3 km. ziemeļos Indras dzelzsceļa piestātnei Pustiņas pag. Daugavpils apr. uz kārtīm redzams ciems «Gorodišče”. Nosaukums aizrādīja, ka tur vajadzētu būt kādai apcietinātai vietai. Pārmeklējot ciema apkārtni, meklētā vieta atradās netālu no ciema, bet diemžēl jau sen kamēr gluži saarta. Tikai mītņu kārta ar trauku lauskām kalna piekājē liecināja, ka te kādreiz bijis pilskalns.
Dobeles pilsētas rietummalā, pie ceļa, kas ved uz Naudīti, redzamas akmeņa pilspočas. Tās kādreizējās vācu ordeņa pils atliekas. Viņas stiepjas šaura trijstūra veidā no dienv. rietumiem uz ziem. austrumiem, visapkārt ierobežotas ar stāvām kalnmalām.
„Dzenes kalns” ir jaunzemnieka Mārtiņa Dāboliņa zemē Līvānu pagastā. Senāk šī zeme esot piederējusi baznīcas draudzei. Tuvējās mājas Donas, puskilometru no Daugavas krasta. Viņām dienvidos tek strautiņš saukts par Dzenes grāvi, kas sākas plašajos krievu purvos. Vispār šai vietā apdzīvojams ir tikai pats Daugavas krasts, bet ziemeļos tam sākas nepārredzami purvi un meži.
Aprakstāmais „Pilskalns” atrodas Daugavas labajā krastā, Daugavpils apr. Līvānu pag. Pilskalnu māju zemē, kura pieder Kārlim Plūme. Pilskalnam 2,5 km dienvidos atrodas Jerzikas ezers, kura garums ap 2 km. Turpat pie ezera viņa vārdā nosaukta arī dzelzsceļa piestātne, kas senāk saukusies par „Cargrade”.
Pirmo reizi šis pilskalns reģistrēts v. Lovis’a „Burgenlex”. 27. lp. pie Gavartines kroga. Ievācot tuvākas ziņas izrādījās, ka tas atrodas Livānu pag. Daugavpils apr. Ziemeļu puse pieder Ģedušu ciemam, bet dienvidi Veceļu ciema īpašums. Šie ciemi pilskalna plakumu izlieto kā druvu. Plakums 95 m. garš un 30 m. plats gareni apaļā izskatā.
Kuldīgas apriņķī, Cieceres pag. 3 kl. dienv.-austrumos Lielcieceres muižai Pilskalnu māju zemē atrodas vieta, dēvēta „Pilskalns”. Pilskalna virsa 110 m. gara un dienvidus galā 50 m. plata.
Šis pilskalns skaitās Krustpils pagasta Trepiešu daļā un atrodams 100 soļus austrumos Dzirkaļu ciema Miglāna mazmājiņai, 1 km. dienvidos dzelzsceļa stigai valsts mežā.
Kuldīgas apr. Saldus pag., vienu kilometru ziem.-austrumos Saldus pilsētai, mācītāja muižas laukos atrodas vieta dēvēta „Pilskalns”. Viņa stāv dažus simts soļus ziemeļos Saldus—Jelgavas lielceļam. Pilskalns guļ pļavu vidū kā iegarens savrūps kalns, kurš ar savu ziemeļgalu pieskaras Saldus ezeriņam.
Šis varenais apcietinājums atrodas pie Grāvānu mājām rietumu pusē. Administratīvi skaitās Krustpils pag. Daugavpils apriņķī. Par Asotes pilskalnu to dēvē jau no 1878. g. pazīstamais Dorings un A. Bīlensteins. Senrakstos pieminēta starp citām kāda pils Āszote. Šis vārds visai līdzīgs 1 km. ziem. rietumos pilskalnam esošai Asotes muižai. Tāpēc gluži pareizi šis pilskalns turams par senējo Asotes pilskalnu.
Ventas malā, astoņus kilometrus lejpus Kuldīgai, senāk atradās Pilskalna mājas, kuras tagad nojauktas. Starp šām un Beltu mājām Ventas kreisā krastā ir vieta, saukta Pilskalns, kuru atzīmē arī Bielensteins (Mag. XIV). Tomēr v. Lovis sarakstītajā Burgenlexikon‘ā šis pilskalns nav uzņemts.
Popes muiža atrodas Ventspils apriņķī 20 kilom. austrumos Ventspilij. Apvidus mežains un purvains, kā tas parasts ap Kurzemes jūrmalu. Tikai Popes muižas lauki šaī zemkopībai maz noderīgā apvidū sastāv no mālainas zemes, kas jau sen gadus pārvērsta iekoptos laukos.
Vācu topogrāfiskās kartēs kāda vieta, kas atrodas Ventas labajā krastā, trijus kilometrus lejup no Abavas ietekas, apzīmēta „Burgberg“. Šī vieta nesaskanēja ar līdz šīm apzinātām pilsvietām.
Pie Lagzdines Tāšu mājām, Ventas labā pusē tur, kur mazs strautiņš, saukts par Pilsvalku, izgrauzdams krastu ietek Ventā, atrodas rokām samests kalns, par pilskalnu dēvēts.
Sešpadsmitā verstī pa lielceļu no Kuldīgas uz Ventspili braucot, kreisā pusē ceļam, Zvelejas strautiņa malā rāda kādu vietu, dēvētu par pilskalnu. Lielceļš slaidā līkumā iet gar pašu pilskalna piekāji. No ārpuses šis pilskalns ne ar ko neatšķiras no pārējām mežu apaugušām smilšu kāpām, kas izrobojušas zemes virspusi plašā apkārtnē.
Alsungas (Alšvangas) Dižgabalkalns ir pilskalns Alsungā. Izvietojies Pils ielas malā, Alsungas dzirnavezera ziemeļrietumu krastā starp ordeņa pili un katoļu baznīcu.
Pie Alšvangas pag. Leiškalna mājām ezera malā atrodas lēzens 15 m. augsts pakalns, visapkārt apņemts purviem un slapjām pļavām. Pakalna austrummala, kas kādreiz bijuse ezera krasts, ir stāva, bet pārējās ar terases palīdzību padarītas stāvas 4 m. augstu. Tā radīts pilskalns, pēc tipa līdzīgs Vārtaju Lagzdines u. c. Kurzemes pilskalniem, kuriem ieleja vidū.
Dzinteres pilskalns atrodas pie Ilmedes upītes ietekas Tabrā, netālu no Dzinteres mazmuižas, Grāvu māju robežās. Pilskalnam izlietota 6 m. augsta šaura zemes strēmele, kas atrodas starp minētām upēm un sniedzas rietumu virzienā. Savā šaurākā vietā zemes strēmele pārrakta platu grāvi, kurš savā turpinājumā savieno Tabru ar llmedi. Tagad šis grāvis ir sauss, tikai pavasaros pa to skrienot ūdens.
Kurzemes “Elkakalni”, ar maz izņēmumiem, ir vienmēr cilvēka roku apcietināti. To nevar teikt par „Baznīckalniem“, jo apcietinātu baznīckalnu Kurzemē nav. Domājams, ka Elkakalni, kā apcietinājuma veids, cēlušies kādā noteiktā aizvēstures laikmetā, par kuru tuvāku ziņu trūkst. Salīdzinot pazīstamos Kurzemes Elkakalnus, uzkrīt tas apstāklis, ka tie celti samērā lēzenos uzkalnos, tiem apaļš plakums, kas norobežots ar nelieliem grāvjiem un uzbedumiem.
Nepilnu kilometru ziem.-rietumos Mātras muižai ir daudz metru augsta krante, vērsta pret 6 kilometri attālo jūru. Tā ir senējs jūras krasts, kas kādreiz atkāpies uz rietumiem, pamezdams vietu zemām, krūmainām pļavām. Vecajā krastā, pie Kalnmaļu mājām, ūdens izgrauzis dzīļu gravu. Šās gravas ziemeļu pusē atrodas vieta, dēvēta par pilskalnu.
Plakumā dziļš mitņu slānis, kas satur apdegušus kokus, kaulus un māla trauku atliekas. Pilskalns izbojāts no kartupeļu bedrēm, kas ieraktas plakuma ziemeļu pusē. Arī trešais ārējais un tikko 1. m. augstais uzbedums pašā pēdējā laikā nokļuvis zem arkla.
