Nogale ir muiža ar novadu Talsu apriņķī, Ārlavas draudze. Tā atrodas 15 kilometri no jūrmalas un 17 kil. no Talsiem. 3 kilometrus no Nogales muižas uz ziem. rietum. atrodas augsta vietā kalns, saukts „Bašķinkalns.“ Tas ir augstākā vieta apkārtnē un krievu topogrāfiskās kārtēs atzīmēts kā trigonometrisks punkts, kas stāv 31,28 saženi virs jūras līmeņa. Bašķinkalns sastāv no grants, tāpat kā pārējie apkārtnes nelīdzenumi.
Puiškalns – pilskalns atrodas Dundagas pagastā, ap 3 km austrumos bij. Kaļķu muižai, 500 m ziemeļos Īvnieku mājām. Jau 1809.gadā ceļojuma piezīmēs pa Kurzemi to aprakstījis barons Ulrihs fon Šlipenbahs. Šajā laikā kalna plakumā atradies vidēji liels akmens, kas pēc formas līdzinājies cilvēkam. Pie tā vietējie iedzīvotāji esot upurējuši.
Beidzot tika izteiktas domas, ka Dundagas mūra pils būšot celta uz tās pašas vietas, kur agrāk stāvējusi pirmatnējā koka pils (Konv. vārdn. 719. lapp.). Tomēr vēlreiz šo viduci pārmeklējot, izrādījās, ka vecā pils stāvējusi iepretīm tagadējai Dundagas pilij, ezera otra krastā. Tur atrodas starp ezeru un avotainu gravu kāds zemes rags, kurš 50 metru tālāk atgriests no apkārtēja līdzenuma ar grāvi un uzbedumu.
Aizsprostojot Pāces upi, ir radies sudmalu ezers, kas stiepjas virzienā 110 ziern. uz dienvidiem gandrīz 3 kilometri. Šaī ezerā ir divas salas, pie kam tā, kas atrodas ezera ziemeļa galā, saucas par ,,Pilskalnu.“ Salas virspuse stāv virs ezera līmeņa ne daudz augstāk par 2 metriem.
Ugāles pilskalns atrodas vienu kilometru ziemeļos Ugāles muižai, pa kreisi ceļam, kas ved uz Puseniekiem un Pusi. Apkārtne mežaina, purvaina un maz apdzīvota. Pilskalns nav augstāks par apkārtējo līdzenum un ierīkots uz zemesraga, kas radies starp divām strautiņu gravām.
Puses muiža ar tai blakus esošo Pusenieku novadu ir itkā sala apkārtējo purvu un mēžu vidū. Zeme šeit noderīga zemkopībai un jau senlaikus mūsu senči izraudzījušies šo apvidu savam miteklim. To liecina nelielais „Pilskalns“, kas atrodas 1 kilometru Dienv-Riet. no tagadējās Puses muižas. Viņš ierīkots uz kāda zemes raga, kas iestiepjas slapjā pļavā.
Kuldīgas „Pilskalns“ ir lielākais kuršu zemes apcietinājums. Šai vārdā sauktā vietā atrodās 2,6 kilometri ziemeļos no tagadējās Kuldīgas pilsētas. Pilskalns atrodas Ventas kreisajā krastā, tai vietā, kur Veckuldīgas upītes grīva. Pilskalns piederējis Veckuldīgas muižai, bet tagad piedalīts pilsētai. Pilskalnā nokļūst no Kuldīgas uz Veckuldīgu ejot un šaipus muižai nogriezties pa labi.
Divi kilometri ziemeļ – austrumos Vecsātu muižai, Abavas lankas malā pie pašām Ķīšu mājām atrodas pilskalns, saukts arī par Brīguļu pilskalnu. Brīgulis, Ķīsis, Muižnieks un vel dažas apkārtējās mājas piederējušas brīvzemniekiem uz lēņu tiesībām . 1 kilometru austrumos pilskalnam ir mājas, sauktas „Piltenes“. Nosaukums stāv sakaros ar Pilskalnu pie Ķīšu mājām; jo apkārtnē cita pilskalna nav.
