„Pilskalns” ir Liezeres pag. Kalna Vecvēķu māju zemē, Vienu kilometru dienvidos Liezeres ezeram, pa labi ceļam kas iet no Liezeres muižas uz Ozolmuižu (Eckhof), 1 klm. ziemeļos šai muižai.
Grūti uzejams pilskalns, Mēdzules pagastā Madonas apriņķī valsts mežā. Viņš atrodas maz apdzīvotā pļavainā un mežainā apvidū, 1 klm. dienv.-rietumos Ogriešu (Ogerhof) mājām, kuras latviskās kārtīs kļūdaini apzīmētas kā „Ogriņi”, un 1 klm. austrumos Zvejnieku mājām pie maza aizaugoša ezeriņa, saukta „Pilsezers”.
Vējavas (vāc. Fehgen) „Pilskalns” stāv 1 klm. dienv.-rietumos pagastvaldei, tikpat tāļu ziem.-austrumos Vējavas muižai, valsts mežā, Laģēnu māju lauku tuvumā. Divi klm. dienv.-austrumos pilskalnam paceļas 280 m. augstais Bākužu kalns.
Iepriekšējo pilskalnu aprakstot pieminētās Nigestes mājās, kas atrodamas uz Kriev. 3 verstu kartes un Vācu 100.000. kara kartes, atradušās tikai dažus simts soļu no šī pilskalna. Tomēr, nav domājams, ka senā Negeste varējusi atrasties šai pilskalnā, jo tas ir pārāk mazs un pirmatnējs. Aprakstāmā vieta gan varētu būt pirmā Negeste, kas papamesta, tiklīdz uzcelts otrs spēcīgāks pilskalns Dārznicas kalnā.
„Dārznīcas kalnu” vecāki ļaudis saukā par „Dāržīnes k”. Tas skaitās Madonas apr., Lauteres – Viesienes pag. un stāv 1 klm. austrumos Viesienes muižai pie nodegušā Pupu kroga. Kalns piešķirts Viesienes patērētāju biedrībai, bet viņa rietumu sāns – piensaimnieku biedrībai.
Bez jau aplūkotā „Pilskalna”, Mārcienas pagastā ir vēl otrs nevācu pilskalns. Šis atrodas 4 km. rietumos Mārcienai un tik pat tālu dienvidos Bērzonei tai vietā, kur sastopas Mārcienas un Bērzones lielceļi, lai dotos uz Veckalsnavu. No Veckalsnavas muižas līdz aprakstāmam pilskalnam tikai 2 kilometri.
Bez pavadoņa, kas pārzin apkārtni, šo pilskalnu grūti uzmeklēt, jo tas atrodas dziļi valsts mežā. Viņš stāv 1,5 klm. dienv.-rietum. Mārcienas muižai un dzelzceļa piestātnei, 1 klm. austrumos Ārones upei. Šai vietā no ziemeļiem uz dienvidiem vairāku kilometru garumā stiepjas paralēlas smilšu un zvirgzdu kaupres. Vienā no tām, Janēnu lauku tuvumā ierīkots 150m. garš pilskalns.
Pilskalnu tuvuma bieži gadās Ūbanu, Urbanu un Urbju mājas. Gribot negribot jādomā, ka šiem vietu vārdiem kāds sakars ar latīņu valodas Urbs = pilsēta. Šis „Pilskalns” ir Praulienes pagasta Lejas Ūbānu māju zemē, 2 km. dienvid-austrumos Lazdonas muižai Saikavas lielceļa kreisā pusē Ilgas upītes malā. Madonas pilsēta no šā pilskalna stāv 6 km. ziemeļ-rietumu virzienā.
Aiviekstes krastmalās ir tikai viens pilskalns, kaut gan viņa pieskaitāma lielākām Latvijas upēm. Tas izskaidrojams ar zemiem, neizdevīgiem šās upes krastiem un mežaino, neauglīgo apkārtni. Šis vienīgais Aiviekstes pilskalns stāv 0,25 klm. dienvidu-rietumos Visāgales kapsētai Brakaļu-Grīvu māju laukos rietumos mājai vecā lielceļa tuvumā.
2 klm. austrumos Ļaudonas Odzienai 1 klm. šaipus Sildu mājām Mētraines pag. Madonas apr. kādu vietu dēvē par „Pilskalnu”. Rietumos šim pilskalnam ir kāda jaunsaimnieka īpašumi, kurus tas nosaucis par Pilskalniem par godu šai senai vietai.
„Pilskalns” Sāvienes pag. Madonas apr. Valsts mežā. Tas atrodas 1 klm. dienv.-riet. Aizdrīkšņu ezeram, 4 klm. dienv. Lijogradei, pusceļā no Lijogrades uz Beļavas muižu, 0,5 klm. no lielceļa tā labā pusē.
Puduļu ciems atrodas Vietalvas pagasta 8,5 km. dienvidos Vietalvas muižai, 5 km. ziemeļos Pļaviņām, 1 km. austrumos Odzes ezeram. Šo māju zemē atrodas tālu pazīstams „Pilskalns”. Šā pilskalna slava vairojusies tamdēļ, ka kalns ir Vietalvas-Pļaviņu lielceļa malā un ar savu neparasto izskatu katram ieraugāms. Pilskalna atrašanos šai vietā norāda arī tuvējie vietu vārdi: austrumos Pilskalnu mājas, bet ziemeļos Pilienas.
Pirmās ziņas par šo pilskalnu Pieminekļu valdei ienāca 1926. gadā no etnogrāfiskās ekspedīcijas darbiniekiem Ķaunes un Zaikova, kas pārmeklēdami Bērzaunes pagastu bija šo pilskalnu uzgājuši. Uzmērošanu izdarīja A. Gusārs šā sējumu iespiešanas laikā. Līdz ar to ievadā minētais Vidzemes pilskalnu skaits par vienu pavairojies.
Tikai vēlāk 1926. g. pieminekļu valdes archail. ekspedīcijas dalībnieks J. Zaikovs ziņoja, ka tam izdevies uziet meklēto pilskalnu.
Šis pilskalns uziets tikai pašā pēdējā laikā, jo apvidus, kurā tas atrodas, ir zaudējis savas agrākās tradicijas un līdz ar to arī ziņas par senvietām. Tas tāpēc, ka pirms gadiem šeit nometināti kolonisti – vācieši. Aprakstāmo pilskalnu tie dēvē „Eichenbuckel”. Tas skaitās Iršu pagastā, Madonas apr. Bulandu māju zemē.
Ērgļos pazīstamais „Skanstes kalniņš” atrodas Ogres kreisā krastā pie paša tilta un lielceļa. Tas ir neliels, savrūps, ap 10 m. augsts kalns nepareiza trijstūra veidā. Plakums līdzens ar lēzenu ieleju austrumpusē. Uzbedumu, grāvju un terašu nav.
Tērvetes Klosterkalns ( agrāk – arī Ķīķerkalns) atrodas Dobeles raj. Tērvetes pagastā Tērvetes centrā starp Dobeles – Bauskas šoseju un Tērvetes upi. Pirmais Klosterkalnu literatūrā kā eventuālu kapu kalnu ar mākslīgi veidotu terasi 1926.gadā minējis E.Brastiņš. 1975. un 1976.gadā Klosterkalnā 1000 m 2 platībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi (vadītājs M.Atgāzis), kuros noskaidroja, ka Klosterkalns neapšaubāmi uzlūkojams par pilskalnu.
Page 5 of 9
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.