23.04.2019.g. Baterijas. Symtu treisdasmytais. Nu ituo pilskolna nagaidejom nikuo daudz, kartēs i nu gaisa ruodejuos pavysam leidzona vīta. Eistineiba izaruodeja skaista, Pilskolns garons ar nūpītnu stuovumu da Dreidža azaram. Skaist skoti, pavasara saule, stiprī kūki i akmiņi. Visi nūsprīž, ka itys ir azara zvejuotuoju pilskolns. Myusu putnu zynuotuojs Miķeļs atrūn i visim ruoda palādu atreitūs spolvu komuļus.
23.04.2019.g. Grundānu. Symtu treisdesmit ūtrais. Pyrma par Grundānu pilskolnu nūturam cytu kolnu, kas eistajam stuov pavysam suonūs. Eistais izaruoda mozuoks, nu treju pušu stuovs, caturtajā nūšļaubons iz ortim i acātim teirumim. Jau Brasteņš roksta par bīzu i atrodumim boguotu zemi pilskolnā i juo suonūs. Vēl tagad natuolejā teirumā, kur traktors gatavej zemi siešonai, myusu ekspeditori, kai žuguris staiguodami, salosa vasalys rīškovys senejūs pūdu sadauzeitūs gobolu. Tyvejuos sātys saiminīks stuosta, ka nazkod pi kolna bejuse dalykta zeime, tagad seņ kai izgaisuse. Zeme lelu gobolu ap kolnu malna i augleiga, cikom tuoļuok muolaina.
23.04.2019.g. Ekšu pilskalneņš. Simtu treisdesmit caturtais. Vīta pošā Styrnu azara krostā, par kuru nu vītejūs ļaužu dzierdāti nūstuosti, tik 500 metru nu Ekšu pilskolna. Vēl tagad tyvejuos sātys saiminīki, vaicuoti par kalneņu azara krostā ruoda eistynā vierzīnī. Tī, garonys kaupris vydā atdaleits voi atsadalejs vīns gobols, kur tod i atrūnam Ekšu pilskalneņu. Kolna viersam nav eistyna plokonuma, vītom saroktys dūbis, golu gruovi voi grovys nasaprūtamys. Poša kaupre apauguse ar mežu i kryumim.
23.04.2019.g. Ekšu. Symtu treisdesmit trešais. Da Ekšu pilskolnam itamā sausajā laikā teikam pavysam tyvai ar mašynom. Pilskolns ir augstuokuo vīta leluokai apleicīnei. Kolns gona lels, apaudzs tik nu zīmeļu pusis, dīnavydūs skaisti skoti da Styrna azaram. Pilskolna viersai tryukst plokonuma i nav atrūnami nūcītynuojumi.
23.04.2019.g. Brāslavas. Symtu treisdesmit pyrmais. Itys ir vīns nu ratajim “plykajim” pilskolnim. Lels, plots, nu tuolīnis radzams i atrūnams. Visi pilskolna gruovi i rokumi godu guojumā nūorti i nūleidzynuoti, palykuši tik kara laiku īrokumi vīnā pilskolna molā. Stuovuo mola da Sivera azaram izaglobuojuse vyslobuok, tī atrūnam i nazcik breineigu akmiņu. Atrūnam ari, ka kaids pošūs pilskolna suonūs taisuos iz dzeivi, voi vismoz grib mozguotīs. Naseņ pastateita pierts ar eistim betonātim pamatim i izrokts kanalizacejis gruovs ar okys vītu. Rokuma dūbē skaidri radzama malnuo pilskolna zeme i atrūnami sadauzeitu pūdu goboli. Itys nav pyrmais gadejums myusu ekspediceju eisajā viesturē, kod nasaprūtam, voi saiminīkam visi papeiri kuorteibā?
19.04.2019.g. Gaisa. Symtu divdesmit deveitais. Gaisa kolnu natuoli nu Kombuļim meklejam skaistā apreļa reitā, kod nūskaidruots, ka Kombuļūs ir treis veikali, posta nūdale, bazneica i Kombuļu pussola. Kolns lels i augsts, meklejams Ildža azara i ceļa molā. Kolnam vysapleik suonūs daudz vysaidu akmiņu. Augša plota i lela, aizauguse ar mežu i kryumim. Vīnā golā plokonums leidzons, ūtrā pacālums opoluoks.
23.04.2019.g. Aulejis voi Zylūs vyzbuleišu pilskolns. Itys vēl naīt kūpejā 100 Latgolys pilskolnu riekynā. Pavysam navuošmi īprīkšejā vokorā, puorsaverūt Brāslovys pilskolna apleicīni, atrosts pošā Aulejis azara krostā. Navaram nūsaturēt i braucam vērtīs. Īspiejamū pilskolnu nu divom pusem apjam stuovys i dzilis grovys, nu trešuos kolnu sorgoj azars. Caturtajā pusē kolna nūcītynuošonai rokti diveji gruovi, jī labi pasaglobuojuši i apsaverami. Kolns apaudzs ar mežu, zeme, cik varam sprīst, na vysai malna, dreižuok palāka. Gluozis, vysaidam gadejumam, paceļam, vuordus īdūdam divejus – realistim i romantikim, īpušdīņojam i braucam tuoļuok.
Talka Kvēpenes pilskalnā 03.10.2020. g.
Andra Geidāna ( http://vesturiskiaktivs.lv/ ) organizētā talka Kvēpenes pilskalnā 2020. gada 3. oktobrī.
Apmeklēts 19.04.2019.g. Foto: G.kalniņš, G.Ērglis.
24.12.2024.g. Bondaru. Symtu pīcpadsmytais. Bondaru pilskolns pi poša ceļa i tik 500 metru nu Smagaņu pilskolna. Ar stuovu i gryutu kuopīni augšā, ar gruovim i terasem. Pyrmajūs divūs kolnūs myusu ekspedicejai leidza kuop latgaļu kara pulka puiši – Mareks, Toms i Andis. Tuoļuok jim sovs guojīns ar palikšonu kaidā pilskolnā pa nakti.
05.11.2018.g. Symtu treispadsmytais. Saukts vēl par Gorku i Kromonu pilskolnu. Augstuokais Latgolys pilskolns – 271m i.j.l. Vairuokus godus atpakaļ kolna augša sakuortuota tolkys laikā, tagad jaunuos atzolys jau pabīzys. Ir nūruode i styga. 19. ekspediceju beidzam ar soldonumim, latgaļu i sūmu dzīsmom. Natycamai, kotrā 100 Latgolys pilskolnu braucīnī ir bejs kaids jauns dalinīks. Itū reizi beja vasali pīci – Vineta, Evelīna, Ieva, Aleksandris i Eero. Piec divu nedeļu 18. novembrī liksim nalelu komatu myusu pasuokuma viesturē. Sasatiksim bez gumejis zuoboku, sadzīduosim, sadoncuosim, izdzersim ola i drupeit pasavērsim atpakaļ. A tod otkon iz prīšku. Kolnā!
05.11.2018.g. Baltiņu. Symtu vīnpadsmytais. Braucūt da Balteņu pilskolna(199m i.j.l.) jau pasaruoda jušona, ka pamazeit ceļamīs augšuok i augšuok Latgolys kolnūs. Itys varonais pilskolns radzams i apbreinojams jau nu tuolīnis, tik byutu breineigi, ka i citi Rāznys azara apleicīnis apbraucieji voi apstaiguotuoji zynuotu, kas tys par kolnu. Visi nazkodejī zemis dorbi pi ituo pilskolna sen jau iznycynuoti, tik tys moz kū vuodej.
05.11.2018.g. Ladušu. Symtu dasmytais. Piec breineiga braucīņa i nalelys maldeišonuos, Ladušu pilskolnu ceļa molā atrūnam pi lobys veseleibys. Kolna vyds apaudzs ar apšu jaunaudzi, tik gruovu suonūs vaci i varoni ūzuli. Gruovi i terasis labi radzami i aplūka kolnu vysapleik.
05.11.2018.g. Symtu deveitais. Ekspeditoru otkonsasatikšonuos Maltā. Skaista dīna, kupluokais dalinīku skaits myusu nagarajā viesturē. Fotogeniskais Lošys pilskolns ītups egļu jaunaudzis vydā senejuo Lošys azara krostā. Nalels, opols, ar breineigu akmini iz vyds kolna i vēl citim kolna suonūs. Ivaram prīks.
24.09.2018.g. Grumušku II, Grumušku I. Deveņdesmit deveitais i SYMTAIS!!!!! Tai sasagadeja, ka symtu sagaidejom ar puoreiti, kurim cauri īt Grumušku meža styga. Leidzeigi kai divejis ola laseitis siermā buordā. Vīnys garys kaupris obūs golūs ītaiseiti. Šauri i pluoni kai zūbyna asmini. Palyka tik taida ryugtuma garša sirdī par stygys taiseituoju skūpumu. Lelai dalei stygys guojieju nav skaidrs kurā vītā i kaidā nu pilskolnim jī sper sovu kuoju. A vajadzātu tik divejis zeimeitis, i cylvāki, kuopdami puori pilskolnu golu gruovim, zynuotu, ka īkuopuši pilskolnā.
Deveņdesmit ostoitais. Eisti nadabraucams, tik pa skaistu celeņu vīgli daejams. Šmukeņais. Aizaudzs jau gon, tik skaistuos, precizi izprojektātuos i iztaiseituos terasis i gruovi nav aizaudzejami i pavysam nūglobojami. Smolkī prancūži kara laikā jū izalasejuši par apsamešonys vītu. Sieņojam, atstuojam tuoļruni, braucam pakaļ i atrūnam. Smolki.
24.09.2018.g. Brīveru Garadkas. Deveņdesmit septeitais. Kai izaruodeja vieļuok, ituos ekspedicejis gryutuokais pilskolns. Braucem cauri gūvu aplūkim, puori kolnim i lejom. Tyvuokajā sātā naatrodom saiminīkus i nabeja nu kuo pavaicuot ceļa. Leidom cauri osim drotu žūgim i elektriskajim gonim, brydom cauri slapņom nuotrem i kuopem kolnā. Atrodom. Šaurs i gars ar lelu stuovumu vīnā golā. Osī droti pa kuojom pynuos vēl pošā plakuma vydā. Pilskolna suonūs akmynuoja upieleite. Pa jū broduojem vysaidu akmiņu maklādami.
24.09.2018.g. Deveņdesmit sastais. Ekspediceju Ondrupinē suokam jautri i prīceigi. Īprīkšajā dīnā tepat natuoli bejom tolkā Beitānu pilskolnā i jau itamā braucīnī cerejam iz ekspedicejis symtū. Milkys pilskolnam sova zeime i informaceja tik naatstuoj sajiuta, ka pilskolns ite na golvonais. Skaists azara krosts, pierts i turistu atpyutys vīta, trepis vīnūs pilskolna suonūs da jumprovys pīminekļam i tik aiz ituo vysa skaistuma Milkys pilskolns. Aizaudzs, naapsaverams, izrokts dūbu dūbem, navajadzeigs. Ādam šokoladu, apstaigojam suonus i braucam tuoļuok.
03.09.2018.g. Kauguru. Deveņdesmit pīktais. Vītejim vairuok zynoms kai Makšinovys pilskolns. Par jū vysvaira zyna Ivars i steidz ruodeit pilskolna akmiņus. Vysleluokuo meikle nu ituo pilskolna palīk lels daudzums muola gobolu i gabaleņu palelu dūbu moluos pošā pilskolna viersā. Voi muols tī rokts? Voi nu muola tī kas taiseits? Goboli izaver kai apdadzynuoti? Pilskolnam daudz vysaidu rokumu. Iz Zīmeļlatgolu vajadzātu braukt vēl, tī palyka daudz vysaidu breinumu i dale nu ekspeditoru prūjom braukdami vēl apsaver Mežarijas patmalis, Motrīnes zalta prīdi i Silarašu lelū kriteni. 100 Latgolys pilskolni prīcojās par lelū ekspeditoru pulku i skaistū ekspediceju. Leluokais prīks par myusu jaunajim leidzabrauciejim – Gunitu i Imantu. Da symtam ir vīns sūleits i dreiži mes jū īsim.
