07.04.2019.g.
Projekts “Latvijas pilskalni” iegūst LATA Gada balvu privātajā sektorā par atvērto datu krātuves izveidi.
2006.gadā arheologa Jāņa Cigļa vadībā tika konstatēts, ka zem 14.gs. kultūrslāņa ir senāks kultūras slānis. Tas apstiprina vairāku vēsturnieku izteiktos apgalvojumus, ka 14.gs Livonijas pils būvēta vēl agrāk lībiešu apdzīvota pilskalna vietā…
Nenoteiktas ziņas par šo pilskalnu bija jau iepriekš. Tā 1947.g. K. Rozītis ziņoja par 20 m augstu pilskalnu Liepnas upes cilpā.
Bauskas senlatviešu pilskalns dzelzs laikmetā ir strīdīgs jautājums, jo arheoloģiskajos izrakumos atrasti tikai daži priekšmeti (datējami ar t.s. vēlo dzelzs laikmetu: 10-12.gs.). Dažas vietās pilskalnā konstatēts dzelzs laikmeta kultūrslānis – tur ir gan bezripas, gan ripas keramikas lauskas.
Par pilskalnu vēsta teikas – gan par pazemes ejām, gan par balto sievieti, kas iznāk reizi simts gadu laikā.
Āraišu ezerpils bija no 9. līdz 10. gadsimtam apdzīvota nocietināta latgaļu apmetne uz Āraišu ezera salas. Arheologa Jāņa Apala vadībā Āraišu ezerpils ir daļēji rekonstruēta un ir viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā. 1983. gadā tika izveidots Āraišu arheoloģiskais parks, kurā ietilpst arī Āraišu pilsdrupas, kā arī akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas Meitu salā.
Babītes pilskalns (latīņu: castrum Babat, Babath) jeb Poļu kalns ir pilskalns Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Jūrmalas apvedceļa (A10), Lielupes labajā krastā Babītes ezera austrumu galā. 13. gadsimtā šeit svarīgo tirdzniecības ceļu malā atradās viens no Sēlijas un Zemgales bīskapijas pārvaldes centriem – Babates jeb Svētās Marijas pils (1219-1228).
05.08.2019.g. apmeklēju Stārastu pilskalnu netālu no Skultes. Norāžu uz pilskalnu nav. Ceļu palīdz atrast bērni, kas turpat netālu braukājas ar divriteņiem. Izdalu uzlīmes ar projekta logo. Vienam laimīgajam tiek arī Skyforger uzšuve un āķis lūpā saprast, kas tas skaifordžers tāds ir 🙂 Pilskalns būs jāapmeklē rudenī. Reljefs skaists.