19.04.2019.g. Stāvais. Symtu treisdesmit pīktais. Stuovais kolns ītups iz vyds diveju azaru – Styrna i Ustubnīka. Stuovs vairuok nu vīnys pusis, ūtra – nūorta i nūleidzynuota. Stuovuokuo mola apauguse ar kūkim, tik leluokuo dale kolna bez apauguma. Pi kolna myus sagaideja plyks i biedeigs rameits, kai saprūtams, nu nazkodejuos nūruodis. Kolna apakšā pi Styrna azara ītaiseita gunskura vīta ar molku, galdeņu i grilu. Ite i taisejom ekspedicejis nūbeigumu ar syltom dasom i pruoteigom runom. Itū reizi sovā pulkā sajēmem Latvijas pilskalni tāvu i radeituoju Gati, drona operatoru nu historia.lv Gintu i divejus breineigus, sen naguliejušus jaunus cylvākus ar mocikletu (Ivara Logina syuteitus) – Kārli i Ansi! Prīks par visim leidzabrauciejim! Sveicynuojumi Zalānu, Putānu, Lubānu i Mičuļu Jurim Vuorda dīnā, tai poš sveicynuojumi myusu nazkodejim ekspeditorim – Jurģim i Georgam!
23.04.2019.g. Baterijas. Symtu treisdasmytais. Nu ituo pilskolna nagaidejom nikuo daudz, kartēs i nu gaisa ruodejuos pavysam leidzona vīta. Eistineiba izaruodeja skaista, Pilskolns garons ar nūpītnu stuovumu da Dreidža azaram. Skaist skoti, pavasara saule, stiprī kūki i akmiņi. Visi nūsprīž, ka itys ir azara zvejuotuoju pilskolns. Myusu putnu zynuotuojs Miķeļs atrūn i visim ruoda palādu atreitūs spolvu komuļus.
23.04.2019.g. Grundānu. Symtu treisdesmit ūtrais. Pyrma par Grundānu pilskolnu nūturam cytu kolnu, kas eistajam stuov pavysam suonūs. Eistais izaruoda mozuoks, nu treju pušu stuovs, caturtajā nūšļaubons iz ortim i acātim teirumim. Jau Brasteņš roksta par bīzu i atrodumim boguotu zemi pilskolnā i juo suonūs. Vēl tagad natuolejā teirumā, kur traktors gatavej zemi siešonai, myusu ekspeditori, kai žuguris staiguodami, salosa vasalys rīškovys senejūs pūdu sadauzeitūs gobolu. Tyvejuos sātys saiminīks stuosta, ka nazkod pi kolna bejuse dalykta zeime, tagad seņ kai izgaisuse. Zeme lelu gobolu ap kolnu malna i augleiga, cikom tuoļuok muolaina.
23.04.2019.g. Ekšu pilskalneņš. Simtu treisdesmit caturtais. Vīta pošā Styrnu azara krostā, par kuru nu vītejūs ļaužu dzierdāti nūstuosti, tik 500 metru nu Ekšu pilskolna. Vēl tagad tyvejuos sātys saiminīki, vaicuoti par kalneņu azara krostā ruoda eistynā vierzīnī. Tī, garonys kaupris vydā atdaleits voi atsadalejs vīns gobols, kur tod i atrūnam Ekšu pilskalneņu. Kolna viersam nav eistyna plokonuma, vītom saroktys dūbis, golu gruovi voi grovys nasaprūtamys. Poša kaupre apauguse ar mežu i kryumim.
23.04.2019.g. Ekšu. Symtu treisdesmit trešais. Da Ekšu pilskolnam itamā sausajā laikā teikam pavysam tyvai ar mašynom. Pilskolns ir augstuokuo vīta leluokai apleicīnei. Kolns gona lels, apaudzs tik nu zīmeļu pusis, dīnavydūs skaisti skoti da Styrna azaram. Pilskolna viersai tryukst plokonuma i nav atrūnami nūcītynuojumi.
23.04.2019.g. Brāslavas. Symtu treisdesmit pyrmais. Itys ir vīns nu ratajim “plykajim” pilskolnim. Lels, plots, nu tuolīnis radzams i atrūnams. Visi pilskolna gruovi i rokumi godu guojumā nūorti i nūleidzynuoti, palykuši tik kara laiku īrokumi vīnā pilskolna molā. Stuovuo mola da Sivera azaram izaglobuojuse vyslobuok, tī atrūnam i nazcik breineigu akmiņu. Atrūnam ari, ka kaids pošūs pilskolna suonūs taisuos iz dzeivi, voi vismoz grib mozguotīs. Naseņ pastateita pierts ar eistim betonātim pamatim i izrokts kanalizacejis gruovs ar okys vītu. Rokuma dūbē skaidri radzama malnuo pilskolna zeme i atrūnami sadauzeitu pūdu goboli. Itys nav pyrmais gadejums myusu ekspediceju eisajā viesturē, kod nasaprūtam, voi saiminīkam visi papeiri kuorteibā?
19.04.2019.g. Gaisa. Symtu divdesmit deveitais. Gaisa kolnu natuoli nu Kombuļim meklejam skaistā apreļa reitā, kod nūskaidruots, ka Kombuļūs ir treis veikali, posta nūdale, bazneica i Kombuļu pussola. Kolns lels i augsts, meklejams Ildža azara i ceļa molā. Kolnam vysapleik suonūs daudz vysaidu akmiņu. Augša plota i lela, aizauguse ar mežu i kryumim. Vīnā golā plokonums leidzons, ūtrā pacālums opoluoks.
23.04.2019.g. Aulejis voi Zylūs vyzbuleišu pilskolns. Itys vēl naīt kūpejā 100 Latgolys pilskolnu riekynā. Pavysam navuošmi īprīkšejā vokorā, puorsaverūt Brāslovys pilskolna apleicīni, atrosts pošā Aulejis azara krostā. Navaram nūsaturēt i braucam vērtīs. Īspiejamū pilskolnu nu divom pusem apjam stuovys i dzilis grovys, nu trešuos kolnu sorgoj azars. Caturtajā pusē kolna nūcītynuošonai rokti diveji gruovi, jī labi pasaglobuojuši i apsaverami. Kolns apaudzs ar mežu, zeme, cik varam sprīst, na vysai malna, dreižuok palāka. Gluozis, vysaidam gadejumam, paceļam, vuordus īdūdam divejus – realistim i romantikim, īpušdīņojam i braucam tuoļuok.
Talka Kvēpenes pilskalnā 03.10.2020. g.
Andra Geidāna ( http://vesturiskiaktivs.lv/ ) organizētā talka Kvēpenes pilskalnā 2020. gada 3. oktobrī.
Apmeklēts 19.04.2019.g. Foto: G.kalniņš, G.Ērglis.
Dodoties sagaidīt Jauno gadu, sanāca piestāt Vecpiebalgā pie pilskalna un pilsdrupām 31.12.2018. #101Vidzemespilskalns
#101Vidzemespilskalns 10.02.2019. Foto: Juris Zalāns
10.02.2019. Dārznīcas kalns liels un iespaidīgs, paceļas pār apkārtējo ainavu ap 30 m. Senāk plakumā bijis ierīkots danču placis, tāpēc tur izstumdīts kultūrslānis, lai izlīdzinātu vietu dančiem. Savukārt pašā pakājē bijis Pupu krogs, kuru mēs labprāt būtu apmeklējuši. Runā, ka Pupu krogā esot saimniekojis Haralda Sīmaņa radinieks.
#101Vidzemespilskalns 19.01.2019. Foto: Juris Zalāns
#101Vidzemespilskalns 10.02.2019. Foto: Juris Zalāns, Laila Lūse
#101Vidzemespilskalns 10.02.2019. Foto: Laila Lūse un Juris Zalāns
24.12.2024.g. Bondaru. Symtu pīcpadsmytais. Bondaru pilskolns pi poša ceļa i tik 500 metru nu Smagaņu pilskolna. Ar stuovu i gryutu kuopīni augšā, ar gruovim i terasem. Pyrmajūs divūs kolnūs myusu ekspedicejai leidza kuop latgaļu kara pulka puiši – Mareks, Toms i Andis. Tuoļuok jim sovs guojīns ar palikšonu kaidā pilskolnā pa nakti.
Page 1 of 4
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.