Deveņdesmit ostoitais. Eisti nadabraucams, tik pa skaistu celeņu vīgli daejams. Šmukeņais. Aizaudzs jau gon, tik skaistuos, precizi izprojektātuos i iztaiseituos terasis i gruovi nav aizaudzejami i pavysam nūglobojami. Smolkī prancūži kara laikā jū izalasejuši par apsamešonys vītu. Sieņojam, atstuojam tuoļruni, braucam pakaļ i atrūnam. Smolki.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.