Šo „Pilskalnu” reģistrējis K. v. Lovis savā Burgenlexicon un atzīmējis pie Barkavas. Tomēr no Barkavas šī vieta stāv 4 km. austrumos pie Aizkārkļu un Būzānu ciemiem (Barkavas pag., Rēzeknes apr.). Šie ciemi izgājuši viensētās, un minētais pilskalns ietilpst Aizkārkļu-Pilskalnu Eleknoviča mazmājas zemē.
Kalnam gandrīz apaļš, 3 m. kumps plakums, kura caurmērs 50—60 m. Gar visu austrumpusi kalnam sānos ir terase, jo šī puse no dabas lēzenāka. Pārējās sānmalas pietiekoši kraujas un augstas lai iztiktu bez sevišķiem zemju darbiem.
Par kaupri parasti dēvē gari stieptus kalnus, bet šai gadījumā ar to pašu vārdu apzīmēts uz kaupres esošais pilskalns. Viņš atrodas Rēzeknes apr. Varklaņu pag. Piziču ciema zemē. 4 km. ziemeļos Viļāniem kaupre, kura iesākas pie Pleskavas „Pilskalna”, ar maziem pārtraukumiem turpinājās vismaz ap 10 km. garumā. Pēc ļaužu izteiciena viņa tekot ka upe līdz pašai Daugpilij.
Plaša apkārtnē pazīstams un spēcīgs apcietinājums, saukts „Pilskalns” atrodas Ķieģeļu pagastā, Valmieras apriņķī, 1 klm. dienvidos Rubenes baznīcai pašā Vaidavas ezera krastā. Te ezeram 22 m. augsts kraujš krasts, kas pārdalīts šķērsām ar nelielu gravu. Tā radušās divas kalnmalas, kas no dabas jau noderīgas pilskalnam. Citur nācies plakumu nocietināt grāvjiem un uzbedumiem.
Šis tālu pazīstamais „Pilskalns” atrodas Rēzeknes apr. Viļānu pag. starp Pleskavas un Pilskalnu ciemiem, Kazimira Lecinska viensētas zemē.
Šo pilskalnu, sauktu „Pekas kalns” ap 1887. gadu uzgājis Valmieras draudzes skolotājs V. D. Balodis Kauguru pag. Kalneniņu māju zemē. Pekas kalns stāv 6 klm. dienvidos Valmierai Gaujas kreisā pusē.
„Pilskalns” 9 km. ziemeļos Rēzeknes pilsētai, Rēzeknes apriņķī, Bērzgales pagastā Gribuļu ciema zemē, šā ciema dienvidpusē. Ciems stāv starpā dzelzsceļam un Rēzeknes-Pliskavas šosejai.
„Gorodine” — nejauši atrasts pilskalns. Tas atrodas 3 km. ziemeļos Rāznas austrumlīcim Rāznas pag. Rēzeknes apr. starp Ladušu un Lāču ciemiem. Senāk šā pilskalna ziemeļpuse piederējusi Žagatu pusmuižai, bet dienvidi Dūkstigala muižai. Muižu zemes reducējot, kalns kā piegriezums ietilpst Ladušu un Lāču ciemiem.
„Pilskalns” 3 klm. ziemeļos Raznas ezeram, Rēzeknes apr., Kaunatu pag., Balteņu ciema zemē, ciemam ziem.-austrumos netālu no Kajebu ciema. Šis pilskalns jau notālēm redzams, jo viņš ir apkārtnē augstākā vieta. Kalnavirsū trigonometrisks signāls 93,0 saženi.
Pārmeklējot kalnaino Raznas augstieni, vadīdamies no ļaužu nostāstiem, atradām šo nelielo pilskalniņu. Viņš atrodas 8 km. austr.-dienvidos Rāznas ezeram Kaunatu pag. Rēzeknes apr. meža vidū. Ziem.-rietumos no šās vietas stāv Gorku mazmuiža, dienv.-rietumos Čerņiku ciems, dienv.-rietumos Krotāni, bet 2 km. austrumos Dzirkaļu ciems, kuram šis kalns pieder.
Ap Rāznas ezeru ir augstākais Latgales apvidus, kas stāv pāri par 250 m. jūras līmenim. Otra šāda vieta ir ap Rušonu un Višķu ezeriem. Šās augstienes bijušas pirmās, kurās apmeties cilvēks, kad citur vēl bija mikli un dzīvošanai nederīgi apstākļi. Tāpēc jo tuvāk Rāznai jo vecākus pilskalnus sastopam.
Bukmuižas pagastā, Rēzeknes apriņķī Alekseja Putruma īpašumā. īpašnieks dzīvojot Komunišķu ciemā. „Pilskalns” atrodams 1 km. austrumos Spogļevas ciemam un tikpat tālu ziem.-rietumos Bobrovišķu ciemam. Šis ciems uz dažām kārtīm apzīmēts krievu izrunā kā „Bobrauščina”. 2,5 km. dienvidos pilskalnam atrodas Dagdas ezera ziemeļkrasts ar Vjazenšiku un Šļachatavas ciemiem.
Aprakstāmais pilskalns, saukts „Gorodok” atrodas Rēzeknes apr. Saljaņu pag. 0,5 km. rietumos Krupenišķu ciemam, Zalvu ezera ziemeļu krastā, kur Smorodņakas strautiņš ietek. Šis pilskalns pieder visam ciemam ietilpdams viņa šņorzemē.
„Kapu kalns” atrodas Ludzas upes laba pusē iepretim Eversmuižai, kura stāv kreisajā krastā. Kalnam pieskaras Kazlavu ciema īpašumi un tamdēļ to sauc arī par „Kazlavu kalnu”. Senāk kalns piederējis muižai, bet tagad atrodas valsts zemes fondā.
„Silene” tā tiek saukts kāds pilskalns Ciblas pag. Ludzas apr. dažus simtus metru ziemeļos Degteru ciemam šā ciema robežās. Ciems atrodas 1,5 km. ziemeļos Eversmuižai.
Šo pilskalnu diezin kāpēc vietējie krievu iedzīvotāji devē „Jeršovka”. Viņš atrodas Lielā Ludzas Ciblas ezera austrumkrastā, Eversmuižas pag., Šelupinku ciema zemē. „Jeršovka” stāv 0,5 klm. ziem.-rietumos Šelupinkiem. Citi kalnam tuvākie ciemi: Severinki, Černomordi un Kovaļki.
Vienu kilometru ziemeļos Biešas ezeram, Ludzas apr., Rundānu pag. ir ciems, kurš kārtīs apzīmēts „Gorodok”. Kā zināms, šāds nosaukums zīmējas uz pilskalniem, kurus krievi dēvē šajā vārdā.
„Zamkovaja gora” stāv 4 klm. ziem.-rietumos Goveiku pilskalnam, Pildas pag. pie Gorku mazmājas, dienvid-rietumos šai mazmājai. Šai vietai 2 klm. austrumos atrodas Latišu ciems. Tomēr’ tuvāk par Latišu (Lācišu) ciemu stāv Barsuki, Inčiki un Vesari.
Mežu apaugušais Divkšu pilskalns, kas tautā saukts par Zelta kalnu, ir plašā apkārtne augstākā vieta un ir redzams no lielāka attāluma. Kalna stāvs labi izdalās no Nirzas puses un pāri pār Nirzas ezera dienvidrietumu un rietumu galu. Sādža, pēc kuras pilskalns orientēts, arhīva ziņās un literatūrā tiek saukta ļoti dažādi (Dūkstu, Dinštu, Divkstu, Divkšu, Dūkstu, Diukštu, Divkstu u.c).
No pirmak apskatītiem Meikšānu „Kapiem” iesākās garā „Kausa” un dodas ziem.-austr. virzienā, 4 klm. nepārtraukti līdz Razlivkiem. Šis ir apbrīnojamākais dabas darinājums ledus laikmetā. Ap 30 metru augsts šaurs kalns, kā milzīgs dzelzsceļa dambis visus četrus kilometrus nekur nepārtrūkst, nekur nesaplok un neizjūk. Viņa virsa ir tik plata, kā pa to var braukt ratiem, bet gar abām pusēm sānu kraujums tik stāvs, kā jumts.
