Šo pilskalnu uzdevis Bielensteins, savā „Die Grencen”, bet sīkāk tas nekur nav aprakstīts. Viņš atrodas Briņķu-Mazdzeldes pagastā, Aizputes apriņķī, netālu no Kojas upes labā krasta. 3 kilometri austrumos pilskalnam ir Lieldzeldes muiža, bet pats tas atrodas Jaunzemju mājas robežās.
Starp Sālijas mazmuižu un dzirnavām, divu gravu starpā atrodas daiļi formēts un labi uzglabājies pilskalns. Tas apaudzis retām priedēm un īsu zāli. Viņa plakums 50 m. garš un 25 plats, pēc izskata četrstūrains.
Gar pilskalna ziemeļpusi tek neliels strautiņš, kas ietek robežupē Lušā. Kalns apaudzis lielu egļu mežu, kurš turpinājās uz dienvidiem un austrumiem. Redzams, ka mežu apaugusē pilskalna apkārtne kādreiz bijusi arama zeme. Uz pilskalna plakuma un viņa apkārtnē daudz ozola celmu, no kuriem daži 2 m. caurmērā Kāds žīds esot bagāts palicis tirgodamies ar šiem ozoliem.
Bātes „Pilskalnu“ uzdod v. Lovis sava „Burgenlexiconā“ neminēdams, no kurienes šās ziņas smeltas. Šeit jāsaka, ka to reģistrējis jau 1869. g. A. Bielensteins (Mag. 14. 2.), kaut gan nav devis tuvākas ziņas par šo vietu. Vispār Bātes pilskalnu nekad vēl nav apskatījusi neviena zinātnieka acs, neraugoties uz to, ka tas atrodas viegli sasniedzamā vietā.
Pilskalnu Vormsātes tuvumā paredzējis jau Bielensteins 1869. g., tuvāk tas noteikts v. Lovis „Burgenlexikonā“ : „Zem Diž-Vormsātes Dzelzes jeb Dzeldes un Vormsātes dzirnupes saderā verstis no sudmalām un 2 verstis ziemeļos Dižvormsātes muižai”.
Venta, Kurzemes lielākā upe, gandrīz visu savu ceļu tek pa mežainu, zemkopībai maz noderīgu apvidu. Sevišķi tas sakāms par senākiem laikiem, kad purvi nebij nosusināti un meži izcirsti. Sākot no tagadējās Latvijas robežas, kur Lietavas pusē Ventas krastā atrodas senā Griezes pilsvieta, līdz Ponakstes upītes grīvai Ventas tuvumā nav apzināts neviens pilskalns. Šo apvidu senraksts no 1253. g. sauc „terra inter Scrunden et Semigaliam”.
Tukumam rietuma pusē no dienvidiem uz ziemeļiem stiepjas augsts smilšu kalns, kuru dēvē ari par Kartavu kalnu. Šā kalna virspusē ierīkoti pilsētas kapi. Kartavu kalnam pretī, pāri pļavai redzams vientuļš mežu apaudzis kalns, kuru dēvē „Pilskalns“.
Imules labajā krastā, vienu kilometru ziemeļos Matkules muižai atrodas varens pilskalns, kas ierīkots uz zemesraga, kuru no trim pusēm aptek Imule. Taīs vietās, kur zemesragam malas visstāvākās, ar uzbedumiem un grāvjiem no dienvidiem un ziemeļiem, norobežots 50 m. garš un 25 metri plats plakums.
Savā laikā tas bijis zivju bagāts ezers un ap to apmetušies vairāki zvejnieku ciemi. Ezera apkārtne mazapdzīvota, aizaugusi purviem un mežiem. Ezera rietumu pusē atrodas nelielais Čaukciems, bet dienvidos Antiņciems. Starp šiem ciemiem, kas viens no otra 4 kilometri atstatu, ezera rietumu krastā iestiepusies pussala, saukta pilskalns
Caur šiem rakumiem redzams, ka kalna virsu klāj metru un vairāk dziļš mitņu slānis. No ierakumu sienām rēgojās laukā rokām taisīti ornamentēti un neornamentēti māla trauka gabali, dzīvnieku kaulu atliekas, ogles un dzintars. Šo vietu apmeklējot tika salasīts liels vairums šādu priekšmetu.
Vecmoku muiža atrodas 6 kilom. Ziem. rietumos Tukumam . Tā ieņem kalnainu apvidu, kurā daudz mežu. 1 kilometru dienvidrietumos muižai, lauku malā atrodas neliels, bet labi veidots pilskalns. Puse no pilskalna atrodas Skāmaņu māju zemē, jo robeža ar muižu iet pāri pilskalnam. Pilskalns ierīkots uz neliela kalna raga, kas izvirzījies uz rietumiem no Vecmoku kalnaja. Pilskalnam rietumos pļava, pa kuru tek neliels strautiņš un stiepjas Rīgas-Ventspils dzelzscela stiga.
Pa labi ceļmalā ejot no Kandavas uz Sabili, starp Cikantu krogu (nosaukts krodzinieka vārdā) un Capaļu mājām atrodas kalns, kuru tauta dēvē „pilskalns“. Šim pilskalnam nav parastā plakuma un viņa stāvās malas nav cilvēka roku apdarinātas. Tas ir zemes rags starp Abavas ieleju un strautiņu, kas izceļas tuvējos mežos.
Pūres pilskalns (arī Mūļu kalns, Muļkalns) atrodas Tukuma novadā, Pūres pagastā, netālu no Pūres ciema. Pilskalns ir stāvs, iegarens aptuveni 10 metrus augsts kalns, kas atrodas apmēram 1,2 km uz austrumiem no Pūres baznīcas, 200 m uz ziemeļiem no Rīgas-Ventspils dzelzceļa.
Kandavas pilsētas ziemeļu galā, kreisā pusē Tukuma ceļam, redzams cilvēka rokām apdarināts kalns, saukts .,Baznīckalns‘‘, jo tas līdzinājoties baznīcai. Uzbedums, kas atrodas šā kalna ziemeļpusē, patiesi var atgādināt torni. Kalna malas ir vienlīdz stāvas visās pusēs un labi uzglabājušās, tikai dienvidus pusē izrakts uzbraucams ceļš, jo kalna virsus tiek arts. Pirmatnējā uzeja tomēr bijusi uzbeduma austrumgalā.
Sabile ir pilsētiņa Talsu apriņķī, Abavas labajā krastā, 12 kilometru no Stendes, tuvākās dzelzsceļa piestātnes. Pilsētiņa apmetusies auglīgajā Abavas ielejā, kurai šeit augsti krasti. Pilsētas austrumos jau notālēm redzams kāds augsts uzkalns, kuru dēvē ,,pilskalnu” . Šis pilskalns ir apkārtnes augstākā vieta ar krāšņām izredzēm uz Abavas leju.
Valgales pilskalns atrodas skaistā vietā 1 kilom. dienvidos Abavas upei. Šai vietai Abavai un viņas pietekām stāvi augsti krasti, kuri viegli ir lietojami apcietinājumu ierīkošanai.
2 1/2 kilometri uz rietumiem no Strazdes baznīcas labā pusē ceļam, kas ved uz Jauno muižu, atrodas vieta, dēvēta „Pilskalns“. To sauc ari par Dzegužu kalnu, jo atrodas minēto māju robežās. Dzegužu mājas atrodas puskilometru dienvidos pilskalnam .
Pilskalns atrodas 1/2 kilometru ziemeļos no Lielrendas mācītājmuižas, Valdātu māju zemē, Abavas kreisajā krastā. Neraugoties uz to, ka Abavai šaī vietā ir augsti un stāvi krasti, pilskalns tomēr novietots zemā vietā un svešiniekam grūti ieraugams. Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīga vieta, kas radusies Mazupei Abavā krītot.
Starp Talsiem, Nurmuižu, Lībagiem un Strazdi atrodas mežs, saukts par Andumes mežu. Mežs aizņem kalnainu, bet auglīgu apvidu. Andumes meža vidū nelielā klajumā pie Strautu mazmājiņas paceļas teiksmains pilskalns. Viņš atrodas 1 kilometru ziemeļos esošās Mežītu māju robežās un iesaukts par Mežītu pilskalnu.
Talsu „Klosterkalns“ , kas atrodas pilsētas ziem.-rietumu pusē, ezera malā, ir tipisks pilskalns. Kalna plakumam pari no ziem. uz dienv. 55 m., tikpat arī no austr. uz rietumiem. Viņa ierīkošanai izmantota šaura kalnmugura, kurai ar terašu palīdzību izveidotas stāvās kraujas. Klosterkalna dienvidus galā uzmests tradicionelais uzbedums, kurš, domajams, pilskalnos noderējis ieejas sargāšanai.
