„Pilskalns” Šķaunes pagasta Ludzas apr. Lielandžānu ciema zemē. Ciems izdalīts viensētās un minētais pilskalns iekrīt brāļu Nikodēma un Genricha Andžēnu īpašumā. Uz kārtīm Lielandžānu ciems kļūdaini apzīmēts par Lielmačiem. Šī kļūda ieviesusies krievu topogrāfu nevērības dēļ un nav izlabota arī latviskās kara kārtīs. Mūsu pilskalns atrodas Lielandžānu ciema vietai 2 km. rietumos, netāļu no Keiļevas mazmuižas. Krievijas robeža no pilskalna nedaudz par 2 kilometriem.
Nosaukums „Zamok” ieviesies seno apcietinājumu nosaukumos visur tur, kur apkārtnē poļu iedzīvotāji. Šeit aprakstāmais „Zamok” atrodas Dagdas pag. Vecdomes (Staromišļa) muižas zemē. Pēc zemes reformas šis pilskalns iedalīts Ignata Pizana jaunsaimniecībā.
„Pilskalns” Berezaukas, jeb Berežīnes ciema zeme Izvaltas pag. Daugpils apr. 0,5 km. rietumos ciemam, sīka strautiņa kreisā pusē. Minētais strautiņš netālu iesākas pļavās, tek uz Uzvaldi un tālāk. Šā strautiņa ielejai apkārt augsti kalni ar laukiem un druvām.
Pieminekļu valdē bija ienākušas ziņas, ka Kombulu muižai ziemeļos esot kāds pilskalns. Apkārtni pārmeklējot izrādījās, ka tur nav neviena kalna ar tamlīdzīgu vārdu. Vienīgi kāds kalns, saukts „Gaisa kalns”, varētu būt uzdotā vieta.
„Šokoladnaja gorka”, kā redzams, ir jauns nosaukums, kas stājies kāda vecāka vārda vietā. Tomēr vecāko nosaukumu neizdevās vairs saklaušināt.
Savadi, ka taisni pilsētu apkaimē esošie pilskalni visvēlāk tiek atrasti. Izskaidroju to ar pilsētas iedzīvotāju sastāvu. Viņi pa lielai daļai ienācēji un tā tad vietējās apkārtnes tradīcijas tiem svešas.
Lašu pilskalns atrodas zem Lašu muižas dzīvojamās ēkas un pagalma 1,5 km. ziemeļaustrumos Eglaines dzelzsceļa piestātnei, Lašu pag. Ilūkstes apriņķī. Muižas īpašnieks licis apmūrēt visapkārt pilskalna sāniem romantisku laukakmeņu mūri ar stūriem, kāptuvēm un uzbrauktuvēm.
„Gorodok” Daugpils apr. Naujenes pag. Lielbaranausku ciema zemē, puskilometru austrumos šim ciemam un tikpat tāļu ziemeļos Miglanu sādžai. Gar pašu kalnu strauji tek Dubnas upe un pilskalns atrodas viņas labajā krastā. Tas pēc sava izskata ir savrups neliels kalniņš ar 7 —10 m. augstām kraujām malām.
Šis ir trešais pilskalns uz Dubnas upes 2 km. austrumos „Greitas kalnam.” Tas stāv 0,5 km. Lauka-Laperu ciemam, šā ciema zemē Višķu pag. Daugavpils apr. 1 km. ziemeļos Višķu-Krāslavas lielceļam.
Nosaukumu „Greitas kalns” tauta izskaidro dažādi. Vieni saka, ka nosaukums cēlies no kādas teiksmainas milzu jaunavas Grietas, kas kalna uzbedumā esot aprakta, citi teic, ka „Greida” esot tas pats kas valnis, uzbedums, kriev. „гряда”. Šis pēdējais izskaidrojums šķietas pieņemams, jo šo pilskalnu patiesi raksturo ap 70 m. garš taisns uzbedums. Blakus šim nosaukumam, kalnu daži sauc arī par „Pilskalnu”.
„Pilskalns” Kapiņu pagastā, Daugpils apr. Gutiņu ciema zemē 1 km. rietumos šim ciemam, Pikalnes ezera austrumkrastā. Šis ir neliels ezers starp lielajiem Cerēšu un Višķu ezeriem pusceļā, 7 km. austrumos Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļam.
Šis pilskalns ir vislielākais Kapiņu pagasta pilskalns (Daugpils apr.). Visas zīmes rada, ka tas ir arīdzan jaunākais starp citiem.
Rušonu ezers austrumdaļa savienots ar Ubīļu, Biržkalna un Ilzes ezeriem. Starp tiem atrodas 5 km. gara šaura pussala ar Blaževiču ciemu viducī. 1 klm. dienvidos šim ciemam, kur pussala vistālāk izvirzās četrstūrī pret rietumiem, atrodas 12 m. augsts neliels uzkalns, to sauc par „Gorodoku” un viņš pieder minētam Blaževiču ciemam (Kapiņu pag., Daugpils apr.).
Ieapaļi trīsstūrains plakums, kurš samērā līdzens. Viņa garums 70 m., bet platums ap 40 m. Šo plakumu pret lauku ielenc ap 4 m. dziļš grāvis. Aiz tā stāv tikpat augsts uzbedums un otrs grāvis, kurš 3 m. dziļš. Šim pēdējam grāvim ir savs uzbedums, kurš, par veselu metru zemāks par pirmo, plakumam tuvāko uzbedumu.
Nosaukums Katigrade satur sevī krievu sakni „grad”, kas nozīme pili, pilsētu. Uz aizdomu pamata iztaujājot apkārtni, patiesi tika atrasta apcietināta vieta pie pašas Katigrades muižas, kas atrodas Jasmuižas pag., Daugavpils apriņķī.
Bērzgales pag. 2 km. dienv.-rietumos Dricāniem Rēzeknes apr. Kakorvišu ciema robežās ir tālu daudzināta vieta «Pilskalns”. Bet sen jau šis pilskalns gluži noarts, tā kā tikai pēc ilgākas meklēšanas izdevās atrast dažus lausku paraugus. Šo pilskalnu pirmo reizi piemin Bīlensteins, bet arī kā noartu.
Asūnes pag., Daugavpils apr., 3 km. dienv.-rietumos Asūnei, Asūnīcas upītes kreisajā krastā, Klabauču ciema robežās, ir neliels vecs pilskalns. Viņš sastāv no vieglas smilts un tāpēc jau sen izmantots ciema kartupeļu bedrēm. Kalna plakums un sāni tā izrakņāti, ka pilskalna īstais veids un mītņu kārta ir galīgi izpostīti. Vel atrodamas trauku lauskas akmeņi un ogles.
