„Ķentes kalns“ arī „Vecā Rīga“ 3 klm. dienv.-austr. Ogres piestātnes Bērziņu māju zemē. Bērziņu mājas atrodas 2 klm. dienv.-rietumos minētam kalnam pašā Daugavas krastā. Pilskalnam tuvākās mājas ir Pūces austrumu virzienā.
Pilskalnu Ogres „Zilos kalnos“ uzgājis 1907. g. vācu architekts W. Bockslaffs. Tas atrodas valsts mežā un neskolotai acij grūti pamanāms. Sākot no Ogres uz Rīgas pusi ziemeļos Daugavai stiepjas šauras kalnu kaupres sauktas par Kangaru kalniem. Tās ļoti parocīgas pilskalnu ierīkošanai, ja vien apkārtne nav pārāk purvaina un mežaina.
Pusaizaugušā Kaparāmura ezera ziemeļkrastā, ziemeļos Ikšķiles piestātnei, velkas pret austrumiem līdz Velnezeram un tālāk līdz pašiem Ogres Kangarkalniem kāda šaura stāva, pēc prof. Dossa līdz 13 m. augsta Kangaru kaupre. Viņas stāvumā, netālu no Kaparāmura ezera austrumgala, kur tas sniedzas uz Velnezera pusi, atrodas kādas 75 soļu garas, virsū 20 soļu platas senču pilsvietas atliekas.
„Mūku kalnu“ dēvē arī par „Spolīšu kalnu“ jo tas atrodas Ikšķiles Spolīšu māju zemē. Šās mājas stāv 5,5 km. rietumos Ikšķiles dzc. piestātnei, 0,5 km. ziemeļos Daugavai. Aplūkojamā vieta atrodas mājām dienv.-austrumos vecā Daugavas attakas krantē, pļavas malā.
Kāda apcietināta vieta saukta „Vīna kalns“ arī „Egļu kalns“ atrodas Ikšķiles pag. 2 km. rietumos dzelzceļa piestātnei, 1 km. no Daugavas. Zeme, uz kuras atrodas minētais kalns, pieder Pienakuņģu mājām. Pa dzelzceļu uz Rīgu braucot „Vīna kalns“ redzams stigas kreisā pusē dažus desmitus metrus no sliedēm.
Literatūrā šo pilskalnu dēvē arī par „Sakaiņu kalnu“ pēc tuvējām mežsargmājām un „Avotiņkalnu“, laikam pēc dienvidos esošiem Avotniekiem. Apkārtējie iedzīvotāji gan lieto tikai nosaukumu „Pilskalns“. Minētais „Pilskalns“ skaitās Baldones mežā un tāļu saredzams savā apkārtnē.
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Atsevišķi autori uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Portus Semigalliae (Zemgales osta).
„Ķivutkalns“ ir Rīgai tuvākais pilskalns. Rīgā un tās tuvākā apkaimē gan nevarēja nekādi pilskalni būt, jo šejienes ģeoloģija, kuru raksturo purvi un smiltis, nav parocīga pilskalnu kultūrai. Senrakstos minētais „Mons antiquus“ kas atradies Rīgas esplanādes vietā, neizskatās uz veciem zīmējumiem nemaz pēc pilskalna. Tāpēc nav iemesla domāt, līdz ar dažiem vācu vēsturniekiem, ka Rīgā būtu bijis senču pilskalns kuru lībieši atdevuši vāciešiem.
Vienu kilometru rietumos Sausai Daugavai, kas aptek gar dienvidiem Doles salu, starp Klaņģu un Klaņģukalna mājām atrodas paaugsta vieta, saukta „Klaņģu kalns“. Jau 1887. g. pazīstamais A. Bīlensteins šo vietu atzinis par pilskalnu, ko pēc tam vairākas reizes aprakstījis Lovis of Menar’s.
Ventas malā, astoņus kilometrus lejpus Kuldīgai, senāk atradās Pilskalna mājas, kuras tagad nojauktas. Starp šām un Beltu mājām Ventas kreisā krastā ir vieta, saukta Pilskalns, kuru atzīmē arī Bielensteins (Mag. XIV). Tomēr v. Lovis sarakstītajā Burgenlexikon‘ā šis pilskalns nav uzņemts.
Popes muiža atrodas Ventspils apriņķī 20 kilom. austrumos Ventspilij. Apvidus mežains un purvains, kā tas parasts ap Kurzemes jūrmalu. Tikai Popes muižas lauki šaī zemkopībai maz noderīgā apvidū sastāv no mālainas zemes, kas jau sen gadus pārvērsta iekoptos laukos.
Vācu topogrāfiskās kartēs kāda vieta, kas atrodas Ventas labajā krastā, trijus kilometrus lejup no Abavas ietekas, apzīmēta „Burgberg“. Šī vieta nesaskanēja ar līdz šīm apzinātām pilsvietām.
Pie Lagzdines Tāšu mājām, Ventas labā pusē tur, kur mazs strautiņš, saukts par Pilsvalku, izgrauzdams krastu ietek Ventā, atrodas rokām samests kalns, par pilskalnu dēvēts.
Sešpadsmitā verstī pa lielceļu no Kuldīgas uz Ventspili braucot, kreisā pusē ceļam, Zvelejas strautiņa malā rāda kādu vietu, dēvētu par pilskalnu. Lielceļš slaidā līkumā iet gar pašu pilskalna piekāji. No ārpuses šis pilskalns ne ar ko neatšķiras no pārējām mežu apaugušām smilšu kāpām, kas izrobojušas zemes virspusi plašā apkārtnē.
Alsungas (Alšvangas) Dižgabalkalns ir pilskalns Alsungā. Izvietojies Pils ielas malā, Alsungas dzirnavezera ziemeļrietumu krastā starp ordeņa pili un katoļu baznīcu.
Pie Alšvangas pag. Leiškalna mājām ezera malā atrodas lēzens 15 m. augsts pakalns, visapkārt apņemts purviem un slapjām pļavām. Pakalna austrummala, kas kādreiz bijuse ezera krasts, ir stāva, bet pārējās ar terases palīdzību padarītas stāvas 4 m. augstu. Tā radīts pilskalns, pēc tipa līdzīgs Vārtaju Lagzdines u. c. Kurzemes pilskalniem, kuriem ieleja vidū.
Dzinteres pilskalns atrodas pie Ilmedes upītes ietekas Tabrā, netālu no Dzinteres mazmuižas, Grāvu māju robežās. Pilskalnam izlietota 6 m. augsta šaura zemes strēmele, kas atrodas starp minētām upēm un sniedzas rietumu virzienā. Savā šaurākā vietā zemes strēmele pārrakta platu grāvi, kurš savā turpinājumā savieno Tabru ar llmedi. Tagad šis grāvis ir sauss, tikai pavasaros pa to skrienot ūdens.
Kurzemes “Elkakalni”, ar maz izņēmumiem, ir vienmēr cilvēka roku apcietināti. To nevar teikt par „Baznīckalniem“, jo apcietinātu baznīckalnu Kurzemē nav. Domājams, ka Elkakalni, kā apcietinājuma veids, cēlušies kādā noteiktā aizvēstures laikmetā, par kuru tuvāku ziņu trūkst. Salīdzinot pazīstamos Kurzemes Elkakalnus, uzkrīt tas apstāklis, ka tie celti samērā lēzenos uzkalnos, tiem apaļš plakums, kas norobežots ar nelieliem grāvjiem un uzbedumiem.
Nepilnu kilometru ziem.-rietumos Mātras muižai ir daudz metru augsta krante, vērsta pret 6 kilometri attālo jūru. Tā ir senējs jūras krasts, kas kādreiz atkāpies uz rietumiem, pamezdams vietu zemām, krūmainām pļavām. Vecajā krastā, pie Kalnmaļu mājām, ūdens izgrauzis dzīļu gravu. Šās gravas ziemeļu pusē atrodas vieta, dēvēta par pilskalnu.
Plakumā dziļš mitņu slānis, kas satur apdegušus kokus, kaulus un māla trauku atliekas. Pilskalns izbojāts no kartupeļu bedrēm, kas ieraktas plakuma ziemeļu pusē. Arī trešais ārējais un tikko 1. m. augstais uzbedums pašā pēdējā laikā nokļuvis zem arkla.
Page 12 of 15
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.