I.Mičule – Lapa 4 – Latvijas pilskalni / Latvian hillforts

100 Latgales pilskalni. Kausas pilskalns

06.01.2019 No Comment

13.08.2018.g. Kausa. Ostoņdasmytais. Jū taisejomēs apstaiguot jau pavasara rūbežu braucīnī, tik tod bejom gona guojuši jau pyrma, i atstuojem cytai reizei. Niule tei reize beja kluot, divu dīnu 15. ekspediceju 100 Latgolys pilskolni suok ar nazkod lelū, tik tagad nūroktū Kausa pilskolnu. Kai saprotom, nu juo palics tik vīns styurs i vītom radzami pilskolna suoni. Izlūžņojam apaugušuos kolna molys i atrūnam stygu, kas 4 – 5 km garumā nu pilskolna pa kausys augšu īt da Meikšānim. Stygu īsokam visim staiguot grybātuojim vysvaira pavasarī i rudinī.

100 Latgales pilskalni. Beitānu pilskalns

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Beitānu. Septendesmit deveitais. Kilometru nu Černoručjes šūgod atrosts Beitānu pilskolns. Kai stuosta Aleksandrs, ite vēl vīns puoru pilskolns. Pavasara tolkā sakūpts, var just saiminīka rūku. Baltu vīneibys dīnā 22.septembrī iz kolnu aicynuoti visi Latvejis Beitāni, i sevkuram tiks daškierts sovs guņkurs kolna suonūs. Lels, skaists pilskolns ar vuortim, tyltu i sātmaļa suokumu. Ekspedicejis suokumā bāduojem, ka itū reizi nav nivīna jaunuo ekspeditora. Da gola pādejūs divūs pilskolnūs mums dasavīnuoje vasali pīci – Aleksandrs, Uģis, Lija, Andis i Rita. Lels paļdis Aleksandram i visim espeditorim. Itis nabeja vīgls braucīns, laikam jau gryutuokais da šam. Dreiži ruļavuosim otkoņ!!!

100 Latgales pilskalni. Černoručjes pilskalns

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Černoručjes. Septendesmit ostoitais. Itū pilskolnu vēl navar atrast nivīnā kartē, atrosts tik pours godu atpakaļ. Jū mums ruoda Aleksandrs i stuosta par pilskolna saminīku, kurs, zynuodams, ka juo zemē byus jauns pilskolns, vēl paspiej nūgrīzt i aizvest mežu. Pilskolnu nu trejom pusem sorgoj Baldys upeite, a caturtajā molā gruovi. Vīta skaista.

100 Latgales pilskalni. Stalidzānu Svilušais kalns

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Stalidzānu Svilušais. Septendesmit septeitais. Pa ceļam da juo, ībraucam gostūs pi Aleksandra Lubāna i Kroma kolna bruolestis. Bārni cīši prīceigi, ite var redzēt pošu pili, ite nav kryumu i skudru. Ite brauksim vēl cytā reizē. Stalidzānu Svylušais kolns ir boguots ar nūruodi, sovu stuovlaukumu i stygu. Nalels, sakūpts i sirsneigs. Melneicu plantacejis jam apleik tik dalīk viertiejuma punktu.

100 Latgales pilskalni. Pušas pilskalns I

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Septendesmit sastais. Gabaleņu atpakaļ nu Pušas II i otkoņ kolnā, cauri kuodeilu pļovom da Pušas I. Skaists pilskolns ar breineigu, aizaugušu mežu viersā. I skudrys, skudrys, skudrys.

100 Latgales pilskalni. Pušas pilskalns II

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Septendesmit pīktais. Piec pyrmajim divim partizanu pilskolnim bez mauduošonuos i kuorteigu pušdīņu nikai. Rekomendejam Pušys azaru i skaistu mauduošonys vītu. Pušā ir divi pilskolni, da kurim ir nūruode nu ceļa. Tik nūruode ir apmāram taida – tī nazkur mežā. Itū reizi lobs cylvāks ceļu paruodeja, pogolmā mašynys nūlikt īlaide i vēl soldonu uobuļu deve. Pilskolns augstā vītā ar skaistim skotim i avīkšu ūgom.

100 Latgales pilskalni. Leimanišķu Baterijas kalns

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Baterijas. Septendesmit caturtais. Laikam vēl nivīns nu ekspedicejis pilskolnim nav tai globuojīs, kai tū dareja Batarejis pilskolns. Dzeivuodams puorī ar jau pyrma mynātū Leimanišku bruoli(tik 600 m storpā) jis pyrma syuteja mums pretim Pīteri. Pīters jau nu poša reita beja cīši laipneigs i vede ruodeit Batarejis kolnu pavysam iz cytu pusi. Da vīna kolna jis nūvede i stuosteja, ka nu juo ar lelgobolim šauts iz Maltu. Mes pretim narunuojem, tik saprotom, ka karā kai jau karā, kotra vilteiba dereiga. Raudzejom poši īt nu ceļa iz austrumim 800 m, i ībrydom pūrā, kur visim par reizi kuojis slapnis i taidys pūra skudrys, ka baist. Šai tai izasytom cauri i, cikom bārni karuoje ar skudrom, mes lelī meklējem pilskolnu mežā. Ilgi meklējem. Atrodom ar visim gruovim. Tod jis īdeve mums leidza sieņu i izdzyna nu meža iz napareizū pusi, lai pastaigojam da mašynu. Tai tys beja.

100 Latgales pilskalni. Leimanišķu pilskalns

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Leimanišku. Septendesmit trešais. 100 Latgolys pilskolnu ekspedicejis laiž tuoļuok i sastdin piec garuokom breivdīnom sasatykom Maltā. Leimanišku pilskolns natuoli nu Maltys i mežā. Aizaudzs, nakūpts ar sovom nuotru, ūdu i skudru apsardzeibom.

100 Latgales pilskalni. Udrijas pilskalns

18.12.2018 No Comment

24.09.2018.g. Udrijas. Symtu pirmais. Ūtruo symta pyrmajam pilskolnam asam izalasejuši pilskolnu zvaigzni. Vīns nu myusu ekspeditoru – Alfrēds, vēl padūmju laikūs apbraukuodams Latveju i Latgolu, jimā kuops, i stuosteja par īspaideigu pilskolnu natuoli nu Bukmuižys. Salasejuši vysu svineibom vajadzeigū kuopem ūzulim apaugušajā pilskolna stuovumā. Stuovums pamateigs i kuopums – 50 metru iz augšu. Leluokuo dale pilskolna suonu apauguse i kuopūt apleik nikuo daudz navar redzēt. Plakums augšā aizaudzs mozuok i puorradzams. Moksa par kuopumu sagaida vītā kur nazkod bejuse sliepuošonys trase. Tī kolna stuovuokajūs suonūs gona plots gobols nūteireits nu kryumu i kūku. Saceišu, ka tys ir juoredz iz vītys i biļde datora ekrānā moz kū var paleidzēt. Visi pyutem i gavilējem kai bārni. Kurynuojem jubilejis guni, šuovem gaisā burbuļu iudini ar grādim i bez, ēdem svātku peirāgu i kiupynuojem bārnu cigārus. Bez itaidu pilskolnu byutu gryušuok sasajimt iz nuokamajim braucīnim, a tagad nūsprīžam, ka vajag vēl. Tradicionali sveicynojam myusu jaunūs ekspeditorus – Irisu, Ivaru i Agri. Brauksim dreiži vēl!!!

100 Latgales pilskalni. Žaunerānu pilskalns

02.07.2018 No Comment

28.05.2018.g. Žaunerānu. Septeņdesmit ūtrais. Ituos ekspedicejis pādejais i pyrma naparadzātais. Pilskolnam tyvejā sātā dzeds kuļ izkapti, taisuos pļaut sīnu i prīceigs par myusu ekspediceju. Prīceigs i juo suneits Družoks, kas par reizi teik bārnim par draugu. Dzeds stuosta, ka kaidu laiku atpakaļ, jam vēl bejs zyrgs i ganejīs pilskolnā. Īdams zyrgu puorsīt jis īsaviers, ka zyrgs ar kuoju izkass sovaidu akmini. Paciels i atness da sātai. Palaids zini da Kruoslovai i nu muzeja atbraukuši pakaļ. Laikam iz juo gryudus molušu voi barzuši. Juobrauc da Kruoslovai vērtīs! Kolns ar skaistim skotim i lelu stuovumu vīnā molā. Stuovuma apakša tagad sausa, tik pārnejuos vosorys plyudi tī izruovuši dziļu gruovi. Ekspedicejis nūslāgums otkoņ Grāverūs Jazinka azara krostā ar mauduošonūs, dasom i planim. Ituos reizis jaunais ekspeditors – Džordijs nu Spanejis! Kai izaver, 100 Latgolys pilskolni īt atvalinuojumā. Festivalu, nūmetņu, dorbu i nadorbu laiks. Byusim atpakaļ piec kaida laika i planavojam vēl daudz pilskolnu i puorsteigumu! Vasali!

100 Latgales pilskalni. Saldu Piliņgores pilskalns

02.07.2018 No Comment

28.05.2018.g. Saldu Piliņgore. Septeņdesmit pyrmais. Kolns atrūnams labi i mudri, pi kolna sāta, tik saiminīkus nasateikam. Kolna suonūs divejis dūbis i vīnai nu jom suoni izlikti ar akminim. Varātu byut oluta vīta, tik tagad tī sauss. Kolns tai pat labi aizaudzs, tik vys jau pilskolna pazeimis radzamys i apteikamys. Akmiņu ituo pilskolna suonūs daudz i kaidu puoreiti varātu ruodeit😋 Ivaram.

100 Latgales pilskalni. Okras pilskalns

02.07.2018 No Comment

31.03.2020.g. Okras. Septeņdasmytais. Okras pilskolnu atrūnam garuo Dubuļu azara golā, pošā Aglyunys – Dagdys ceļa molā. Kuopūt kolnā jaunī ekspedicejis stiprinīki, kai spālādamīs, izguož ar vysom saknem parasnu prīdi. I kū Tu dūmoj, zam prīdis saknem atrūnam buteleiti ar nazynomu, bezkruosainu škeistumu vydā. Ekspertu komiseja pasludynoj – ūžamais spirts. Tuoļuok tik vysaidys versejis – nu kurīnis, kod i dieļ kam globuots? Kolnam tik vīnā molā vēl drupeit apteikami nazkodejī zemis dorbi, cytaiži mežs i mežs.

100 Latgales pilskalni. Stanovišku pilskalns

02.07.2018 No Comment

28.05.2018.g. Stanovišku. Sešdesmit deveitais. pa vydu pušdīnem i saļdiejumam braucam da Stanovišku pilskolnam. Kolns ceļa molā, siejumu i apstruoduotu teirumu vydā. Jau Brasteņš roksta – “Pilskalns pagaidām nav arts, bet tīrumi žņaudzas ik gadus ciešāk ap pilskalnu un zemes trūkums spiedīs izmantot melno pilskalna zemi.” Tagad kolns apaudzs ar mežu i, guodojams, nu aršonys jis pasorguots. Kolns boguots ar vysaidim nūstuostim.

100 Latgales pilskalni. Blaževiču pilskalns

02.07.2018 No Comment

28.05.2018.g. Blaževiču. Sešdesmit ostoitais. Vīns nu Rušuona azara pilskolnim. Kolns mežā ar vīnu stuovu molu, a ūtrā radzami gruovi i terasis. Nalels i lozdu kryumu aizaudzs. Nūstuosti par aproktu montu, kuru nazkaids kungs nu Varšavys gribiejs izrakt, tik vītejais Gerasimovys muižys kungs nalaids.

100 Latgales pilskalni. Gorodoks

02.07.2018 No Comment

28.05.2018.g. Gorodoks. Sešdesmit septeitais. Itys nūruove jumtu na vīnam vīn ekspeditoram, man tymā skaitā. Taisnstyura pilskolna plakums īspaideigi lels, ar paaugstynuotom molom, 5 metrus dziļi golu gruovi, apleik kolnam plotys i vīnaidys terasis. Terasēs līpu puduri, gari i taisni kai svecis. Pilskolnu paraugs i etalons. Ka vēl nūtyktu breinums i Gorodoku regulari suoktu apryupēt struodeigys rūkys…

100 Latgales pilskalni. Madelānu pilskalns

02.07.2018 No Comment

28.05.2018.g. Madelānu. Sešdesmit sastais. Pilskolns ar vuordu. Pilskolns ar nūruodi, informacejis stendu i braukšonys aizlīguma zeimi. Pilskolns ar sovu gruomotu. 100 Latgolys pilskolni ekspediceja var līleitīs ar divim ekspeditorim(Gitu i Teni), kuri 30 godus atpakaļ kai jaunī arheologi jāmuši daleibu izrokumūs pilskolnā i kopulaukūs. Itam pasuokumam par īguoduošonu, Madelānu pilskolnā šuovem gaisā korķus i litrim leja Mežaazars!!! Juosoka tik, ka sasaglobuojušīs pilskolna nūcītynuojumi jau pacīš aizauguši i gryuši atrūnami.

100 Latgales pilskalni. Sekļu pilskalns

02.07.2018 No Comment

13.05.2018.g. Sekļu. Sešdesmit pyrmais. Sekļu pilskolns pošā Aglyunys – Kruoslovys ceļa molā pi Sekļu autobusa pīturys. Augsts i lels kolns, tik cīši aizaudzs. Pošā kolna golā divi akmini, nu kurim vīns seņ jau sadauzeits. Itī akmini tod i palīk Sekļu pilskolna golvonī varūni, cytu ziņu par pilskolnu navarējem atrast.

100 Latgales pilskalni. Skuju pilskalns

01.07.2018 No Comment

13.05.2018.g. Skuju. Pīcdesmit deveitais. Skuju pilskolna saiminīks ar sovu suneiti Čižiku īt vērtīs, kas ite klaigoj pa kolna golu. Cīši laipneigs i runeigs cylvāks. Jis stuosta par pogrobu kolnā, kurā bejuse nazkaida svātuo statuja, da kurai cylvāki guojuši lyugtīs, žālojās par dzeivi i okys rakšonu, stuosta Ivaram par akminim i miera kopim natuoli, kur nalels byudams atrads akmiņa zūbynu, tik jis nazkur nūsvaideits i izgaiss. Kolns aizaudzs i pyrmuo pasauļa kara īrokumu sarokts, pogroba palīkys vēl apsaveramys. Ekspedicejis profesionali konsultej saiminīku okys lītuos, jis myus palaiž da mašynu i var redzēt, ka jam ar prīks. Mūs ar!!!

100 Latgales pilskalni. Gūteņu pilskalns

01.07.2018 No Comment

13.05.2018.g. Gūteņu. Pīcdesmit ostoitais. Gūteņu pilskolnā vyss beja breineigs. Ar itū i varātu byut gona runuots, tik vys jau drusku seikuok. Breineigs laiks, breineiga kolna saimineica i juos sāta, breineigys gaiļa biksis, breineigs azars, breineigs iudins azarā, breineigi akmini, breineigi stuovumi, breineigys ērcis i breineigs ituos ekspedicejis suokums. Grybātūs tik vēl kaidu breineigu sūleiti nu Aglyunys nūvoda pusis ar nūruodi i tod vyss!

100 Latgales pilskalni. Andžānu pilskalns

01.07.2018 No Comment

01.05.2018.g. Andžānu. Pīcdesmit septeitais. Vēl vīns nu nalelajim, opolajim i skaistajim pilskolnim. Apleik kolnam latvāņu i apšu jaunaudze. Vajadzātu tik drupeit saiminīka rūku i varātu jū ruodeit Eiropys komisejai. Ekspeditorim jis jau tagad beja gona lobs i vīnpadsmytū braucīni nuslādzam ar gona īspaideigu pikniku. Korstums, putnu bori, pavasara smuordi, pilskolnu džungļi – itys beja pagaidom garuokais i gryutuokais ekspedicejis variejums. Paļdis visim i vysvaira Gitai i Jurģim, kuri beja ituos reizis jaunī kadri. Paļdis myusu rūbežu sorguotuojim, jī myus traucēje pavysam moz. Ar rūbežu pilskolnim palyka vēl nanūkuortuoti poruodi, brauksim vēl.

1 2 345 6 7

Page 4 of 7