28.01.2018.g. Vecračinas. Divdesmit trešais. Pyrmais nu Daugovys leikumu pilskolnim. Itys ir ar pasi i sovu velosipedistu trasi(oho repojam)! Pūsteits vairuok reižu – pyrma ar staraveru kopu īreikuošonu, tod ar myrušūs puorapbedeišonu 80-tajūs(beja planavuots, ka tī vyss byus zam iudiņa – Daugovpiļs HES). Nazkodejuo turisma infrastruktura pilskolnā tagad pavuorguse. Vysleidza, stuovumi da Daugovai i skoti – varoni.
28.01.2018.g. Izvoltys. Divdesmt ūtrais. Itys atrūnams jau daudz vīgļuok, tik vysleidza bez kaidu nūruožu. Breineigs skots nu kolna iz apleicīni, vīni suoni ar lelu stuovumu. Pilskolns cīši aizaudzs ar seikom atzolom. Bārni īmiegynoj jaunū snīgu i pilsolna suonus.
28.01.2018.g. Murānu. Divdesmit pyrmais. Pīktū ekspediceju suokam ar gryuši atrūnamū Murānu pilskolnu Kruoslovys nūvodā. Napalels ar jūkaini savārptom prīdem apaudzs. Plakuma vīns gols ar pacālumu, pilskolnam vīnūs suonūs akmiņu kruovums. Pilskolnā atrūnam akmini, Ivars dūmoj, ka jauns dūbeišu akmins Latgolā!!!
07.01.2018.g. Belogrudovys(Egļu). Divdasmytais. Jau lobā timseņā braucam da divdasmytuo. Dziļi gruovi, slapni teirumi i snīgs. Pi kolna vēl palics nadaudz snīga i dieļ ituo Belogrudovys ir Kārļa meiluokais kolns. Bārni pykojās, raugam mudri sasastuot iz bildi i apīt kolnam apleik, kab vyss piec lykumim. Tymsā izkuopam iz nazcik akminim. Jezupa guņkurs, Alfrēda himna i vyss varātu jau beigtīs. A, nē, izaruoda, ka myus gaida Ambeļu kultūrys noma vadeituoja Ingrīda ar syltu čaju, torti i ekskurseju pa “Ambeļu skreini”. Lels paldis, Jai! Da nuokamai reizei i paldis visim. Hei!
07.01.2018.g. Brīveru. Deveņpadsmytais. Ībraucam Aglyunys nūvodā, tik prūjom nu Dubnys vēl nateikam. Pilskolns skaistā vītā, stuovom molom, breineigu skotu iz upi i ryuceiša izgrauztu grovu. Meiluokais ituo braucīņa pilskolns gondreiž visim bārnim. Bebru paradīze, aizsprūsts pi aizsprūsta. Jī kuopuši stuovajā kolnā piec kūku i šļukuši atpakaļ. Pi poša pilskolna iz Dubnys vacys dziernovys ar aizsuoktim remontim.
07.01.2018.g. Ļāperu. Ostoņpadsmytais. Vēl vīns Dubnys pilskolns tik nalelu gabaleņu tuoļuok nu Grītys. Da itim obim nu ceļa beja taids gabaleņš juopaīt i bārnim napatyka. Apleik kolnam mozi pūreni i janvara dubli. Apaudzs ar mežu, klasiski skaists. Kolna molā atrūnam akmini, kas izaver piec cierva ar nūlauztu kuotu. Itamā braucīnī akmiņu atrodumu daudz i Ivars – laimeigs.
07.01.2018.g. Grītys. Muns jauneibys pilskolns, da kura nazkod īts vairuok reižu. Vīns nu skaistuokajim i leluokajim Dubnys pilskolnim. Ar īspaideigu valni, atrodumim, Dubnys stuovumu, kūkim, mylzu pyupiežim i golvonais – kolna saiminīku i saimineicu. Jī, izaruoda, verās leidza myusu braukšonai i sagaida myus pi kolna. Paldis jim par dorbu pilskolna sakuortuošonā, ekskurseju, stuostim i atbolstu. Lai vairuok itaidu cylvāku Latgolā i Latvejā! Nūsprīžam, ka Grītys kolnā varātu dzeivuot vasalu dīnu, i mudri laižam tuoļuok.
07.01.2018.g. Baranovskas. Pīcpadsmytais. Jā, jā pīcpadsmytais ūtrū reizi. Ite poruods nu īprīkšejuos reizis, kod naaizguojem da eistuo. Paldis Jūlijai Munčai, kura pastuosteja, kai atrast pareizū. Pareizais izaruodeja nūsaglobuojs aiz Galvānu HES pošā Dubnys krostā, kaidus 200 metrus nu naeistuo. Nalels, skaists, dīzgon aizaudzs, ar daudzom izrokumu pādom. Pādejuo pieteišona taiseita pyrms Galvānu HES rakšonys. Pilskolnu braucieju palīk vys vaira, itū reizi kluot ir Alfrēds, Juoņs, Jurs i Edvards. Heisā!!!
Asote. Solts i viejains,styrnu i lopsu apdzeivuots. Ar nūruodem, informacejis dieli, slavens. Kotrā kūrmu rokumā muola goboli i trauku lauskys. Ar skaistu skotu iz Daugovu i na tik skaistu iz cytom pusem, kur nu blokus asušajim kopim izsvīstys pučis i televizori. Valsts svātkim par gūdu himna i nūsprīžam kotrā kolnā izkuopt i apīt jam apleik.
20.11.2017.g. Dzirkaļu. Mistiskuokais i ekspedicejis daleibnīku vysvairuok nūvārtātais pilskolns. Sakūpts ar pacaltu valsts karūgu meža vydā. Mikeļs kolnā izskrēje pyrmais, stuosteja, ka redziejs boltu zači i ilgi meklēje jū pa mežu. Staigojūt pa kolnu i jam apleik meklējem i mes – kurs boltu viersi, kurs mozu syvānu, kurs dagūšu plošku, kurs oluta vītu.
20.11.2017.g. Ģedušu (Gavartīnis). Ceļa molā, vīgli atrūnams, laikam dieļ tam i bez nūruodem. Spieceigā lūpkūpeibys ītekmis zonā, ar radzamim i saūžamim darbeibys blokusproduktim. Juosoka,ka vysu meikstynoj skaistī terasveida suoni, bārnu spieļu laukums kolnā i meikstuos mēbelis. Gonu i sorgu suni pīkluojeigi i draudzeigi.
20.11.2017.g. Dzenes kolns. Vysmozuokais, vysgryutuok dasnīdzamais. Zamā, pūrainā vairuoku gruovu i upieļu satecis vītā, pavysam natuoli nu dzeļžaceļa. Bez vysaidu nūruožu, tik vīgli daīmams pa Dzeņu gruovi, kur Jureits pīsmēle zuoboku. Gruovam skaista, akmiņa myurāta caurtaka zam slīdem. Pilskolna plakums aizaudzs atzolom. Satiksme iz dzeļžaceļa intensiva, taisejom zekserus.
20.11.2017.g. Jersikys. Nasaverūt iz visim breidynuojumim, saiminīks atsauceigs i saimineica čakla. Cīši draudzeigi kači, vīns taisejuos mums leidza. Traucēje industrialuos zonys tyvums i intensivuo saimnīciskuo darbeiba i juos palīkys pilskolnā i ap jū. Skaisti kūki i skots iz Daugovu. Spieceigi Daugovys vieji. Artefakti iz kotra sūļa!
10.12.2017.g. Buivīšu. Pilskolnā vaci katūļu kopi (nazkod bejuši), tagad taidi džungļi, ka vosorā navarātu īleist. Daudz apguoztu pīminekļu i krystu. Vīnā golā nazkod rokts, tagad tur rūk lopsys i izrūk golvys, kuojis i cytus kaulus. Pi pilskolna sabrukuse ferma i breineigs skots iz Daugovu! Eiropa da itai vītai vēl navā tykuse. Itū reizi žāl…
10.12.2017.g. Svilišķu. Leluokuo dale nu suonu nūorta, tik stuovuokajā golā nazcik kūku. Saiminīki kolnā tur pogrobu i pi kolna alni, kuru bārni var padzonuot. Ivars ar Jezupu atroda nazcik zeimeigu akmiņu, jī myusu pulceņam lels atspaids ar sovu zynuošonu i padūmu.
10.12.2017.g. Borovkys. Ostoitais pasauļa breinums. Breineigs, sakūpts, nūslāpumains. Ar 15 metru stuovumu i upi apakšā, nūstuostu i nūslāpumu pylns(iz ituo kolna asūt ījimta Krīvejis keizarīne Katrīna I). Ar miļzeigu akmini upis krostā, nūgrymušu pili i okys vītu. Pilskolnu paraugs, šedevrs i etalons.
10.12.2017.g. Pilišķu. Pilišķu centrā, klasiski skaists i apdzeivuots. Ar karūga kuorti, gunskura vītu i beņčim. Ar Pīteradīnys svieteišonys tradiceju i Meteini. Ar babu Jaņi, kas atīt i stuosta par kolna teikom, vītejim cylvākim i vītom. Ar atstuotu bišu dravu i zaldatu izroktim kolna suonim.
10.12.2017.g. Anspoku. Skaistā vītā tyvu Preilim, žāl, ka pamasts i aizlaists. Ar skaistu egli i na tik skaistom barona medeibu pilsdrupom. Bārnim vysvaira patyka Jezupa guņkurs jau lab tik tymsajā vokorā. Paļdis visim, prīks, ka myusu pulks vairojās!
24.12.2017.g. Plivdu. Trešais pilskolnu braucīns suokās pi Preiļim ar eistynu latgalīšu vīsmīleibys paraugdemonstriejumu. Pilskolna tyvejuos sātys saiminīks na tik īt gobolu leidza, lai paruodeitu eistū kolnu, a i paduovynoj mums mada burku. Paldis! Pilskolnam skaists stuovums da Preiļupeitei. Bārni nav nūturami – snīgs!
24.12.2017.g. Zabornajas. Itū reizi cyts saiminīks, laipneiba – tei poša. Īt gobolu leidza i palaiž puori gonu drotim. Paļdis! Pats kolns kai kompeta – opolu, leidzonu augšu i terasem tik precīzom, kai pārn tik bārtom. Austrumu molā akmiņa myurāti pamati (sātai voi Napoleona armejis lelgabalim)? Turpynojūt tradiceju itū reizi Madara īsmeļ zuobokā iudiņa! Gabaleņu tuoļuok braucam puori Tartakam.
