Šis pilskalns skaitās Krustpils pagasta Trepiešu daļā un atrodams 100 soļus austrumos Dzirkaļu ciema Miglāna mazmājiņai, 1 km. dienvidos dzelzsceļa stigai valsts mežā.
Šis pilskalns skaitās Krustpils pagasta Trepiešu daļā un atrodams 100 soļus austrumos Dzirkaļu ciema Miglāna mazmājiņai, 1 km. dienvidos dzelzsceļa stigai valsts mežā.
Kuldīgas apr. Saldus pag., vienu kilometru ziem.-austrumos Saldus pilsētai, mācītāja muižas laukos atrodas vieta dēvēta „Pilskalns”. Viņa stāv dažus simts soļus ziemeļos Saldus—Jelgavas lielceļam. Pilskalns guļ pļavu vidū kā iegarens savrūps kalns, kurš ar savu ziemeļgalu pieskaras Saldus ezeriņam.
Šis varenais apcietinājums atrodas pie Grāvānu mājām rietumu pusē. Administratīvi skaitās Krustpils pag. Daugavpils apriņķī. Par Asotes pilskalnu to dēvē jau no 1878. g. pazīstamais Dorings un A. Bīlensteins. Senrakstos pieminēta starp citām kāda pils Āszote. Šis vārds visai līdzīgs 1 km. ziem. rietumos pilskalnam esošai Asotes muižai. Tāpēc gluži pareizi šis pilskalns turams par senējo Asotes pilskalnu.
Viens no skaistākiem un tālu pazīstamiem pilskalniem ir apcietināta vieta Kņāvu un Drizānu māju zemē Saukas pag. Mājas apmetušās Susējas labajā krastā, bet pilskalns atrodas tām puskilometru ziemeļu-rietumos. Par pilskalnu šo vietu gan nesauc, bet pēc māju vārda to dēvē par Kņāvu kalnu.
Foto: G.Kalniņš. 14.06.2024.g.
„Lielā vīra gulta“, tā saucas pilskalns 8 klm. ziem.-austrumos Turkalnes muižai, 10 klm. rietumos Suntažiem Rīgas-Lubānes lielceļa malā iepretim Dēliņu mājām M. Juglas labā krastā. Kalnam visapkārt Ķoderu māju zeme, bet pats kalns jau muižniecības laikos bijis izdalīts aizsargājamā zemes gabalā. Tagad šis pilskalns skaitās valsts zemes fondā.
Vieta, saukta „Pilskalns“, 4 klm. dienvidrietumos Kastrānes muižai, 3 klm. ziemeļaustrumos Suntažiem, Kastrānes pag. Šis pilskalns ir pašā Mazās Juglas kreisā krastā, 0,5 klm. rietumos Kazu krogam, pieminēto māju zemē.
Šo apcietinājumu nesauc pilskalnu tāpēc, ka 2 klm. austrumos atrodas Aizkraukles ordeņa laiku pilskalns ar mūra sienu drupām. Tādi gadījumi, kad tuvējie vācu laiku pilskalni atņēmuši vārdu senākiem pilskalniem, nav retie. „Augstie kalni“ arī „Kraukļu kalni“ skaitās Aizkraukles pag., baznīcas padomei piederošā zemē un atrodas Daugavas labajā krastā dienv.-austr. mācītājmuižai.
Šis „Pilskalns“ skaitās Birzgales (Lindes) pag. un atrodas Daugavas kreisā krastā 3 klm. dienv. – austrumos Lindes muižai pie Pilskalnu mājām. Kalns gan nepieder Pilskalnu mājām, bet pārgājis kaimiņu māju īpašumā.
„Mūku kalnu“ dēvē arī par „Spolīšu kalnu“ jo tas atrodas Ikšķiles Spolīšu māju zemē. Šās mājas stāv 5,5 km. rietumos Ikšķiles dzc. piestātnei, 0,5 km. ziemeļos Daugavai. Aplūkojamā vieta atrodas mājām dienv.-austrumos vecā Daugavas attakas krantē, pļavas malā.
Vienu kilometru rietumos Sausai Daugavai, kas aptek gar dienvidiem Doles salu, starp Klaņģu un Klaņģukalna mājām atrodas paaugsta vieta, saukta „Klaņģu kalns“. Jau 1887. g. pazīstamais A. Bīlensteins šo vietu atzinis par pilskalnu, ko pēc tam vairākas reizes aprakstījis Lovis of Menar’s.
Trīs kilometrus dienvidos Kazdangas muižai starp Valatu un Vecpils mazmuižim Alokstas upes līcī atrodas liels pilskalns. Viņa plakuma garums 120 m., bet platākā vieta 70 m. un tas stāv pāri apkārtējām pļavām un upei par 15 m. Ziemeļu galā pilskalna plakums atdalīts no apkārtēja līdzenuma ar diviem uzbedumiem un tikpat daudz grāvjiem. Ieeja senāk gājusi augstākam uzbedumam gar austrumgalu.
Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas Kurzemē, Vaiņodes novada Embūtes pagastā. Embūtes pilskalns atrodas 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, Lankas upītes labajā krastā. Pilskalns mūsdienās apaudzis ar kokiem un apkārtnē neizceļas.
Tukumam rietuma pusē no dienvidiem uz ziemeļiem stiepjas augsts smilšu kalns, kuru dēvē ari par Kartavu kalnu. Šā kalna virspusē ierīkoti pilsētas kapi. Kartavu kalnam pretī, pāri pļavai redzams vientuļš mežu apaudzis kalns, kuru dēvē „Pilskalns“.
Paviesojos Tukuma pilskalnā, lai paskatītos uz attīrīšanas darbu rezultātiem. Uzstādīts atjaunots informācijas stends, soliņš. Pilskalna nogāzes attīrītas no krūmiem. Cerams, ka no krūmiem attīrīs arī plakumu, citādi vasarā tur atkal būs zaļš biezoknis. Foto: Gatis Kalniņš