02.04.2022.g. Sylavišku pilskolns – skaists i gludons kai maizis kukuļs nūlykts cytu leidzeigu vydā i tik laika zūbi īgrauzuši nazcik rūbu juo mežainajūs suonūs. Atrūnams vīgli, natuoli nu ceļa, izbrīnams na tik vīgli, aizaudzs ar bīzu apšu jaunaudzi. Nu divu pušu apjūzts ar nalelu upieleiti, trešā molā pūraina leja. Apleik saule, ceiruļi i pavasara soltī vieji!
04.04.2022.g. Ļūbasta pilskolns. Itys nasagloboj. Īguļs ceļa i dzeļžaceļa molā, nu vīnu suonu sorguots ar Ļūbastes upeiti. Jis tagad Daugovpiļam tyvuokais pilskolns. Augumā nalels, labi izaglobuojušim gruovim i vaļņim, precizs i styurains. Cīši grybātūs saudzeigu i darbeigu rūku, kurys paleidzātu jam izavērtīs vēl skaistuokam. Cīši paļdis visim pilskolnu brauciejim, itū reizi bejom 22 (leli i mozi) cylvāki i vīns suns. Dreiži brauksim vēl!
07.02.2020.g. Katlešu. Symtu sešdasmytais. Leluokuo dale nu sastdinis reitā Katlešūs sabraukušūs aizguoje kuojom tuolajā ceļā iz Vileks pusi. A mes braucem meklēt 2018. godā Kalneņu Gata atrostū Katlešu pilskolnu. Cīši meklēt navajadzēje, nazkas pi kūka jau beja dalics nūruodejumu. Pilskolns nalels, ar mežu i vīnā golā vēl atrūnamim gruovim. Vīta skaista, sausa i pavysam natuoli nu ceļa. Ivars sastuosteja nazcik nūstuostu par Katlešu apleicejim kolnim. Kai izaruodeja tik šūreit, pavysam nauošmi asam atroduši pilskolnā i juo apleicīnē Latvejai ratu sieni – toverīšu sarkasomu. Vēl vīns prīks par Latgolys boguoteibu!
Talka Kvēpenes pilskalnā 03.10.2020. g.
Andra Geidāna ( http://vesturiskiaktivs.lv/ ) organizētā talka Kvēpenes pilskalnā 2020. gada 3. oktobrī.
Nenoteiktas ziņas par šo pilskalnu bija jau iepriekš. Tā 1947.g. K. Rozītis ziņoja par 20 m augstu pilskalnu Liepnas upes cilpā.
28.01.2018.g. Porkaļu. Symtu divdasmytais. Porkaļu pilskolns nūsaglobuojs aiz vacu žvyra dūbu, nalela kolna golā. Apjūzts ar trejim gruovu gradzinim – skaistim i precizim. Rakšonys dorbi labi izaglobuojuši i atrūnamys ari divejis īīšonys vītys puori gruovim. Iz kolna nav atrostys nikaidis ilguokys dzeivuošonys pazeimis.
24.12.2018.g. Gorodku. Symtu septeņpadsmytais. Voduotuojs ekspedicejai dasasyt pa ceļam da Gorodku pilskolna. Cikom vysus atrūnam i sasaucam, atsarūn i pareizais ceļš. Šaurs, sleideigs i stuovim kolnim. Tod kaidu laiku grīžam stumam i valkam mašynys. Iz Gorodku pilskolna teikam jau palākajā stuņdē. Guņkurs, čyguonu dasys, Zīmyssvātku rūtalis i dzīsmys. Jau planavuodami ekspediceju, atrūnam, ka cīši leidza Gorodku pilskolnam ir vēl vīns kolns, kur taipoš atrostys cylvāku dzeivuošonys pazeimis. Kolnam vairuok vuordu – Krutaja gora, Kostjoļnaja gora, i nūstuosts par nūgrymušu bazneicu. Jau lelā tymsā atrūnam i jū. Paļdis visim ekspedicejis dalinīkim par maskom, dzīsmom, trūksni i SAULI! Vysvaira myusu jaunajim leidzā brauciejim. Itei nabeja pādejuo reize, dreiži kuopsim vēl!
24.12.2018.g. Karātavu. Symtu sešpadsmytais. Piec eisu pušdīņu i sylta čaja kuopam skaistajā i stuovajā Karātavu pilskolnā. 40 metru augstais i stuovais kolns apaudzs ar mežu. Suok snigt. Bārnus nalaižam šļiukt lelajā stuovumā i laiceigi izbraucam da nuokamuo i pādejuo planavuotuo Gorodku pilskolna.
24.12.2024.g. Bondaru. Symtu pīcpadsmytais. Bondaru pilskolns pi poša ceļa i tik 500 metru nu Smagaņu pilskolna. Ar stuovu i gryutu kuopīni augšā, ar gruovim i terasem. Pyrmajūs divūs kolnūs myusu ekspedicejai leidza kuop latgaļu kara pulka puiši – Mareks, Toms i Andis. Tuoļuok jim sovs guojīns ar palikšonu kaidā pilskolnā pa nakti.
24.12.2018.g. Smagaņu. Symtu četrpadsmytais. Kupluokuo 100 Latgolys pilskolnu ekspediceja suokās jau caturtū reizi Maltā. 28 leli i mozi čyguoni i vīns čyguonu suns, snīguotā i sleideigā Zīmyssvātku laikā beja gotovi īskandynuot vēl naradzātus pilskolnus Rāznys azara apleicīnē. Da Smagaņu pilskolnam 500 metru guojīņs pa pūrainu upieļa molu. Pats pilskolns mežains i skaists. Labi izaglobuojušys terasis apleik kolnam.
05.11.2018.g. Symtu treispadsmytais. Saukts vēl par Gorku i Kromonu pilskolnu. Augstuokais Latgolys pilskolns – 271m i.j.l. Vairuokus godus atpakaļ kolna augša sakuortuota tolkys laikā, tagad jaunuos atzolys jau pabīzys. Ir nūruode i styga. 19. ekspediceju beidzam ar soldonumim, latgaļu i sūmu dzīsmom. Natycamai, kotrā 100 Latgolys pilskolnu braucīnī ir bejs kaids jauns dalinīks. Itū reizi beja vasali pīci – Vineta, Evelīna, Ieva, Aleksandris i Eero. Piec divu nedeļu 18. novembrī liksim nalelu komatu myusu pasuokuma viesturē. Sasatiksim bez gumejis zuoboku, sadzīduosim, sadoncuosim, izdzersim ola i drupeit pasavērsim atpakaļ. A tod otkon iz prīšku. Kolnā!
05.11.2018.g. Vacslobodas. Symtu divpadsmytais. Vacslobodys pilskolnam (222m i.j.l.) ir lūbīs – jam ir nūruode, informaceja, stuovi i augsti suoni, gruovi i terasis, akmiņi, prīžu i līpu sorgi. Jam ir vyss. Vajadzātu tik vairuok kolna apsavāruoju i bārnu bolsu, dzīšmu, dyumu smuorda, cierva i zūbyna skandynuošonys.
05.11.2018.g. Baltiņu. Symtu vīnpadsmytais. Braucūt da Balteņu pilskolna(199m i.j.l.) jau pasaruoda jušona, ka pamazeit ceļamīs augšuok i augšuok Latgolys kolnūs. Itys varonais pilskolns radzams i apbreinojams jau nu tuolīnis, tik byutu breineigi, ka i citi Rāznys azara apleicīnis apbraucieji voi apstaiguotuoji zynuotu, kas tys par kolnu. Visi nazkodejī zemis dorbi pi ituo pilskolna sen jau iznycynuoti, tik tys moz kū vuodej.
05.11.2018.g. Ladušu. Symtu dasmytais. Piec breineiga braucīņa i nalelys maldeišonuos, Ladušu pilskolnu ceļa molā atrūnam pi lobys veseleibys. Kolna vyds apaudzs ar apšu jaunaudzi, tik gruovu suonūs vaci i varoni ūzuli. Gruovi i terasis labi radzami i aplūka kolnu vysapleik.
05.11.2018.g. Symtu deveitais. Ekspeditoru otkonsasatikšonuos Maltā. Skaista dīna, kupluokais dalinīku skaits myusu nagarajā viesturē. Fotogeniskais Lošys pilskolns ītups egļu jaunaudzis vydā senejuo Lošys azara krostā. Nalels, opols, ar breineigu akmini iz vyds kolna i vēl citim kolna suonūs. Ivaram prīks.
25.10.2018.g. Ciblas Kapu. Symtu ostoitais. Juosoka, ka kopu tī nav. Tagad nav. Itys ir vēl vīns skaists i miļzeigs pilskolns ar īspaideigim stuovumim i rasnim symtsgadeigim kūkim. Jam ir sova estrade, stuovvīta i nūruode, kurā gon nav saceits, ka tys ir pilskolns. Nazkod kolnu raudzeits sakuortuot i jam puori ītaiseita viesturiska styga, tik tagad vyss aizlaists. Kolnam vīnā golā gruovi i zemis pacālumi. I vysam puori lopu pakluoji! Itamā skaistajā rudiņa sastdinē ar 100 Latgolys pilskolnim kūpā beja myusu jaunī – Guntis i Arvils. Taipat prīks beja redzēt sen naradzātū Joanu!!! 3. novembrī brauksim vēl!
24.09.2018.g. Grumušku II, Grumušku I. Deveņdesmit deveitais i SYMTAIS!!!!! Tai sasagadeja, ka symtu sagaidejom ar puoreiti, kurim cauri īt Grumušku meža styga. Leidzeigi kai divejis ola laseitis siermā buordā. Vīnys garys kaupris obūs golūs ītaiseiti. Šauri i pluoni kai zūbyna asmini. Palyka tik taida ryugtuma garša sirdī par stygys taiseituoju skūpumu. Lelai dalei stygys guojieju nav skaidrs kurā vītā i kaidā nu pilskolnim jī sper sovu kuoju. A vajadzātu tik divejis zeimeitis, i cylvāki, kuopdami puori pilskolnu golu gruovim, zynuotu, ka īkuopuši pilskolnā.
Deveņdesmit ostoitais. Eisti nadabraucams, tik pa skaistu celeņu vīgli daejams. Šmukeņais. Aizaudzs jau gon, tik skaistuos, precizi izprojektātuos i iztaiseituos terasis i gruovi nav aizaudzejami i pavysam nūglobojami. Smolkī prancūži kara laikā jū izalasejuši par apsamešonys vītu. Sieņojam, atstuojam tuoļruni, braucam pakaļ i atrūnam. Smolki.
Page 1 of 4
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.