Pilskalns ierīkots apmēram ZA–DR virzienā orientētā, lapu kokiem apaugušā kalna kauprē. Gan uz paša pilskalna, gan arī plašā apkārtnē iestādītas lapegles.
Atrodas starp Pilskalnu un Dzintarkalnu mj. Pilskalns apaudzis ar mežu, postīta netiek. ļoti spēcīgs nocietinājums ar dziļām gravām visapkārt. Dienvidos Oma kalnam, aiz gravas atrodas dabīgs kalns, ko sauc par Upurkalnu. Negāzes apaugušas kokiem un krūmiem, plakanais kalna gals (50 x 70 m) neapaudzis. Te gleznaina apkārtne – dziļas gravas, simtgadīgas egles un ozoli.
Popju pilskalnam nav īstiem un neapšaubāmiem pilskalniem raksturīgu mākslīgi veidotu vaļņu, grāvju, terašu vai malu stāvinājuma. Kalnā iepriekš nebija konstatēts senajām dzīves vietām raksturīgais kultūrslānis (vēlāk, 1996.gadā, vāji izteiktu kultūrslāni atklāja pilskalna ziemeļu galā), tomēr tautas nostāstos kalns ir uzskatīts par pilskalnu un tā arī dēvēts.
E.Brastiņš kļūdas pēc Kārļa kalnu tekstā dēvē arī par Rata kalnu, kas ir cits, netālu esošs pilskalns. Tāpat vēl līdz galam nav skaidra versija par Kaupo Lielās pils saikni ar Turaidas pilskalna vietu.
Kalna Biržu pilskalns atrodas Jēkabpils – Ilūkstes šosejas labajā pusē ap 200 m uz DA no Pilskalnu mājām. Pilskalnu pirmais 1926. gadā reģistrēja E.Brastiņš, kas to par īstu pilskalnu neatzina. 1941. gadā pilskalnā A.Štokmaņa vadībā, izdarīti zondējuma rakumi, kuros kultūrslānis netika konstatēts.
K. Levis of Menars savā pilskalnu apkopojumā norādījis pilskalnu “pie Meņķu muižas, 25 verstis no Jēkabpils, pie Ilūkstes ceļa”. E. Brastiņš šo vietu apmeklēja un atzina, ka “neviens pilskalns šai vietā nav atrodams”.
Sērenes pilskalnu, kas atrodas ap 2 km attālumā no Daugavas pie Pilskalnu mājām, pirmais literatūrā minēja K. Levis of Menars, bet E. Brastiņš senvietu par īstu pilskalnu neatzina. Lietgalietis 1928. gadā izvirzīja hipotēzi, ka senā Sēlpils (castrum selonum) atradusies iepretim Aizkraukles vācu pilij, tātad netālu no Sērenes pilskalna.
K.Levis of Menārs savā pilskalnu apkopojumā norādīja, ka pilskalns ir “1 versti uz A no Seces pastorāta pie Sturman mājām”. E.Brastiņš šo vietu pārbaudīja un noskaidroja, ka pie Stūrmaņu mājām ir kāds kalns bez pilskalna pazīmēm, kuru sauc par Tašas kalnu.
Pilskalnes Strobuku pilskalns atrodas ap 300 m uz R no Strobuku mājām. Pilskalnu pirmais literatūrā 1882. gadā minēja A.Bīlenšteins. E.Brastiņš Strobuku pilskalnu par īstu pilskalnu neatzina. Izteikta doma, ka Strobuku pilskalns būtu uzskatāms par apmetni.
Atrodas okupētajā teritorijā. Jaunlatgales apr. Kacenu pag. kādu ciemu sauc par „Gorodišče”. Šis nosaukums ierosināja domu, ka šeit vajadzētu būt kādam pilskalnam. Pēc tāda taujājot, ļaudis norādīja uz „Bielužu kalnu”, ziem.-rietumos Gorodiščes sādžai. Kalnu šķir no ciema laukiem Bielužas upīte ar savu ieleju un pļavām.
Norādījumus, ka Naukšēnu tuvuma pie Rūjas upes ir kaut kas līdzīgs pilskalnam, deva skolotājs Lancmanis. Apkārtni pārmeklējot, te tiešām atradās kāda apcietināta vieta Naukšēnu muižas parkā, vienu klm. rietumos muižai, Rūjas kreisajā krastā. Apkārtnē šo pilskalnu sauc „Kabele”, bet ļaudis nezin kā šis nosaukums cēlies.
Maju vārdi Vīkšeji, Vīkšēni, Vīksnes v. tml. var modināt zināmu interesi senās reliģijas pētītājiem. Ir ziņas, ka par vīkšējiem saukti senie latviešu reliģisko ceremoniju vadītāji jeb priesteri. Šis vārds lietots vēl kristīgos laikos, tikai sagrozītā nozīmē „Draudzes Curatores” (sk. Rohkas – grām. Dieva kalpoš. Cerem. 1708.) Tādā kārtā Vecvīkšēni norādītu, ka šo māju robežās esošais apcietinājums ir vai nu kulta vieta, vai senā vīkšēja apcietinātā dzīves vieta.
„Alotāju kalns” mūsu izrunā skanētu „Avotāju kalns”, jo Latgalē avotu sauc „alots”. Šai vārdā tiek saukts mazs pilskalniņš Jaunlatgales apr. Baltinavas pag. Puncuļevas viensētas zemē. Uz kara kārtīm šī viensēta apzīmēta kā „Alutini”. Viņu īpašnieks Vincis Kažs.
„Lībiešu” pilskalns dažādos laikos vēsturiskajos dokumentos un tautas valodā ir dažādi saukts: „Ogļu kalns”, „Mazsalacas pilskalns”, „Skulberģu (Kolbergas) pilskalns” un „Skaņkalnes pilskalns”. „Lībiešu un Mazsalacas pilskalns” ir jaunāki – šī gadsimta nosaukumi, bet „Skulberģu (Kolbergas) pilskalns” ir senāks nosaukums, jo tas radies no tuvumā esošās muižas nosaukuma, kas arhīva materiālos pirmoreiz minēta jau 1487. gadā.
Apmeklējot uzmērošanas dēļ Dikļu pilskalnu pie Grebu mājām, tam ziem.-rietumos uzdūrāmies uz vēl kādu cilvēka rokām apdarinātu kalnu, sauktu par „Bļodas kalnu”. Pēdējais stāv tikai 50 m. no „Pilskalna” un atdalīts no viņa ar ieleju.
„Pilskalns” Jaunlatgales apr. Bērzpils pag. 8 km. ziem. austrumos Domopolei (Biržiem), īpašnieki zemturi Putnis un Deksnis, kas nopirkuši bijušas Pilskalnu mazmuižas zemi.
Vidzemes ziem.-rietumu stūris ir nabags pilskalniem. Tālu šķirti stāv viens no otra Ērģemes, Skaņkalnes un Dikļu apcietinātās vietas. Pat Burtniekos, kur visi ticēja pilskalna esamībai, tāds vēl nav atrasts, izņemot pileni dienvidgalā. Tas izskaidrojams ar šā apgabala mežaino raksturu agrākos gadu simteņos.
„Bērzīnes kalns” Bērzpils pag. Jaunlatgales apr. dažus simtus soļu ziem.-austr. Starij-Zamok muižai, tur kur katoļu kapi.
Senrakstos no 1318. un 1359. gadiem minēta „Castr. Levisel” un „Castr. Lemeselle”, kas pēc lietpratēju domām zīmējas uz vienu un to pašu vietu. Šai pilij vajadzēja atrasties Limbažu tuvumā, bet vēl līdz šim to neviens nebija uzgājis. Sīki pārmeklējot Limbažus un apkārtni, izrādījās, ka meklētais pilskalns atrodas Limbažos, pilsētas austrummalā aiz baznīcām un Pilskroga. Tam iepretim stāv nespējnieku patversme, bet ziemeļos dzirnezers.
„Pilskalns” Rēzeknes apriņķī Gaigalovas (Bikavas) pag. Īdeņu (Ūdeņu) ciema zemē Jura Skangala 1 ha lielajā īpašumā. Šim ciemam, kurš tagad izgājis viensētās, pavisam kādi 50 saimnieki ar 500 ha zemes. Šī zeme aizņem līdzenu uzkalnu 1 km. austrumos Lubānes ezeram. Uzkalnam 4 km. garums un 0,5 platums. Visapkārt tam pārplūstošas pļavas, purvi un krūmāji.
Page 1 of 7
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.