10.05.2020.g. Vakar starptautiskajā vikingu dienā Dzintares pilskalns bija otrs pilskalns, kuru izstaigājām un apskatījām Kurzemē. Pilskalns izskatās agrāk ir bijis ļoti iecienīts un kopts, bet tagad iespiests starp privātīpašumiem, tā plakums strauji aizaug.Interesi par to izskatās izrāda vien senlietu morodieri, kas vietām ir pilskalnu sarakuši. Ļoti žēl, ka mēs šo seno, bet skumji svēto vietu aizmirstam un ieaudzējam krūmos! Dzintares pilskalns (vācu: Dsintern, Sintelîn) ir pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā Tebras un Grāpstes upju satekā netālu no Pāvilostas — Apriķu — Aizputes lielceļa. 0,2 ha lielais nocietinājums ierīkots šaurā, 6 m augstā zemes strēlē, kas pārrakta ar platu aizsarggrāvi, lai savienotu abas upes — Tebru un Ilmedu. Netālu mājas “Dzintarnieki”. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128 kā Valsts aizsardzības objekts Nr.: 1365. “Dzintares pilskalns. Dzintares pilskalns atradās senajā kuršu Piemares zemē. Pirmo reizi pieminēts 1253. gada 4. aprīļa līgumā kā Sintre vai Zyntere, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestra vietnieks Seinas Eberhards. Atskaņu hronikā vēstīts par 1261. gada krustnešu karagājienu uz Kursu un Dzintares kauju. Vispirms krustneši aplenca žemaišu algotņu sargāto Dzintares pili un aizdedzināja aizsarggrāvī sakrauto malku. Liesmās gāja bojā visi pils aizstāvji, kas nevēlējās padoties pārspēkam. Uzbrucēji nogalināja visus tās aizstāvjus, ieskaitot zēnus, kas bija vecāki par vienpadsmit gadiem un sievietes, kas nevēlējās lūgt dzīvību. Šo zemju sagrābšana un iedzīvotāju slepkavība notika pēc bīskapa Alberta pavēles ar Zobenbrāļu Ordeņa rokām. Bīskapam Albertam tika atklāts piemineklis Rīgas dibināšanas astoņsimtgades svinībās.
