Šis varenais apcietinājums atrodas pie Grāvānu mājām rietumu pusē. Administratīvi skaitās Krustpils pag. Daugavpils apriņķī. Par Asotes pilskalnu to dēvē jau no 1878. g. pazīstamais Dorings un A. Bīlensteins. Senrakstos pieminēta starp citām kāda pils Āszote. Šis vārds visai līdzīgs 1 km. ziem. rietumos pilskalnam esošai Asotes muižai. Tāpēc gluži pareizi šis pilskalns turams par senējo Asotes pilskalnu.
Ventas malā, astoņus kilometrus lejpus Kuldīgai, senāk atradās Pilskalna mājas, kuras tagad nojauktas. Starp šām un Beltu mājām Ventas kreisā krastā ir vieta, saukta Pilskalns, kuru atzīmē arī Bielensteins (Mag. XIV). Tomēr v. Lovis sarakstītajā Burgenlexikon‘ā šis pilskalns nav uzņemts.
Popes muiža atrodas Ventspils apriņķī 20 kilom. austrumos Ventspilij. Apvidus mežains un purvains, kā tas parasts ap Kurzemes jūrmalu. Tikai Popes muižas lauki šaī zemkopībai maz noderīgā apvidū sastāv no mālainas zemes, kas jau sen gadus pārvērsta iekoptos laukos.
Vācu topogrāfiskās kartēs kāda vieta, kas atrodas Ventas labajā krastā, trijus kilometrus lejup no Abavas ietekas, apzīmēta „Burgberg“. Šī vieta nesaskanēja ar līdz šīm apzinātām pilsvietām.
Pie Lagzdines Tāšu mājām, Ventas labā pusē tur, kur mazs strautiņš, saukts par Pilsvalku, izgrauzdams krastu ietek Ventā, atrodas rokām samests kalns, par pilskalnu dēvēts.
Sešpadsmitā verstī pa lielceļu no Kuldīgas uz Ventspili braucot, kreisā pusē ceļam, Zvelejas strautiņa malā rāda kādu vietu, dēvētu par pilskalnu. Lielceļš slaidā līkumā iet gar pašu pilskalna piekāji. No ārpuses šis pilskalns ne ar ko neatšķiras no pārējām mežu apaugušām smilšu kāpām, kas izrobojušas zemes virspusi plašā apkārtnē.
Alsungas (Alšvangas) Dižgabalkalns ir pilskalns Alsungā. Izvietojies Pils ielas malā, Alsungas dzirnavezera ziemeļrietumu krastā starp ordeņa pili un katoļu baznīcu.
Pie Alšvangas pag. Leiškalna mājām ezera malā atrodas lēzens 15 m. augsts pakalns, visapkārt apņemts purviem un slapjām pļavām. Pakalna austrummala, kas kādreiz bijuse ezera krasts, ir stāva, bet pārējās ar terases palīdzību padarītas stāvas 4 m. augstu. Tā radīts pilskalns, pēc tipa līdzīgs Vārtaju Lagzdines u. c. Kurzemes pilskalniem, kuriem ieleja vidū.
Dzinteres pilskalns atrodas pie Ilmedes upītes ietekas Tabrā, netālu no Dzinteres mazmuižas, Grāvu māju robežās. Pilskalnam izlietota 6 m. augsta šaura zemes strēmele, kas atrodas starp minētām upēm un sniedzas rietumu virzienā. Savā šaurākā vietā zemes strēmele pārrakta platu grāvi, kurš savā turpinājumā savieno Tabru ar llmedi. Tagad šis grāvis ir sauss, tikai pavasaros pa to skrienot ūdens.
Kurzemes “Elkakalni”, ar maz izņēmumiem, ir vienmēr cilvēka roku apcietināti. To nevar teikt par „Baznīckalniem“, jo apcietinātu baznīckalnu Kurzemē nav. Domājams, ka Elkakalni, kā apcietinājuma veids, cēlušies kādā noteiktā aizvēstures laikmetā, par kuru tuvāku ziņu trūkst. Salīdzinot pazīstamos Kurzemes Elkakalnus, uzkrīt tas apstāklis, ka tie celti samērā lēzenos uzkalnos, tiem apaļš plakums, kas norobežots ar nelieliem grāvjiem un uzbedumiem.
Nepilnu kilometru ziem.-rietumos Mātras muižai ir daudz metru augsta krante, vērsta pret 6 kilometri attālo jūru. Tā ir senējs jūras krasts, kas kādreiz atkāpies uz rietumiem, pamezdams vietu zemām, krūmainām pļavām. Vecajā krastā, pie Kalnmaļu mājām, ūdens izgrauzis dzīļu gravu. Šās gravas ziemeļu pusē atrodas vieta, dēvēta par pilskalnu.
Plakumā dziļš mitņu slānis, kas satur apdegušus kokus, kaulus un māla trauku atliekas. Pilskalns izbojāts no kartupeļu bedrēm, kas ieraktas plakuma ziemeļu pusē. Arī trešais ārējais un tikko 1. m. augstais uzbedums pašā pēdējā laikā nokļuvis zem arkla.
Šo apcietināto vietu uzgājis un konstatējis skolotājs J. Sudmalis. Tā atrodas 3 kilometrus dienvidos Ciravas muižai, netālu no Akmeņu mazmuižas, tai vietā, kur Akmenes upīte ietek Durbē. Parastā tipa pilskalns šeit ierīkots uz zemes raga, kas no dienvidiem un ziemeļiem iesniedzas apkārtējās pļavās, apkārt tam apvījas Akmenes upīte. Uzbedums un grāvis atrodas plakuma dienvidus galā.
Aizputes apriņķi, ceļā no Dunalkas uz Daidzi, pašā ceļmalā atrodas divi kalni, saukti Karatavu kalns un Elka kalns. Cilvēka roku apstrādāts ir pēdējais, kamēr pirmajam nav gluži nekādu apstrādājuma vai rakuma zīmju. Puskilometru dienvidaustrumos minētiem kalniem tek Durbes upe pa uzkalnainu apvidu.
Vecā kuršu pilsvieta pie Grobiņas atrodas iepretī ordeņa pils počām, pilsētas rietumpusē. To apskalo no trim pusēm tagadējais dzirnavu ezers. Pilskalna plakums paceļas virs ezera līmeņa 5. m. un viņa sāni ir pietiekoši stāvi. Plakuma austruma galā ir 2 in. augsts uzbedums, kūpam plakana virsa un tas aizņem gandrīz trešdaļu no visa pilskalna.
Puskilometru dienvidos Gaviezes muižai, tīrumu vidū redzams neliels, kokiem apaudzis uzkalns, saukts par Elkakalnti. Šo kalnu tuvāk aplūkojot redzams, ka tas ir cilvēka rokām samests. Zemes cilnis šaī vietā ir ļoti lēzena nokalne ar kritumu pret Gaviezes muižu. Tomēr apvidus augstuma ziņā ir valdošs savā apkārtnē. Augstākai vietai ir ar rakšanas palīdzību izveidoti 4 – 6 m. augsti sāni, kas ierobežo plakumu 40—50 m. caurmērā.
Aizputes pilskalns jeb Baznīcas kalns ir pilskalns Aizputes pilsētā, Tebras labajā krastā. Pēc 1290. gada kuršu pilskalnā tika uzmūrēta Kurzemes bīskapijas Aizputes domkapitula pils ar baznīcu, kas pirmo reizi rakstos pieminēta 1338. gadā.
Pusceļā starp Aizputi un Durbi, aiz Vecpils katoļu baznīcas pa labi ceļam ir kāda kokiem aizaugusi skaista grava, kur reizēm tiek noturēti svētki un izpriecas. Gravas austrumu krastā, kas 24 metri augsts, stāv kāds apcietinājums, saukts par Pilskalnu. Pilskalna plakums sen gadus jau tiek lietots kā kapsēta un kaprači stāsta, ka tie vēl vienumēr atrodot zemes slānī daudz ogļu, ieročus un misiņa lietas. Melnzeme sniedzoties dziļāk par 2 metriem.
Domajāms, ka aprakstāmais pilskalns ir tas pats, kuru Bielensteins uzdevis savā „Die Grenzen” 209. lap. p. zem N° 37. Tur teikts, ka 1 versti austrum-austrum-dienvidos no Vilgāles muižas tagad gan Turlavas robežās esot pilskalns, kurš ja ne senā Turlowe, tad veca Wyllgele varētu būt.
Vārtajas Lankas labajā krastā, pa kreisi roki aiz Kalnenieka mājām, paceļas varens kalns, saukts Elkas. To redz jau notālēm un viņš ir apkārtnē valdošais augstums. Nav šaubu, ka šī vieta ir senais Vārtajas pilskalns, kurš rimju kronikā saukts „Varchdach“ (5029) un „Varrach“.
