I.Logins – Lapa 2 – Latvijas pilskalni / Latvian hillforts

100 Latgales pilskalni. Brīveru Garadkas kalns

06.01.2019 No Comment

24.09.2018.g. Brīveru Garadkas. Deveņdesmit septeitais. Kai izaruodeja vieļuok, ituos ekspedicejis gryutuokais pilskolns. Braucem cauri gūvu aplūkim, puori kolnim i lejom. Tyvuokajā sātā naatrodom saiminīkus i nabeja nu kuo pavaicuot ceļa. Leidom cauri osim drotu žūgim i elektriskajim gonim, brydom cauri slapņom nuotrem i kuopem kolnā. Atrodom. Šaurs i gars ar lelu stuovumu vīnā golā. Osī droti pa kuojom pynuos vēl pošā plakuma vydā. Pilskolna suonūs akmynuoja upieleite. Pa jū broduojem vysaidu akmiņu maklādami.

100 Latgales pilskalni. Milkas pilskalns

06.01.2019 No Comment

24.09.2018.g. Deveņdesmit sastais. Ekspediceju Ondrupinē suokam jautri i prīceigi. Īprīkšajā dīnā tepat natuoli bejom tolkā Beitānu pilskolnā i jau itamā braucīnī cerejam iz ekspedicejis symtū. Milkys pilskolnam sova zeime i informaceja tik naatstuoj sajiuta, ka pilskolns ite na golvonais. Skaists azara krosts, pierts i turistu atpyutys vīta, trepis vīnūs pilskolna suonūs da jumprovys pīminekļam i tik aiz ituo vysa skaistuma Milkys pilskolns. Aizaudzs, naapsaverams, izrokts dūbu dūbem, navajadzeigs. Ādam šokoladu, apstaigojam suonus i braucam tuoļuok.

100 Latgales pilskalni. Kauguru kalns

06.01.2019 No Comment

03.09.2018.g. Kauguru. Deveņdesmit pīktais. Vītejim vairuok zynoms kai Makšinovys pilskolns. Par jū vysvaira zyna Ivars i steidz ruodeit pilskolna akmiņus. Vysleluokuo meikle nu ituo pilskolna palīk lels daudzums muola gobolu i gabaleņu palelu dūbu moluos pošā pilskolna viersā. Voi muols tī rokts? Voi nu muola tī kas taiseits? Goboli izaver kai apdadzynuoti? Pilskolnam daudz vysaidu rokumu. Iz Zīmeļlatgolu vajadzātu braukt vēl, tī palyka daudz vysaidu breinumu i dale nu ekspeditoru prūjom braukdami vēl apsaver Mežarijas patmalis, Motrīnes zalta prīdi i Silarašu lelū kriteni. 100 Latgolys pilskolni prīcojās par lelū ekspeditoru pulku i skaistū ekspediceju. Leluokais prīks par myusu jaunajim leidzabrauciejim – Gunitu i Imantu. Da symtam ir vīns sūleits i dreiži mes jū īsim.

100 Latgales pilskalni. Mistra kalns

06.01.2019 No Comment

03.09.2018.g. Deveņdesmit caturtais. Mistra pilskolns kartē īzeimāts cytā nūvodā i ūtrā upis krostā. Labi, ka myusu rynduos beja Zīmeļlatgolys specialists Ivars Logins. Pilskolnu, upi i tyvejūs pogolmus jis zynuoje kai sovu kuldu. Izruodejs pilskolnu Ivars myus aizvede da akmiņam. Tyka nūsprīsts, ka navā cīneigi itaidu skaistuli atstuot guļam. Īšpļuovem sauvēs i pacēlem kai meilū vysom sīvom i vēl vaira jaunajom meitom par prīku. Niule stuov kai stots, braucit vārtūs!

100 Latgales pilskalni. Alotāju kalns

06.01.2019 No Comment

03.09.2018.g. Deveņdesmit trešais. Pilskolns pavysam tyvu ceļam. Tik tai nūsaglobuojs leidzeigu kalneņu vydā, ka truopejam tikai ar trešū reizi. Kolnam suonūs leikumuota upeite, pa jū visi i brodojam atpakaļ. Zeme pilskolnā i upeitis krostūs malna i meiksta kai šikalada peirāgs.

100 Latgales pilskalni. Puncuļovas pilskalns

06.01.2019 No Comment

03.09.2018.g. Deveņdesmit ūtrais. Iz Puncuļovys pilskolnu myus vad Imants Slišāns – Baļtinovys vydsškolys direktors, nūvoda dūmis deputats, slavons akters i vysaidi cytaiži gūda veirs. Pilskolns lels, skaists i boguots ar vysaidim nūstuostim, tik cīši aizaudzs ar bīzu jaunaudzi kolna suonūs. Jū sorgoj meža bitis i nažieleigi kūž Madarai i Īvai. Apraugam pūra ezereņu natuoli nu pilskolna i eimūt prūjom losam siens.

100 Latgales pilskalni. Rogu Kara kapi

06.01.2019 No Comment

03.09.2018.g. Deveņdesmit pyrmais. Zīmeļlatgolys pilskolnu ekspediceju suokam natuoli nu Kuorsovys. Vīnim Rogu kopim pabraucam garom braucūt da pilskolna, tik izaruoda, ka iz poša pilskolna ari bejuši kopi. Kopi pagluobuši pilskolnu, jī atstuoti laikā, kod apleik vyss nūrokts grantī dzeļžaceļam. Poša Rogu dzerauņa izaver biedeigi, tik tī, kur nūsprīžam atstuot mašynys, atsarūn puors puišu bez šnaba i peipu. Pilskolns Reitupis molā nalels, vēl labi apsaverams, cīši malnu zemi kūrma rokumūs.

100 Latgales pilskalni. Daudzīšu Kazas kalns

06.01.2019 No Comment

14.08.2018.g. Daudzišu Kozys. Ostoņdesmit septeitais. Ituo pilskolna vuords vēl var meitīs, jis puors mienešu atpakaļ vēl nabeja zynoms. Pilskolns ītaiseits garonys kaupris vydā. Nu vīnu suonu pilskolnam miļzeiga grova ar mozu upeiti apakšā, golus i ūtrus suonus sorgoj pamateigi nūcītynuojumi ar dziļim gruovim i plotom terasem. Vīnā golā pīci gruovi i sasaglobuojuse īīšonys vīta, ūtrā golā treis gruovi. Garonajam plakumam obejūs golūs izbārti vaļņi. Kolns apaudzs ar skaistu līpu, malnūs eļkšņu, bārzu i ūzulu mežu. Upis dybyns pylns akmiņu, nu pilskolna suonu upē ītak daudz olūtu, zeme meiksta. Upis vydā atrūnam lelu akmini, kū cylvāka rūkys nazkod raudzejušys saplēst. Pi poša pilskolna sāta, kurys saimineica sorgoj nu suņu, izmierkušajim ekspeditorim atnas spani ar vysaidim duorza lobumim i vēl šokoladi bārnim. Vysaidi cylvāki dzeivoj pi Latgolys pilskolnu.

100 Latgales pilskalni. Misņikovas pilskalns

06.01.2019 No Comment

Ostoņdesmit ūtrais. Misnikovys pilskolnam daudz nūsaukumu, mes dasaturam pi tuo, kurs kartē. Pa ceļam da kolna atrūnam daļu nu pīminis zeimis Latvejis rūbežsorguotuoju kordonam, poša plāksne atdūta restauracejai. Da ituo pilskolna ari kaids gobols kuojom, pats kolns mežā i pavysam natuoli nu Boltkrīvejis rūbeža. Nu pošys pilskolna apakšys padūmju laikūs ar buldozeru izstumts ceļš cauri vysom terasem i puori gruovim da pilskolna plakumam. Kai dūmojams, lai prīceigajim kolhoznīkim varātu sataiseit svātkus latviskā gorā i vītā. Kultura! Pyrmū reizi dalei nu ekspeditoru rūbežu sorgi dokumentus puorbauda jau natuoli nu Kausys pilskolna, ūtrū reizi sarokstu ar personu datim atstuojam jūs birojā i trešū reizi myus stuodynoj prūmbraucūt nu Misnikovys pilskolna. Itei reize izaruoda liktineiga divim ekspeditorim, jūs mašynai i bārnim. Jī treis stundis teiruma vydā gaida, roksta paskaidruojumus i protokolus. Mes puorejī atstuojam jūs i braucam da Rūbežnīku pilskolnam, taisam vakarenis, smierejam zuobokus i iztaisam dūšu pyrms zaļumballis. Ar timseņu puorkuopieji teik atkonvojāti da myusu. Vēl varu saceit, ka zaļumu bals Osyunē beja i 100 Latgolys pilskolni īlūceja kuojis!

100 Latgales pilskalni. Beitānu pilskalns

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Beitānu. Septendesmit deveitais. Kilometru nu Černoručjes šūgod atrosts Beitānu pilskolns. Kai stuosta Aleksandrs, ite vēl vīns puoru pilskolns. Pavasara tolkā sakūpts, var just saiminīka rūku. Baltu vīneibys dīnā 22.septembrī iz kolnu aicynuoti visi Latvejis Beitāni, i sevkuram tiks daškierts sovs guņkurs kolna suonūs. Lels, skaists pilskolns ar vuortim, tyltu i sātmaļa suokumu. Ekspedicejis suokumā bāduojem, ka itū reizi nav nivīna jaunuo ekspeditora. Da gola pādejūs divūs pilskolnūs mums dasavīnuoje vasali pīci – Aleksandrs, Uģis, Lija, Andis i Rita. Lels paļdis Aleksandram i visim espeditorim. Itis nabeja vīgls braucīns, laikam jau gryutuokais da šam. Dreiži ruļavuosim otkoņ!!!

100 Latgales pilskalni. Černoručjes pilskalns

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Černoručjes. Septendesmit ostoitais. Itū pilskolnu vēl navar atrast nivīnā kartē, atrosts tik pours godu atpakaļ. Jū mums ruoda Aleksandrs i stuosta par pilskolna saminīku, kurs, zynuodams, ka juo zemē byus jauns pilskolns, vēl paspiej nūgrīzt i aizvest mežu. Pilskolnu nu trejom pusem sorgoj Baldys upeite, a caturtajā molā gruovi. Vīta skaista.

100 Latgales pilskalni. Stalidzānu Svilušais kalns

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Stalidzānu Svilušais. Septendesmit septeitais. Pa ceļam da juo, ībraucam gostūs pi Aleksandra Lubāna i Kroma kolna bruolestis. Bārni cīši prīceigi, ite var redzēt pošu pili, ite nav kryumu i skudru. Ite brauksim vēl cytā reizē. Stalidzānu Svylušais kolns ir boguots ar nūruodi, sovu stuovlaukumu i stygu. Nalels, sakūpts i sirsneigs. Melneicu plantacejis jam apleik tik dalīk viertiejuma punktu.

100 Latgales pilskalni. Pušas pilskalns I

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Septendesmit sastais. Gabaleņu atpakaļ nu Pušas II i otkoņ kolnā, cauri kuodeilu pļovom da Pušas I. Skaists pilskolns ar breineigu, aizaugušu mežu viersā. I skudrys, skudrys, skudrys.

100 Latgales pilskalni. Pušas pilskalns II

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Septendesmit pīktais. Piec pyrmajim divim partizanu pilskolnim bez mauduošonuos i kuorteigu pušdīņu nikai. Rekomendejam Pušys azaru i skaistu mauduošonys vītu. Pušā ir divi pilskolni, da kurim ir nūruode nu ceļa. Tik nūruode ir apmāram taida – tī nazkur mežā. Itū reizi lobs cylvāks ceļu paruodeja, pogolmā mašynys nūlikt īlaide i vēl soldonu uobuļu deve. Pilskolns augstā vītā ar skaistim skotim i avīkšu ūgom.

100 Latgales pilskalni. Leimanišķu Baterijas kalns

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Baterijas. Septendesmit caturtais. Laikam vēl nivīns nu ekspedicejis pilskolnim nav tai globuojīs, kai tū dareja Batarejis pilskolns. Dzeivuodams puorī ar jau pyrma mynātū Leimanišku bruoli(tik 600 m storpā) jis pyrma syuteja mums pretim Pīteri. Pīters jau nu poša reita beja cīši laipneigs i vede ruodeit Batarejis kolnu pavysam iz cytu pusi. Da vīna kolna jis nūvede i stuosteja, ka nu juo ar lelgobolim šauts iz Maltu. Mes pretim narunuojem, tik saprotom, ka karā kai jau karā, kotra vilteiba dereiga. Raudzejom poši īt nu ceļa iz austrumim 800 m, i ībrydom pūrā, kur visim par reizi kuojis slapnis i taidys pūra skudrys, ka baist. Šai tai izasytom cauri i, cikom bārni karuoje ar skudrom, mes lelī meklējem pilskolnu mežā. Ilgi meklējem. Atrodom ar visim gruovim. Tod jis īdeve mums leidza sieņu i izdzyna nu meža iz napareizū pusi, lai pastaigojam da mašynu. Tai tys beja.

100 Latgales pilskalni. Leimanišķu pilskalns

06.01.2019 No Comment

23.07.2018.g. Leimanišku. Septendesmit trešais. 100 Latgolys pilskolnu ekspedicejis laiž tuoļuok i sastdin piec garuokom breivdīnom sasatykom Maltā. Leimanišku pilskolns natuoli nu Maltys i mežā. Aizaudzs, nakūpts ar sovom nuotru, ūdu i skudru apsardzeibom.

100 Latgales pilskalni. Udrijas pilskalns

18.12.2018 No Comment

24.09.2018.g. Udrijas. Symtu pirmais. Ūtruo symta pyrmajam pilskolnam asam izalasejuši pilskolnu zvaigzni. Vīns nu myusu ekspeditoru – Alfrēds, vēl padūmju laikūs apbraukuodams Latveju i Latgolu, jimā kuops, i stuosteja par īspaideigu pilskolnu natuoli nu Bukmuižys. Salasejuši vysu svineibom vajadzeigū kuopem ūzulim apaugušajā pilskolna stuovumā. Stuovums pamateigs i kuopums – 50 metru iz augšu. Leluokuo dale pilskolna suonu apauguse i kuopūt apleik nikuo daudz navar redzēt. Plakums augšā aizaudzs mozuok i puorradzams. Moksa par kuopumu sagaida vītā kur nazkod bejuse sliepuošonys trase. Tī kolna stuovuokajūs suonūs gona plots gobols nūteireits nu kryumu i kūku. Saceišu, ka tys ir juoredz iz vītys i biļde datora ekrānā moz kū var paleidzēt. Visi pyutem i gavilējem kai bārni. Kurynuojem jubilejis guni, šuovem gaisā burbuļu iudini ar grādim i bez, ēdem svātku peirāgu i kiupynuojem bārnu cigārus. Bez itaidu pilskolnu byutu gryušuok sasajimt iz nuokamajim braucīnim, a tagad nūsprīžam, ka vajag vēl. Tradicionali sveicynojam myusu jaunūs ekspeditorus – Irisu, Ivaru i Agri. Brauksim dreiži vēl!!!

100 Latgales pilskalni. Gorodoks

02.07.2018 No Comment

28.05.2018.g. Gorodoks. Sešdesmit septeitais. Itys nūruove jumtu na vīnam vīn ekspeditoram, man tymā skaitā. Taisnstyura pilskolna plakums īspaideigi lels, ar paaugstynuotom molom, 5 metrus dziļi golu gruovi, apleik kolnam plotys i vīnaidys terasis. Terasēs līpu puduri, gari i taisni kai svecis. Pilskolnu paraugs i etalons. Ka vēl nūtyktu breinums i Gorodoku regulari suoktu apryupēt struodeigys rūkys…

100 Latgales pilskalni. Sekļu pilskalns

02.07.2018 No Comment

13.05.2018.g. Sekļu. Sešdesmit pyrmais. Sekļu pilskolns pošā Aglyunys – Kruoslovys ceļa molā pi Sekļu autobusa pīturys. Augsts i lels kolns, tik cīši aizaudzs. Pošā kolna golā divi akmini, nu kurim vīns seņ jau sadauzeits. Itī akmini tod i palīk Sekļu pilskolna golvonī varūni, cytu ziņu par pilskolnu navarējem atrast.

100 Latgales pilskalni. Skuju pilskalns

01.07.2018 No Comment

13.05.2018.g. Skuju. Pīcdesmit deveitais. Skuju pilskolna saiminīks ar sovu suneiti Čižiku īt vērtīs, kas ite klaigoj pa kolna golu. Cīši laipneigs i runeigs cylvāks. Jis stuosta par pogrobu kolnā, kurā bejuse nazkaida svātuo statuja, da kurai cylvāki guojuši lyugtīs, žālojās par dzeivi i okys rakšonu, stuosta Ivaram par akminim i miera kopim natuoli, kur nalels byudams atrads akmiņa zūbynu, tik jis nazkur nūsvaideits i izgaiss. Kolns aizaudzs i pyrmuo pasauļa kara īrokumu sarokts, pogroba palīkys vēl apsaveramys. Ekspedicejis profesionali konsultej saiminīku okys lītuos, jis myus palaiž da mašynu i var redzēt, ka jam ar prīks. Mūs ar!!!

123 4

Page 2 of 4