Pie lielceļa, kas ved no Lašu muižas uz Ilūksti, dažus simts soļus ziemeļ-rietumos Lagovkas krogam redzams izcirstā meža gabalā apaļš, cilvēka roku darināts kalns. Kalnam pāri iet tuvējo Ozolu (Užoļu) māju robeža, kas kalnā iezīmēta ar grāvīti. Kalna dienvidus puse atrodas valsts mežā (Lašu pag.).
Par šo pilskalnu, ta pat ka par citiem Latgales pilskalniem, Rīgā nebija nekādu ziņu. Tikai nejaušs gadījums lika sastapties ar ļaudīm, kas zināja pateikt, ka Mālnavas pag. Markovas salā (sādžā) Vikentija Bambāna viensētas zemē esot kāds kalns, kuru saucot par pilskalnu.
Jau labi sen atpakaļ mūsu pilskalnu pētnieki bija izteikuši domu, ka pie Pilskalnes muižas Ilūkstes apriņķī vajadzētu būt kādam pilskalnam. Vairākkārt apvidu pārmeklējot, beidzot meklēto pilsvietu arī izdevās atrast. Tā stāv puskilometru ziemeļ-rietumos muižai dziļā gravā starp Dubezeru un Muižas ezeriņu. Muižu izdalot jaunsaimniecībās pilskalns iedalīts jaunzemnieku laukos.
Urekste ir neliela upīte kādus 20 km. gara, kas pa mežiem tecēdama iekrīt no labās puses Gaujā augšpus Velēnai. Četri kilometri dienvidos Gaujai Urekstes labā krastā kādu vietu devē par „Pilskalnu”. Šī vieta atrodas valsts mežā 2 km. ziemeļos Kalaņģu jeb Kalaiņu ciemam, 3 km. ziem.-rietumos Lizuma muižai. Pilskalns skaitās Lizuma pagastā Cēsu apriņķa austrumu stūrī.
Šis ir trešais pilskalns uz Dubnas upes 2 km. austrumos „Greitas kalnam.” Tas stāv 0,5 km. Lauka-Laperu ciemam, šā ciema zemē Višķu pag. Daugavpils apr. 1 km. ziemeļos Višķu-Krāslavas lielceļam.
„Palazdiņu kalns” ir visnožēlojamākais starp Pilskalnes pagasta pilskalniem. Viņu nav taupījis ne arkls, ne pasaules karš. Tas tā nopostīts, ka maz kas vairs glābjams. Šis pilskalns atrodams vienu kilometru dienvidos Kazimirišķes „Zamečkas kalnam” pie Palazdiņu mājām, 3 kilometri no Daugavas.
Ļaudis stāsta, ka kalna pakājē upē senos laikos esot atrasts pulkstens (zvans). Par šo atradumu neko vairāk tie nezin. Apkārtne mežaina, pilskalniņš tālu no lielceļiem un tamdēļ bez vietējo iedzīvotāju palīga grūti sameklējams.
Nosaukumu „Greitas kalns” tauta izskaidro dažādi. Vieni saka, ka nosaukums cēlies no kādas teiksmainas milzu jaunavas Grietas, kas kalna uzbedumā esot aprakta, citi teic, ka „Greida” esot tas pats kas valnis, uzbedums, kriev. „гряда”. Šis pēdējais izskaidrojums šķietas pieņemams, jo šo pilskalnu patiesi raksturo ap 70 m. garš taisns uzbedums. Blakus šim nosaukumam, kalnu daži sauc arī par „Pilskalnu”.
Nosaukums „Zamečkas kalns” ceļoties no polu runas un nozīmējot „Pilskalns”. Šis pilskalns jau no tālienes redzams zemā Luksta (pļavas nosaukums) vidū. Viņš atrodas pie Kazimiriškes muižai kādreiz piederošās Ozolmuižas (Eichenholm), kas stāv 4 kilometrus ziemeļaustrumos Kazimirišķei un tikpat tālu no Daugavas, Pilskalnes pagastā. Pēc zemes reformas šis pilskalns iedalīts valsts aizsargājamos pieminekļos.
Šis pilskalns ir maz pazīstams, to zin tikai tuvākā apkaime. Viņš atrodas 8 klm. dienv.-rietumos Dzērbenei Sērmūkšu pag. kādā Upesmuižas jaunsaimniecībā. Vienu kilometru ziem.-austrumos pilskalnam stāv Bānūžu muiža (vāc. Kudling),bet netālu dienv.-austrumos skaistais Bānūžu ezers.
Meklējot pēc vēl neuzietiem pilskalniem Latgalē un pārmeklējot katru aizdomīgāku vietu vai vietas nosaukumu, uzkrita kara kartēs kāda vieta, nosaukta „Vecs Napoleona reduts”. Napoleons nekad nav Latgalē bijis
un tālab arī nekāda reduta tur nevarējām iedomāties. Uzmeklējot šo aizdomīgo vietu izrādījās, ka tas ir neapšaubāms senu laiku pilskalns, un apkārtējie iedzīvotāji to devēja par „Gorodok”.
Pilskalnes pagasts pilnīgi attaisno savu vārdu. Viņā vairāk apcietinātu vietu, kā jebkurā citā Latvijas pagastā. Kāda no šām apcietinātām vietām atrodas Driķenišķu māju daļā un to dēve par „Santes kalnu”. Vīns atrodas vienu kilometru dienvidos skaistajam „Batarejas” kalnam Bitānu un Kankaru māju tuvumā.
„Augstais kalns” ir pašā Dzērbenē, draudzes zemē, piestātnes lielceļa kreisajā pusē šaipus kapsētai, Dzērves upītes kreisā krastā. Šī upīte savieno veselu rindu sīku ezeriņu, starp kuriem lielākie Brengūzis un Tauriņš. Cauri pēdējam tek Gauja — vēl maza upīte. Minētās ezeru virknes austrumos sākas plaši meži, bet rietumos 6—7 klm. plata bieži apdzīvota vieta, kurai rietumos atkal meži.
„Pilskalns” Kapiņu pagastā, Daugpils apr. Gutiņu ciema zemē 1 km. rietumos šim ciemam, Pikalnes ezera austrumkrastā. Šis ir neliels ezers starp lielajiem Cerēšu un Višķu ezeriem pusceļā, 7 km. austrumos Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļam.
Šo apcietināto vietu dēvē arī par „Raubišķu Batarejas kalnu” jo Batareja atrodas Pilskalnes pag., Movelišķu māju zemē un pieder Teklai Raubišķei. Kalnam 4 km. ziemeļos ir Skuķu un Dvietes ezeri, bet 1 km. ziemeļu rietumos Svistopoles ciems.
Mežoliešu gals atrodas skaistā kalnainā vietā kādus 10 klm. dienv.-austrumos Raunai. Šai apvidū augstākā vieta ir Slapjuma kalns, kas paceļas 251 metru virs jūras. Iepretim Slapjuma kalnam Palsas strauta kreisā krastā atrodas vieta saukta „Skanstes kalns”, P. Elsiņam piederošo Pīkaiņu māju zemē, šai mājai ziemeļos. Nav šaubu, ka minētais māju vārds ir cēlies no pilskalna.
Madelānu pilskalnu uzskata par vienu no skaistākajiem Latvijā. Tā relatīvais augstums ir ap 20 m. Pilskalna plakumu un dienvidu nogāzi vēl nesenā pagātnē lauksaimnieciski apstrādāja, tāpēc nocietinājumi šajā pilskalna daļā nav vairs saskatāmi.
Šī vieta, saukta „Pilskalns”, tika atrasta tikai 1924. g. vasarā pārmeklējot Dvietes pagastu. Pilskalna niecīguma dēļ tas pazīstams zem šā vārda tikai tuvākā apkārtnē. Kalns nesen piederējis Spaku mājām, bet īpašnieks Jānis Spāģis to pārdevis pagasta sabiedrībai smilšu rakšanai ceļu vajadzībām.
Par šo pilskalnu, kuram jaatrodoties pie Skujuciema Kapiņu pag. pirmās ziņas ienāca jau 1924. g. Tomēr dažādu apstākļu dēļ viņa uzmērošana varēja notikt tikai 1926. g. rudenī pateicoties mākslas akadēmijas audzēkņa A. Gusara uzņēmībai. Viņš arī ievācis sekošas ziņas.
2 km. dienvid-austrumos Kaldabruņai, dažus desmitus soļu ziemeļos kapsētai, Vāveriešu māju zemē ir kāds maz daudzināts pilskalns. Viņu apkārtējie iedzīvotāji sauc šai vārdā, kaut gan tālākie nezin neko par viņa pastāvēšanu.
