Apmeklēts 19.04.2019.g. Foto: G.kalniņš, G.Ērglis.
Gorku. Symtu divdesmit trešais. Gorku pilskolnam ir pasaiveics vēl mozuok kai Gaveiku bruolānam. Itys ir nūrokts pa teirū. Palikušajai pilskolna molu čaulai apejam apleik paruodeidami cīnu. Brasteņš jū atrads vēl pi lobys veseleibys i roksta, ka pilskolnā atrosti vysaidi trauku goboli – leli i mozeni, i izguozta kūka saknēs misiņa spiralis gabaleņš. Seikuoku informaceju par pūstejumim Silovu, Gaveiku i Gorku pilskolnūs var puorskaiteit J Urtāna gruomotys “Apceres par Latvijas pilskalniem” nūdalē “Ņukšu pagasta sapostītie pilskalni”. Nasaverūt iz tū, ka ekspedicejis nūbeigums izīt taids biedeiguoks, pats braucīns beja breineigs! Prīks par myusu jaunajim dalinīkim – Ilzi, Lailu i Aigaru! Brauksim otkon jau dreiži!
28.01.2019.g. Gaveiku. Symtu divdesmit ūtrais. Gaveiku pilskolns nazkod ir bejs varons, lels, augsts i skaists. Vēl tagad nu lelceļa pusis jis izaver styprs. Izkuopūt palelajā stuovumā, atsaduram pi pūstažys. Leluokuo dale nu milzeiguo pilskolna ar 1m bīzū kultursluoni nūrokta. Palykuse tik kaida trešuo dale nu plakuma i vīni pilskolna suoni. Vēl 90-tajūs godūs ite rokta grants, a piečuok vēl bārti atkrytumi! Kauns tim kas tai dareja i vēl leluoks kauns tim, kas itū navarēja(nagribēje) apturēt! Piec myrūņa plākstera izaver zeime, kas tagad dalykta pi dūbis pilskolna vītā.
28.01.2018.g. Solomenku. Symtu divdesmit pyrmais. Solomenku pilskolnam vīta atrosta cīši breineiga. Osys i stuovys kaupris vydā, kur obejuos pusēs azari. Garons plakums ar gruovim i terasem apleik. Da pilskolnam brydom puori azaram ar meikstu iudiņa putru zam boltuo snīga. Ejūt nu pilskolna da mašiņu, sateikam vīneigū itamā braucīnī vītejū dzedu – sliepuotuoju. Jis drusku aizblūdejs i vaicoj nu myusu ceļa. Mes moz kū saprūtam nu vītejūs vītu nūsaukumu i sliepuotuoju žargona, jis atmat ar rūku i raun ūtru reizi pa sovom slīdem.
28.01.2018.g. Porkaļu. Symtu divdasmytais. Porkaļu pilskolns nūsaglobuojs aiz vacu žvyra dūbu, nalela kolna golā. Apjūzts ar trejim gruovu gradzinim – skaistim i precizim. Rakšonys dorbi labi izaglobuojuši i atrūnamys ari divejis īīšonys vītys puori gruovim. Iz kolna nav atrostys nikaidis ilguokys dzeivuošonys pazeimis.
28.01.2019.g. Divkšu. Symtu deveņpadsmytais. Saukts vēl par Zalta kolnu. Atrūnams vīnā nu treju leluoka kolna viersyuņu Nyrzys azara krostā. Lels i breineigs pilskolns ar gruovu i terašu sistemu i divejim plakumim. Augšuokais drupeit mozuoks i nu ūtra leluokuo atdaleits ar gruovim. Brasteņš roksta, ka kolnam daudz leidzeibu ar Volkenbergys pilskolnu pi Rāznys azara.
Silovu. Symtu ostoņpadsmytais. 100 Latgolys pilskolnu 21. ekspediceju suokam soltā i aizsnygušā reitā ar Silovu pilskolnu natuoli nu Ludzys. Pilskolns pošā ceļa molā iz vyds diveju azaru. Nalels, ītaiseits pagarys kaupris vydā, vīnu suonu stuovuoku, ūtru lāzanuoku i nazkod ortu. Vīns nu mudruok apmaklātajim pilskolnim 100 Latgolys pilskolnu viesturē.
Beidzot ekspedīcija arī uz Vidzemes pilskalniem. Apmeklējām piecus starp Madonu un Ērgļiem. #101Vidzemespilskalns 2019.g. februāris
#101Vidzemespilskalns 10.02.2019. Foto: Juris Zalāns
10.02.2019. Dārznīcas kalns liels un iespaidīgs, paceļas pār apkārtējo ainavu ap 30 m. Senāk plakumā bijis ierīkots danču placis, tāpēc tur izstumdīts kultūrslānis, lai izlīdzinātu vietu dančiem. Savukārt pašā pakājē bijis Pupu krogs, kuru mēs labprāt būtu apmeklējuši. Runā, ka Pupu krogā esot saimniekojis Haralda Sīmaņa radinieks.
#101Vidzemespilskalns 19.01.2019. Foto: Juris Zalāns
#101Vidzemespilskalns 10.02.2019. Foto: Juris Zalāns, Laila Lūse
#101Vidzemespilskalns 10.02.2019. Foto: Laila Lūse un Juris Zalāns
24.12.2018.g. Gorodku. Symtu septeņpadsmytais. Voduotuojs ekspedicejai dasasyt pa ceļam da Gorodku pilskolna. Cikom vysus atrūnam i sasaucam, atsarūn i pareizais ceļš. Šaurs, sleideigs i stuovim kolnim. Tod kaidu laiku grīžam stumam i valkam mašynys. Iz Gorodku pilskolna teikam jau palākajā stuņdē. Guņkurs, čyguonu dasys, Zīmyssvātku rūtalis i dzīsmys. Jau planavuodami ekspediceju, atrūnam, ka cīši leidza Gorodku pilskolnam ir vēl vīns kolns, kur taipoš atrostys cylvāku dzeivuošonys pazeimis. Kolnam vairuok vuordu – Krutaja gora, Kostjoļnaja gora, i nūstuosts par nūgrymušu bazneicu. Jau lelā tymsā atrūnam i jū. Paļdis visim ekspedicejis dalinīkim par maskom, dzīsmom, trūksni i SAULI! Vysvaira myusu jaunajim leidzā brauciejim. Itei nabeja pādejuo reize, dreiži kuopsim vēl!
24.12.2018.g. Karātavu. Symtu sešpadsmytais. Piec eisu pušdīņu i sylta čaja kuopam skaistajā i stuovajā Karātavu pilskolnā. 40 metru augstais i stuovais kolns apaudzs ar mežu. Suok snigt. Bārnus nalaižam šļiukt lelajā stuovumā i laiceigi izbraucam da nuokamuo i pādejuo planavuotuo Gorodku pilskolna.
24.12.2024.g. Bondaru. Symtu pīcpadsmytais. Bondaru pilskolns pi poša ceļa i tik 500 metru nu Smagaņu pilskolna. Ar stuovu i gryutu kuopīni augšā, ar gruovim i terasem. Pyrmajūs divūs kolnūs myusu ekspedicejai leidza kuop latgaļu kara pulka puiši – Mareks, Toms i Andis. Tuoļuok jim sovs guojīns ar palikšonu kaidā pilskolnā pa nakti.
24.12.2018.g. Smagaņu. Symtu četrpadsmytais. Kupluokuo 100 Latgolys pilskolnu ekspediceja suokās jau caturtū reizi Maltā. 28 leli i mozi čyguoni i vīns čyguonu suns, snīguotā i sleideigā Zīmyssvātku laikā beja gotovi īskandynuot vēl naradzātus pilskolnus Rāznys azara apleicīnē. Da Smagaņu pilskolnam 500 metru guojīņs pa pūrainu upieļa molu. Pats pilskolns mežains i skaists. Labi izaglobuojušys terasis apleik kolnam.
08.12.2018.g. Atašīnis pilskolns. Sateikam tyvejuos sātys saimineicu, kurei breinojās par Atašīnis pilskolna izgaisšonu i otkon atsarasšonu. Jei vysu myužu kolnam sūpluok dzeivuojuse i gostus da tīnei vaduse. Kolnam nav ni vainis!
Page 2 of 8
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.