Šo apcietināto vietu uzgājis un konstatējis skolotājs J. Sudmalis. Tā atrodas 3 kilometrus dienvidos Ciravas muižai, netālu no Akmeņu mazmuižas, tai vietā, kur Akmenes upīte ietek Durbē. Parastā tipa pilskalns šeit ierīkots uz zemes raga, kas no dienvidiem un ziemeļiem iesniedzas apkārtējās pļavās, apkārt tam apvījas Akmenes upīte. Uzbedums un grāvis atrodas plakuma dienvidus galā.
Aizputes apriņķi, ceļā no Dunalkas uz Daidzi, pašā ceļmalā atrodas divi kalni, saukti Karatavu kalns un Elka kalns. Cilvēka roku apstrādāts ir pēdējais, kamēr pirmajam nav gluži nekādu apstrādājuma vai rakuma zīmju. Puskilometru dienvidaustrumos minētiem kalniem tek Durbes upe pa uzkalnainu apvidu.
Vecā kuršu pilsvieta pie Grobiņas atrodas iepretī ordeņa pils počām, pilsētas rietumpusē. To apskalo no trim pusēm tagadējais dzirnavu ezers. Pilskalna plakums paceļas virs ezera līmeņa 5. m. un viņa sāni ir pietiekoši stāvi. Plakuma austruma galā ir 2 in. augsts uzbedums, kūpam plakana virsa un tas aizņem gandrīz trešdaļu no visa pilskalna.
Puskilometru dienvidos Gaviezes muižai, tīrumu vidū redzams neliels, kokiem apaudzis uzkalns, saukts par Elkakalnti. Šo kalnu tuvāk aplūkojot redzams, ka tas ir cilvēka rokām samests. Zemes cilnis šaī vietā ir ļoti lēzena nokalne ar kritumu pret Gaviezes muižu. Tomēr apvidus augstuma ziņā ir valdošs savā apkārtnē. Augstākai vietai ir ar rakšanas palīdzību izveidoti 4 – 6 m. augsti sāni, kas ierobežo plakumu 40—50 m. caurmērā.
Aizputes pilskalns jeb Baznīcas kalns ir pilskalns Aizputes pilsētā, Tebras labajā krastā. Pēc 1290. gada kuršu pilskalnā tika uzmūrēta Kurzemes bīskapijas Aizputes domkapitula pils ar baznīcu, kas pirmo reizi rakstos pieminēta 1338. gadā.
Pusceļā starp Aizputi un Durbi, aiz Vecpils katoļu baznīcas pa labi ceļam ir kāda kokiem aizaugusi skaista grava, kur reizēm tiek noturēti svētki un izpriecas. Gravas austrumu krastā, kas 24 metri augsts, stāv kāds apcietinājums, saukts par Pilskalnu. Pilskalna plakums sen gadus jau tiek lietots kā kapsēta un kaprači stāsta, ka tie vēl vienumēr atrodot zemes slānī daudz ogļu, ieročus un misiņa lietas. Melnzeme sniedzoties dziļāk par 2 metriem.
Domajāms, ka aprakstāmais pilskalns ir tas pats, kuru Bielensteins uzdevis savā „Die Grenzen” 209. lap. p. zem N° 37. Tur teikts, ka 1 versti austrum-austrum-dienvidos no Vilgāles muižas tagad gan Turlavas robežās esot pilskalns, kurš ja ne senā Turlowe, tad veca Wyllgele varētu būt.
Vārtajas Lankas labajā krastā, pa kreisi roki aiz Kalnenieka mājām, paceļas varens kalns, saukts Elkas. To redz jau notālēm un viņš ir apkārtnē valdošais augstums. Nav šaubu, ka šī vieta ir senais Vārtajas pilskalns, kurš rimju kronikā saukts „Varchdach“ (5029) un „Varrach“.
Drogas ir trīs novadi līdz ar muižām Aizputes apriņķī Tāšu-Padures pagastā. Pirmatnēji, domājams, bijis tikai viens Drogas novads, kamēr vēlāk varēja rasties pastāvošās Diž-, Maz- un Vecdrogas. Pirmo reizi Droga (Droge) minēta dalāmā grāmatā 1253. g.
Vārtaja un Bārta vēl tagad ir ūdeņiem bagātas upes, kas noderīgas koku pludināšanai. Tās abas satek kopā mežainā apvidu un zem Bārtas nosaukuma tek uz Liepājas ezeru jau ap 40 metru plata. Pašā šo upju satekā ir pilskalns ar 5 metri augstu uzbedumu rietumu pusē. 50 metru uz austrumiem no šā uzbeduma ir otrs ap 80 metru garš, pusotra metra augsts, ļoti lēzens uzbedums.
Vienu kilometru dienvid-rietumos Paplakas dzelzsceļa piestātnei, tai vietā, kur Vārtajas upē no kreisās puses ietek kāds strauts, atrodas mežu apaudzis pilskalns. Vārtaja mezdama strauju līkumu, ir iegrauzusies šā pilskalna sānā un tas ir gluži nobrucis. Pilskalna plakumam palikusi vairs tikai rietuma mala un uzbedums dienvidus pusē.
Trīs kilometrus dienvidos Kazdangas muižai starp Valatu un Vecpils mazmuižim Alokstas upes līcī atrodas liels pilskalns. Viņa plakuma garums 120 m., bet platākā vieta 70 m. un tas stāv pāri apkārtējām pļavām un upei par 15 m. Ziemeļu galā pilskalna plakums atdalīts no apkārtēja līdzenuma ar diviem uzbedumiem un tikpat daudz grāvjiem. Ieeja senāk gājusi augstākam uzbedumam gar austrumgalu.
Divi kilometrus dienvidos Asītes pilskalnam pie Elkuzemes muižas Elka mājām pļavas vidū atrodas trīs kalni, kas novietojušies viens otram blakus. Vidējais no tiem ir 18 m. augsts un augstāks par diviem citiem. Viņa virspusē redzamas mākslīga apstrādājuma pēdas, kas parādas terasē kalnam visapkārt. Kalns nav no stāvajiem un tāpēc terase šeit uzlūkojama kā līdzeklis, ar kuru panākams kalnmalu vajadzīgais stāvums.
Par Asītēm dēvē divas muižas līdz ar novadiem un pagastu, Aizputes apriņķī uz pašām Liepājas apriņķa robežām. Izšķirības dēļ vienu no Asītēm dēvē par Auduru Asīti pēc kādreizējā īpašnieka Haudringka, bet otru par Priekuļu Asīti, jo šī muiža vienmēr bijusi pievienota Priekulei. Bielensteins savā ,,Die Grenzen“ raksta, ka pie Asītes atrodoties divi pilskalni.
Aprakstāmais pilskalns līdz šim nekur vēl nav ticis reģistrēts vai minēts. Tas pa daļai izskaidrojas ar tā neuzkrītošo izskatu. Viņš atrodas 3 kilometri dienvid-austrumos Treknu muižai un 2 kilometri austrumos Gramzdas baznīcai.
V. Lovis savā Burgenleksikonā, Aizputes apriņķa pilskalnu sarakstā zem Nr. 18. atzīmējis „Unter Kalven?” Ar to teikts, ka it kā Kalves muižas tuvumā varētu atrasties pilskalns. Pēc ilgākas klaušināšanas un meklēšanas Kalves muižas apkārtnē, Pavāriņu mājas iedzīvotāji teica, ka par pilskalnu dēvējot puskilometru mājai austrumos esošas kartupeļu bedres.
Tur pašā ceļmalā Birsteles labā krastā patiesi atrodas vieta, saukta „ Pilskalns.” Tagad tas pa pusei norakts, jo šī vieta ierādīta grants grābšanai. Pilskalns ir 10 metru augsts, bez plakuma un tik mazs, ka grūti iedomāties, ka uz tā būtu kādreiz bijušas kādas koka celtnes Nav arī gluži nekādu mītņu slāņa.
Turlavas pagastā, 5 kilometri ziemeļrītos muižai starp Muižciemu un Kalnēju mājām atrodas kāds Pilskalns. Apkārtnes nezinātājam tas grūti atrodams un pieejams, jo apkārt tam meži, gravas un nelietojami ceļi. Tomēr šis pilskalns ir viens starp lielākiem un nepieejamākiem Kuršu zemes pilskalniem.
Dažus kilometrus šaipus Lietavas robežas, lielceļš starp Lieldāmi un Aisvīķiem šķērsojās ar Vidvidas upīti. Vienu kilometru ziemeļrītos no šās vietas Vidvidas labajā krastā gravas ierobežots, stāv labi veidots pilskalns.
Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas Kurzemē, Vaiņodes novada Embūtes pagastā. Embūtes pilskalns atrodas 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, Lankas upītes labajā krastā. Pilskalns mūsdienās apaudzis ar kokiem un apkārtnē neizceļas.
