ziņas par pilskalnu 1929. gadā sniedzis J.Grietēns; 1942.gadā senvietu apzināja un uzmērīja P.Stepiņš.
Gravas – Sudmaļu pilskalns atrodas Liepājas raj. Priekules pagastā 1 km uz A no Mazgramzdas, 100 m uz DR no Gravas – Sudmaļu mājām. Šo pilskalnu 1947.gadā apzinājis un uzmērījis A.Gusars.
Spingu pilskalns atrodas grūti pieejamā un neapdzīvotā vietā Liepājas raj. Vaiņodes pagastā apmēram 3 km uz DR no Asītes un 700 m uz ZZR no Spingu māju vietas. Šo pilskalnu 1941.gadā apzinājis K.Bregžis; 1942.gadā pilskalnu plašāk aprakstīja un 1943.gadā uzmērīja P.Stepiņš.
Brūveru pilskalns atrodas Liepājas raj. Virgas pagastā apmēram 3 km uz DA no Virgas centra un 100 m uz ZA no Nuružu mājām. Lai gan Brūveru pilskalns 1968.gadā bija iekļauts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, jebkādu arhīva ziņu par to trūkst. Dabā pilskalnu apsekojis un aprakstījis J .Asaris 1991. gadā.
Šalku Zviedru kapi – pilskalns atrodas Liepājas raj. Bunkas pagastā apmēram 7 km uz DDA no Durbes, 2 km uz DR no Tadaiķiem un 100 m uz DAA no Šalku mājām. Senvietu 1978.gadā atklājis A.Vasks.
Rinku (Boju) pilskalns atrodas Liepājas raj. Kazdangas pagastā 1 km uz A no Aizputes – Kalvenes šosejas un apmēram 300 m uz ZR no bijušajām Lejasrinku mājām. Šo pilskalnu 1946.gadā apzinājis un aprakstījis A.Gusars.
Vītoliņu pilskalns atrodas Liepājas raj. Kazdangas pagastā apmēram 1 km uz D no Kazdangas centra, uz R no bijušās Valatas muižas centra un 200 m uz Z no Vītoliņu mājām. Pilskalnu pirmais 1979.gadā plašāk aprakstījis A.Vasks.
Tāšu (Vitku) pilskalns atrodas Liepājas raj. Medzes pagastā pie robežas ar Vērgales pagastu, 3 km uz ZR no Tāšu ezera un apmēram 300 m uz D no Vitku mājām. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936.gadā pierakstījis E.Šturms; 1941.gadā pilskalnu plašāk aprakstīja K.Bregžis.
Ievādes Kapličas kalns atrodas Liepājas raj. Aizputes pagastā apmēram 4 km uz DR no Aizputes, 0,5 km uz ZA no Ievādes, 200 m uz ZA no Vizbuļu mājām, Aizputes – Vecpils lielceļa kreisajā pusē. Ziņas par iespējamu pilskalnu levādē jau 1869.gadā publicējis A.Bīlenšteins, taču dabā viņš pilskalnu netika meklējis.
Baltcepuru pilskalns atrodas Liepājas raj. Aizputes pagastā apmēram 0,5 km uz R no Aizputes pilsētas robežas un 200 m uz R no Baltcepuru mājām. Šī pilskalna (ar nosaukumu Čorkšu kalniņš) aprakstu, balstoties uz F.Jākobsona sniegtajām ziņām, 1923.gadā publicējis E.Brastiņš, kurš pats senvietu nebija apmeklējis, tomēr uzskatīja, ka tas nav īsts pilskalns. 1943.gadā pilskalnu uzmērīja P.Stepiņš.
Nīkrāces (Upenieku) pilskalns atrodas Kuldīgas raj. īkrāces pagastā Šķerveles (Šķērdulas) upītes kreisajā krastā apmēram 350 m uz ZA no Upenieku māju vietas. Pilskalnu 1923. gadā apzinājis F.Jākobsons; 1942.gadā senvietu plašāk aprakstījis un uzmērija P.Stepiņš.
Imuļu (Lēnu) pilskalns atrodas Kuldīgas raj. Nīkrāces pagastā apmēram 2 km uz DR no Lēnām un nepilnu kilometru uz D no Zvaguļu mājām. To kā iespējamu pilskalnu 1923. gadā minējis E.Brastiņš, kurš pats senvietu tomēr neapmeklēja. Reāli pilskalnu 1930. gadā apzināja A.Gusars.
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas raj. Laidu pagastā apmēram 1,5 km uz ZZR no Sermītes starp Vecmuižu un bij. Paegļu mājām. Pilskalnu pirmo reizi 1923. gadā literatūrā minējis E.Brastiņš, kurš, pats pilskalnu neapmeklējis, to tomēr pieskaitīja pilenēm. 1944.gadā Sermītes pilskalnu plašāk aprakstīja un uzmērīja A.Gusars.
Kurmāles pilskalns atrodas Kuldīgas raj. Kurmāles pagastā apmēram 4 km uz R no Kuldīgas, Kuldīgas – Ēdoles šosejas labajā pusē starp Meņģu un Laucenieku mājām. Pilskalnu 1895. gadā atklājis arheologs V.Sizovs . 1904.gadā plašāku pieminekļa aprakstu un novietnes skici publicēja E. Šmidts.
Rumbas pilskalns (Apaļais kalns) atrodas Talsu raj. Abavas pagastā 1,5 km uz DA no Veģiem, Abavas kreisajā krastā, 550 m uz ZA no Mazbrūveļu mājām. Pilskalnu pirmo reizi 1928.gadā reģistrējis un 1936.gadā uzmērījis E.Šturms.
Kāravkalns atrodas Talsu raj. Lībagu pagastā apmēram 3,5 km uz D no Talsiem, Talsu – Lībagu vecā lielceļa labajā pusē, 350 m uz DDR no Ratkalnu mājām. Pirmās ziņas par šo senvietu 1934. gadā sniedzis E.Šturms. 1937.gadā pieminekli uzmērīja Talsu pilskalna arheoloģisko izrakumu dalībnieki Ā. Karnupa vadībā. 1946.gadā A.Gusars Kāravkalna DA pusē konstatēja tam atbilstošu iespējamu kulta kalnu.
Laucienas Milzu kalns atrodas Talsu raj. Laucienas pagastā mežu masīvā nepilnus divus kilometrus uz DA no Talsiem celiņa, kas no Talsu – Nurmuižas vecā ceļa nogriežas uz Sapņu ezeru, labajā pusē.
Dundagas Kalna dārzs atrodas Talsu raj. Dundagas pagasta centrā, 60 m uz ZA no Dundagas mūra pils. Kā iespējamu nocietinājumu pirmais šo vietu jau 1809.gadā aprakstījis U.Šlipenbahs. 1943.gadā P.Stepiņš izteica minējumu, ka Kalna dārzu kā nocietinājumu 13 .gs. ierīkojuši vācieši un izmantojuši līdz Dundagas mūra pils uzcelšanai, kas pirmo reizi rakstos minēta 1318.gadā. 1981.gadā pilskalnā Ē.Mugurēviča vadībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi.
12
Page 1 of 2
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.