Šo pilskalnu, sauktu par „Obzerkalnu”, atradis piem. valdes darbinieks stud. H. Riekstiņš. Kalns atrodas Dzelzavas pag. Griguļu ciemata zemē 3 klm. dienvidos Adulienes pagasta namam.
Šo pilskalnu diezin kāpēc vietējie krievu iedzīvotāji devē „Jeršovka”. Viņš atrodas Lielā Ludzas Ciblas ezera austrumkrastā, Eversmuižas pag., Šelupinku ciema zemē. „Jeršovka” stāv 0,5 klm. ziem.-rietumos Šelupinkiem. Citi kalnam tuvākie ciemi: Severinki, Černomordi un Kovaļki.
„Pilskalns” senākā Bučauskas, tagad pārdēvētā Vīrānes pag. 5 klm. dienvidos Vec- un Jaun-Adulienes muižām, 2 klm. austrumos mazākam Vīrānes ezeram, Kalna-Jāņgribažu zemē. Gribažas ir vairākas šai pagastā, bet mūsu pilskalns ir cieši Jāņgribažām ziemeļu pusē.
Vienu kilometru ziemeļos Biešas ezeram, Ludzas apr., Rundānu pag. ir ciems, kurš kārtīs apzīmēts „Gorodok”. Kā zināms, šāds nosaukums zīmējas uz pilskalniem, kurus krievi dēvē šajā vārdā.
„Zamkovaja gora” stāv 4 klm. ziem.-rietumos Goveiku pilskalnam, Pildas pag. pie Gorku mazmājas, dienvid-rietumos šai mazmājai. Šai vietai 2 klm. austrumos atrodas Latišu ciems. Tomēr’ tuvāk par Latišu (Lācišu) ciemu stāv Barsuki, Inčiki un Vesari.
„Pilskalns” Oļu-Apeltienes pag. Ārnicēnu māju daļā. Šās mājas pieder pagastam, jo saimnieks esot izputējis. Pieminētais pilskalns atrodas 1,5 klm. ziemeļos Ārnicēniem purva malā, 3 klm. rietumos Apeltienes muižai.
Šo „Gorodoku” atradis prof. Fr. Balodis Ludzas apriņķī, Pildas pagastā 0,5 km. austrumos Solominku ciemam. Pilskalns skaitās valsts mežā, 2 km. dienv. rietumos Parkaļu ciemam, kurš jau minēts iepriekšējā pilskalna aprakstā.
„Pilskalns” ir Liezeres pag. Kalna Vecvēķu māju zemē, Vienu kilometru dienvidos Liezeres ezeram, pa labi ceļam kas iet no Liezeres muižas uz Ozolmuižu (Eckhof), 1 klm. ziemeļos šai muižai.
Parkaļi nav vienīga apdzīvota vieta, pēc kuras varētu nosaukt šo apcietinājumu. Tikpat tāļu no „Gorodoka” atrodami Baldači, Uškačeva un Padoiniki. Šis pilskalns atrodas valsts mežā un vismaz 1 km. no minētām vietām.
Grūti uzejams pilskalns, Mēdzules pagastā Madonas apriņķī valsts mežā. Viņš atrodas maz apdzīvotā pļavainā un mežainā apvidū, 1 klm. dienv.-rietumos Ogriešu (Ogerhof) mājām, kuras latviskās kārtīs kļūdaini apzīmētas kā „Ogriņi”, un 1 klm. austrumos Zvejnieku mājām pie maza aizaugoša ezeriņa, saukta „Pilsezers”.
Mežu apaugušais Divkšu pilskalns, kas tautā saukts par Zelta kalnu, ir plašā apkārtne augstākā vieta un ir redzams no lielāka attāluma. Kalna stāvs labi izdalās no Nirzas puses un pāri pār Nirzas ezera dienvidrietumu un rietumu galu. Sādža, pēc kuras pilskalns orientēts, arhīva ziņās un literatūrā tiek saukta ļoti dažādi (Dūkstu, Dinštu, Divkstu, Divkšu, Dūkstu, Diukštu, Divkstu u.c).
Vējavas (vāc. Fehgen) „Pilskalns” stāv 1 klm. dienv.-rietumos pagastvaldei, tikpat tāļu ziem.-austrumos Vējavas muižai, valsts mežā, Laģēnu māju lauku tuvumā. Divi klm. dienv.-austrumos pilskalnam paceļas 280 m. augstais Bākužu kalns.
„Zamkovaja gora” latviešu mute tiek saukta par „Pentušu kalnu”. Šis kalns atrodas Ludzas apr. Nerzas pag. Pentušu jeb Pentuchu ciema īpašumā. Pats šis ciems stāv 5 km. dienvidos Nerzas ezeram.
Iepriekšējo pilskalnu aprakstot pieminētās Nigestes mājās, kas atrodamas uz Kriev. 3 verstu kartes un Vācu 100.000. kara kartes, atradušās tikai dažus simts soļu no šī pilskalna. Tomēr, nav domājams, ka senā Negeste varējusi atrasties šai pilskalnā, jo tas ir pārāk mazs un pirmatnējs. Aprakstāmā vieta gan varētu būt pirmā Negeste, kas papamesta, tiklīdz uzcelts otrs spēcīgāks pilskalns Dārznicas kalnā.
Šis ir apkārtnē tālu pazīstams kalns, jo viņu tālu redz kā augstu vietu. „Lītova gora” arī „Rudova gora” paceļas 114,3 saž. virs jūras, kā tas apzīmēts topogrāfiskās kartēs. Kalna nosaukumi stāv sakaros ar tuvējiem ciemiem Rudova un Ļitovskije.
„Dārznīcas kalnu” vecāki ļaudis saukā par „Dāržīnes k”. Tas skaitās Madonas apr., Lauteres – Viesienes pag. un stāv 1 klm. austrumos Viesienes muižai pie nodegušā Pupu kroga. Kalns piešķirts Viesienes patērētāju biedrībai, bet viņa rietumu sāns – piensaimnieku biedrībai.
Apcietinājums, kuru krievu iedzīvotāji dēvē „Gorodok” atrodas Ludzas apr. Istras pag. Zubravas ciema Silvestram Triznam piederošās viensētas zemē.
Bez jau aplūkotā „Pilskalna”, Mārcienas pagastā ir vēl otrs nevācu pilskalns. Šis atrodas 4 km. rietumos Mārcienai un tik pat tālu dienvidos Bērzonei tai vietā, kur sastopas Mārcienas un Bērzones lielceļi, lai dotos uz Veckalsnavu. No Veckalsnavas muižas līdz aprakstāmam pilskalnam tikai 2 kilometri.
„Gorodišče”, Ludzas apr., Istras pag., valsts mežā. Mežs ieprojektēts piegriezumam Vecslobodas ciemam, kas atrodas puskilometru dienvidos šim apcietinājumam. Turpat kalnam austrumos atrodas Meļņiku ciems un Istras upe, bet 1 klm. rietumos stāv ezeru trijotne: Dziļais, Istras un Ludzītes.
Bez pavadoņa, kas pārzin apkārtni, šo pilskalnu grūti uzmeklēt, jo tas atrodas dziļi valsts mežā. Viņš stāv 1,5 klm. dienv.-rietum. Mārcienas muižai un dzelzceļa piestātnei, 1 klm. austrumos Ārones upei. Šai vietā no ziemeļiem uz dienvidiem vairāku kilometru garumā stiepjas paralēlas smilšu un zvirgzdu kaupres. Vienā no tām, Janēnu lauku tuvumā ierīkots 150m. garš pilskalns.
Page 4 of 15
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.