Naumku pilskalns bijis mākslīgi nocietināts pilskalns. Tā ziemeļgalā vēl redzami grāvji un uzbedumi. Gar paugura rietumu sāniem visgarām gājusi terase. Mītņu kārtā arheoloģisko izrakumu laikā atrastas trauku lauskas, plānas un virpotas.
„Ārones kalns” senāk esot saukts par „Pilskalnu” un arī par „Gultas kalnu”. Savu tagadējo vārdu tas esot ieguvis tikai pirms 30 gadiem, jo kalnā noturamo izrīkojumu dēļ tas sludināts Ārones upītes vārdā par Ārones kalnu. Šis pilskalns atrodas Ārones labā krastā Brencēnu māju zemē, Grazdonas pag. Kalns stāv pašā Bērzones Madonas lielceļa malā, pie Arones strauta tilta, 4 klm. austrumos Bērzonei.
No pirmak apskatītiem Meikšānu „Kapiem” iesākās garā „Kausa” un dodas ziem.-austr. virzienā, 4 klm. nepārtraukti līdz Razlivkiem. Šis ir apbrīnojamākais dabas darinājums ledus laikmetā. Ap 30 metru augsts šaurs kalns, kā milzīgs dzelzsceļa dambis visus četrus kilometrus nekur nepārtrūkst, nekur nesaplok un neizjūk. Viņa virsa ir tik plata, kā pa to var braukt ratiem, bet gar abām pusēm sānu kraujums tik stāvs, kā jumts.
„Kapi” Ludzas apriņķī, Šķaunes pagastā Meikšānu ciema robežās. Šis ciems atrodas 2 km. no Krievijas robežas, 10 km. ziemeļos aiz robežas esošam Osvejas ezeram. Aplūkojamais pilskalns atrodas minētā ciema dienv.-rietumpusē otrpus upītei, kas tek gar ciemu.
Aiviekstes krastmalās ir tikai viens pilskalns, kaut gan viņa pieskaitāma lielākām Latvijas upēm. Tas izskaidrojams ar zemiem, neizdevīgiem šās upes krastiem un mežaino, neauglīgo apkārtni. Šis vienīgais Aiviekstes pilskalns stāv 0,25 klm. dienvidu-rietumos Visāgales kapsētai Brakaļu-Grīvu māju laukos rietumos mājai vecā lielceļa tuvumā.
„Gorodišče” ir krievisks nosaukums pilskalnam, kas atrodas Šķaunes pag. Ludzas apr. Poliščinas ciema zemē. Viņš stāv nepilnu kilometru dienvidos Poliščinas baznicai pie pašas Krievijas robežas. Aiz robežas Krievijas pusē sākās Osvejas ezera līdzenums ar saviem purviem un mežiem, kā dabīga latviešu apdzīvotas zemes robeža.
2 klm. austrumos Ļaudonas Odzienai 1 klm. šaipus Sildu mājām Mētraines pag. Madonas apr. kādu vietu dēvē par „Pilskalnu”. Rietumos šim pilskalnam ir kāda jaunsaimnieka īpašumi, kurus tas nosaucis par Pilskalniem par godu šai senai vietai.
„Pilskalns” Šķaunes pagasta Ludzas apr. Lielandžānu ciema zemē. Ciems izdalīts viensētās un minētais pilskalns iekrīt brāļu Nikodēma un Genricha Andžēnu īpašumā. Uz kārtīm Lielandžānu ciems kļūdaini apzīmēts par Lielmačiem. Šī kļūda ieviesusies krievu topogrāfu nevērības dēļ un nav izlabota arī latviskās kara kārtīs. Mūsu pilskalns atrodas Lielandžānu ciema vietai 2 km. rietumos, netāļu no Keiļevas mazmuižas. Krievijas robeža no pilskalna nedaudz par 2 kilometriem.
„Pilskalns” Sāvienes pag. Madonas apr. Valsts mežā. Tas atrodas 1 klm. dienv.-riet. Aizdrīkšņu ezeram, 4 klm. dienv. Lijogradei, pusceļā no Lijogrades uz Beļavas muižu, 0,5 klm. no lielceļa tā labā pusē.
Nosaukums „Zamok” ieviesies seno apcietinājumu nosaukumos visur tur, kur apkārtnē poļu iedzīvotāji. Šeit aprakstāmais „Zamok” atrodas Dagdas pag. Vecdomes (Staromišļa) muižas zemē. Pēc zemes reformas šis pilskalns iedalīts Ignata Pizana jaunsaimniecībā.
Puduļu ciems atrodas Vietalvas pagasta 8,5 km. dienvidos Vietalvas muižai, 5 km. ziemeļos Pļaviņām, 1 km. austrumos Odzes ezeram. Šo māju zemē atrodas tālu pazīstams „Pilskalns”. Šā pilskalna slava vairojusies tamdēļ, ka kalns ir Vietalvas-Pļaviņu lielceļa malā un ar savu neparasto izskatu katram ieraugāms. Pilskalna atrašanos šai vietā norāda arī tuvējie vietu vārdi: austrumos Pilskalnu mājas, bet ziemeļos Pilienas.
„Lubānes kalns” atrodas Dagdas katoļu baznīcas īpašumā un lietošanā. Viņa vieta 1 km. dienvid-rietumos Dagdas baznīcai un miestam, divu lielceļu starpā — viena, kas ved uz Skudriķiem un otra — uz Osūni. Pilskalnam tuvākais ciems Ozoliņi.
Šā pilskalna atrašana ir laimīgs gadījums, Pustinā gadījās kāds cilvēks, kurš kalpojis robežsargos uz Krievijas robežas. Viņš stāstīja, ka tuvu robežai, Asūnes pag., puskilometru dienvidos Miznieku ciemam mežā esot kāda vieta ar grāvjiem un uzbedumiem.
Tikai vēlāk 1926. g. pieminekļu valdes archail. ekspedīcijas dalībnieks J. Zaikovs ziņoja, ka tam izdevies uziet meklēto pilskalnu.
„Zamok” skaitās Daugpils apr., Pustiņas pag., katoļu baznīcas zemē. Dienvidos Pustiņas muižai atrodas Ūseņu ezers, kuru krievi pārtaisījuši par „Gusevo”-zoss ezeru Šai 2 klm. garā ezerā iespiedušās trijās ap puskilometru garas pussalas. Viena no pussalām, kas atrodas ezera ziemeļpusē izmantota pilskalna celšanai.
Šis pilskalns uziets tikai pašā pēdējā laikā, jo apvidus, kurā tas atrodas, ir zaudējis savas agrākās tradicijas un līdz ar to arī ziņas par senvietām. Tas tāpēc, ka pirms gadiem šeit nometināti kolonisti – vācieši. Aprakstāmo pilskalnu tie dēvē „Eichenbuckel”. Tas skaitās Iršu pagastā, Madonas apr. Bulandu māju zemē.
Page 5 of 15
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.