Ar pilskalnu Salacgrīvā droši vien ir tāpat kā Bauskā – tagad tur ir redzamas paliekas no vēlākiem nocietinājumiem, taču loģika saka, ka tāda vieta tukša nebija 🙂 Vajag tik rakt – t.i., arheologus tur vajag uzlaist pa riktīgo 😉 Foto: G.Kalniņš. 01.07.2019.g.
Dažādas teikas un nostāsti liecina, ka netālu no Saukas ezera esošais Ormaņkalns jeb Ūrmaņu kalns senatnē varētu būt bijis svētkalns vai nocietināta vieta.
Saskaņā ar teikām – iespējams pilskalns vai svētkalns. Foto: 30.07.2019.g.
Liepsalas centrālo daļu veido ap 4 m augsts paugurs – Bulduru pilskalns. Tā virsotnes plakums (ap 15 x 40 m) līdzens, pakāpeniski aizaug ar krūmiem.
„Lībiešu” pilskalns dažādos laikos vēsturiskajos dokumentos un tautas valodā ir dažādi saukts: „Ogļu kalns”, „Mazsalacas pilskalns”, „Skulberģu (Kolbergas) pilskalns” un „Skaņkalnes pilskalns”. „Lībiešu un Mazsalacas pilskalns” ir jaunāki – šī gadsimta nosaukumi, bet „Skulberģu (Kolbergas) pilskalns” ir senāks nosaukums, jo tas radies no tuvumā esošās muižas nosaukuma, kas arhīva materiālos pirmoreiz minēta jau 1487. gadā.
Apmeklēts 19.04.2019.g. Foto: G.kalniņš, G.Ērglis.
Apmeklēts “100 Latgales pilskalni” akcijas laikā 19.04.2019.g. Foto: G.Kalniņš, G.Ērglis
Baterijas kalns pie Dridža ezera. Apmeklēts 19.04.2019.g. Foto: G.Kalniņš, G.Ērglis Video: https://www.youtube.com/watch?v=-YnHdzpBZno
Apmeklēts 19.04.2019.g. “100 Latgales pilskalni” akcijas laikā. Foto: G.Kalniņš, G.Ērglis
Apmeklēts 19.04.2019.g. pa ceļam uz “100 Latgales pilskalnu” braucienu.
Apmeklējot uzmērošanas dēļ Dikļu pilskalnu pie Grebu mājām, tam ziem.-rietumos uzdūrāmies uz vēl kādu cilvēka rokām apdarinātu kalnu, sauktu par „Bļodas kalnu”. Pēdējais stāv tikai 50 m. no „Pilskalna” un atdalīts no viņa ar ieleju.
Seminārs “Latvijas pilskalni no senatnes līdz mūsdienām” notika 11.04.2019.g. Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē. Semināra veidotājs: Guntis Eniņš
Vidzemes ziem.-rietumu stūris ir nabags pilskalniem. Tālu šķirti stāv viens no otra Ērģemes, Skaņkalnes un Dikļu apcietinātās vietas. Pat Burtniekos, kur visi ticēja pilskalna esamībai, tāds vēl nav atrasts, izņemot pileni dienvidgalā. Tas izskaidrojams ar šā apgabala mežaino raksturu agrākos gadu simteņos.
