„Pilskalns” Jaunlatgales apr. Bērzpils pag. 8 km. ziem. austrumos Domopolei (Biržiem), īpašnieki zemturi Putnis un Deksnis, kas nopirkuši bijušas Pilskalnu mazmuižas zemi.
Vidzemes ziem.-rietumu stūris ir nabags pilskalniem. Tālu šķirti stāv viens no otra Ērģemes, Skaņkalnes un Dikļu apcietinātās vietas. Pat Burtniekos, kur visi ticēja pilskalna esamībai, tāds vēl nav atrasts, izņemot pileni dienvidgalā. Tas izskaidrojams ar šā apgabala mežaino raksturu agrākos gadu simteņos.
„Bērzīnes kalns” Bērzpils pag. Jaunlatgales apr. dažus simtus soļu ziem.-austr. Starij-Zamok muižai, tur kur katoļu kapi.
Senrakstos no 1318. un 1359. gadiem minēta „Castr. Levisel” un „Castr. Lemeselle”, kas pēc lietpratēju domām zīmējas uz vienu un to pašu vietu. Šai pilij vajadzēja atrasties Limbažu tuvumā, bet vēl līdz šim to neviens nebija uzgājis. Sīki pārmeklējot Limbažus un apkārtni, izrādījās, ka meklētais pilskalns atrodas Limbažos, pilsētas austrummalā aiz baznīcām un Pilskroga. Tam iepretim stāv nespējnieku patversme, bet ziemeļos dzirnezers.
„Pilskalns” Rēzeknes apriņķī Gaigalovas (Bikavas) pag. Īdeņu (Ūdeņu) ciema zemē Jura Skangala 1 ha lielajā īpašumā. Šim ciemam, kurš tagad izgājis viensētās, pavisam kādi 50 saimnieki ar 500 ha zemes. Šī zeme aizņem līdzenu uzkalnu 1 km. austrumos Lubānes ezeram. Uzkalnam 4 km. garums un 0,5 platums. Visapkārt tam pārplūstošas pļavas, purvi un krūmāji.
Šo pilskalnu uzgājis pieminekļu valdes inspektors A. Štāls savos pārraudzības braucienos. Līdz tam nevienam nebija ienācis prātā, ka Vainīžu muiža būtu celta senā pilskalnā. Pārlūkojot un mērojot šo vietu 1927. g., patiesi, nācās atzīt jaunatrasto pilskalnu.
Šo „Pilskalnu” reģistrējis K. v. Lovis savā Burgenlexicon un atzīmējis pie Barkavas. Tomēr no Barkavas šī vieta stāv 4 km. austrumos pie Aizkārkļu un Būzānu ciemiem (Barkavas pag., Rēzeknes apr.). Šie ciemi izgājuši viensētās, un minētais pilskalns ietilpst Aizkārkļu-Pilskalnu Eleknoviča mazmājas zemē.
Kalnam gandrīz apaļš, 3 m. kumps plakums, kura caurmērs 50—60 m. Gar visu austrumpusi kalnam sānos ir terase, jo šī puse no dabas lēzenāka. Pārējās sānmalas pietiekoši kraujas un augstas lai iztiktu bez sevišķiem zemju darbiem.
Par kaupri parasti dēvē gari stieptus kalnus, bet šai gadījumā ar to pašu vārdu apzīmēts uz kaupres esošais pilskalns. Viņš atrodas Rēzeknes apr. Varklaņu pag. Piziču ciema zemē. 4 km. ziemeļos Viļāniem kaupre, kura iesākas pie Pleskavas „Pilskalna”, ar maziem pārtraukumiem turpinājās vismaz ap 10 km. garumā. Pēc ļaužu izteiciena viņa tekot ka upe līdz pašai Daugpilij.
Plaša apkārtnē pazīstams un spēcīgs apcietinājums, saukts „Pilskalns” atrodas Ķieģeļu pagastā, Valmieras apriņķī, 1 klm. dienvidos Rubenes baznīcai pašā Vaidavas ezera krastā. Te ezeram 22 m. augsts kraujš krasts, kas pārdalīts šķērsām ar nelielu gravu. Tā radušās divas kalnmalas, kas no dabas jau noderīgas pilskalnam. Citur nācies plakumu nocietināt grāvjiem un uzbedumiem.
Šis tālu pazīstamais „Pilskalns” atrodas Rēzeknes apr. Viļānu pag. starp Pleskavas un Pilskalnu ciemiem, Kazimira Lecinska viensētas zemē.
Šo pilskalnu, sauktu „Pekas kalns” ap 1887. gadu uzgājis Valmieras draudzes skolotājs V. D. Balodis Kauguru pag. Kalneniņu māju zemē. Pekas kalns stāv 6 klm. dienvidos Valmierai Gaujas kreisā pusē.
„Pilskalns” 9 km. ziemeļos Rēzeknes pilsētai, Rēzeknes apriņķī, Bērzgales pagastā Gribuļu ciema zemē, šā ciema dienvidpusē. Ciems stāv starpā dzelzsceļam un Rēzeknes-Pliskavas šosejai.
Igaunijas robežas tuvuma mūsu pilskalnu skaits samazinājās. Gluži tāpat arī Igaunijas pilskalni stāv labu gabalu atstatu Latvijas valsts robežai. Tādā kārtā jau senatnē bijusi „neutrala” josla starp šām abām tautām.
Pirmās trūcīgas ziņas par šo pilskalnu sniedzis K. v. Lovis of Menar „Burgenlexikon” 27. lp.
„Celītkalns” senās kartēs apzīmēts ar vārdu „Pilskalns”. Viņš atrodas 0,5 klm. ziemeļos Vijciema muižai pie Celīša skolas un dzirnavām, Vijas upes kreisā krastā 3 klm. dienvidos Gaujai.
„Gorodine” — nejauši atrasts pilskalns. Tas atrodas 3 km. ziemeļos Rāznas austrumlīcim Rāznas pag. Rēzeknes apr. starp Ladušu un Lāču ciemiem. Senāk šā pilskalna ziemeļpuse piederējusi Žagatu pusmuižai, bet dienvidi Dūkstigala muižai. Muižu zemes reducējot, kalns kā piegriezums ietilpst Ladušu un Lāču ciemiem.
„Pilskalns” Smiltenes meža, pilsētas robežās, 1 klm. dienvidos pilsētai, Cērtenes upītes kreisā krastā, 1 klm. austrumos Cērtenes muižai.
„Karātavu kalnu” krievi sauc „Viseļņica”, kas nav nekas cits, ka latviskā nosaukuma tulkojums. Pilskalns ar šiem vārdiem atrodas 1,5 klm. dienvidos Rāznas ezeram lielceļa malā. Viņš skaitās Rēzeknes apr., Andrupienes pag., Zeļenopoles muižas zemē, 1 klm. ziemeļos minētai muižai.
Jau kopš 19. gs. vidus, kad baltvācu mācītāji sāka atrast un ieraudzīt senos pilskalnus, sākums pilskalnu atrašanā bija tautā saklausīti nostāsti un teikas, ka kādā kalnā reiz ir bijusi pils, kas nogrimusi. Tas bija pietiekošs pamats, lai vietu pārbaudītu un tiešām: parasti tur arī tika atklāts pilskalns.
Page 2 of 15
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.