Kalnam gandrīz apaļš, 3 m. kumps plakums, kura caurmērs 50—60 m. Gar visu austrumpusi kalnam sānos ir terase, jo šī puse no dabas lēzenāka. Pārējās sānmalas pietiekoši kraujas un augstas lai iztiktu bez sevišķiem zemju darbiem.
Plaša apkārtnē pazīstams un spēcīgs apcietinājums, saukts „Pilskalns” atrodas Ķieģeļu pagastā, Valmieras apriņķī, 1 klm. dienvidos Rubenes baznīcai pašā Vaidavas ezera krastā. Te ezeram 22 m. augsts kraujš krasts, kas pārdalīts šķērsām ar nelielu gravu. Tā radušās divas kalnmalas, kas no dabas jau noderīgas pilskalnam. Citur nācies plakumu nocietināt grāvjiem un uzbedumiem.
Šo pilskalnu, sauktu „Pekas kalns” ap 1887. gadu uzgājis Valmieras draudzes skolotājs V. D. Balodis Kauguru pag. Kalneniņu māju zemē. Pekas kalns stāv 6 klm. dienvidos Valmierai Gaujas kreisā pusē.
Igaunijas robežas tuvuma mūsu pilskalnu skaits samazinājās. Gluži tāpat arī Igaunijas pilskalni stāv labu gabalu atstatu Latvijas valsts robežai. Tādā kārtā jau senatnē bijusi „neutrala” josla starp šām abām tautām.
„Celītkalns” senās kartēs apzīmēts ar vārdu „Pilskalns”. Viņš atrodas 0,5 klm. ziemeļos Vijciema muižai pie Celīša skolas un dzirnavām, Vijas upes kreisā krastā 3 klm. dienvidos Gaujai.
„Pilskalns” Smiltenes meža, pilsētas robežās, 1 klm. dienvidos pilsētai, Cērtenes upītes kreisā krastā, 1 klm. austrumos Cērtenes muižai.
Jau kopš 19. gs. vidus, kad baltvācu mācītāji sāka atrast un ieraudzīt senos pilskalnus, sākums pilskalnu atrašanā bija tautā saklausīti nostāsti un teikas, ka kādā kalnā reiz ir bijusi pils, kas nogrimusi. Tas bija pietiekošs pamats, lai vietu pārbaudītu un tiešām: parasti tur arī tika atklāts pilskalns.
„Pilskalns” Gaujienas pag. Valkas apriņķī 1 klm. ziem.-austrumos Staldes ciematam, Gaujas kreisā krastā 0,5 klm. austrumos Palses ietekai Gaujā.
Alūksne stāv Vidzemes ziem.-austrumu stūrī pie diezgan prāvā Alūksnes ezera. Šai ezerā pussalas veidā iespiežas augsts zemes stūris, kurā atrodas senējs pilskalns. Tagad šo pilskalnu sauc par „Tempļa kalnu” jo viņā uzcelts skaists granīta paviljons, kas iesaukts par templi.
Lielākais Latvijas apcietinājums ir „Pilskalns” Alūksnes pag. Valkas apr. 5 klm. dienv.-austrumos Alūksnei pie Liepnas lielceļa starp Karītēnu, Siseņu un Garasīmu mājām. Kalna ziemeļpuse pieder Siseņu ciema viensētas īpašniekam, bet dienvidus gals Garasīmu mājām.
Pārskatot Folkloras krātuve ienākušas teikas un pasakas, vairākas reizes kā teiku vieta bija minēta kāds „Pilskalns” Zeltiņu pag. pie Medņu mājām. No šiem nostāstiem vadoties teiku vieta tika apmeklēta un tiešām te atradās sena apcietināta vieta.
„Pilskalns” Kalnciema pag. Valkas apr. Lukužu un Nazupu māju zemē Beļavas-Alūksnes lielceļa malā 6 klm. ziem.-austrumos Beļavai. Tas ir savrūps grants kalns 20 m. augsts, lēzeni cilņotā apvidū. Ziemeļu gals tam platāks un augstāks, bet dienvidus — 7 m. zemāks, šaurāks un ar ieleju atdalīts. Kalnam pietiekoši krauji no dabas bijuši tikai ziemeļu un rietumu sāni, bet austrumos un dienvidos kalns lēzeni pāriet druvās un pēc tam pļavās.
„Pilskalns” Beļavas pag., valsts zemē, 1 klm. rietumos Beļavas (Kortenhof) muižai, Skultes un Krieviņu māju tuvumā pie paša lielceļa.
„Lazdu kalns” — valsts zemes fondā, Vecgulbenes pag. 6 klm. ziem.-rietumos Vecgulbenes muižai, pie lielceļa uz Tirzu vai Lejasciemu. Viņpus lielceļam stāv Jaunzemju mājas, kas dažās kārtīs apzīmētas par Pērkoniem, jo tā saucies viņas agrākais saimnieks. Blomes muiža atrodas šim kalnam rietumos un senāk kalns skaitījies šās muižas robežās.
Madonas apriņķī, Vecgulbenes pag. Līkanšu māju zemē, J. Rutkastes īpašumā ir kalns dēvēts par „Rutkastes kalnu”. Viņš atrodas 4 klm. ziem.-rietumos Vecgulbenes muižai, vienu klm. no Svelberģes muižas pie ceļa uz Tirzu un Lejasciemu.
„Pilskalns”, par kuru nekas nebija zināms, kaut gan tas ir ievērojams savos apmēros. Viņš atrodas ap 0,5 klm. ziem.-rietumos Kropes muižai, Golgovskas pag. Madonas apr. Tas izdalīts zemes reformā savrups un ierādīts pagasta grants grābšanai ceļu vajadzībām.
„Liedes kalni” ir Adulienes pag. uz pašām pagasta robežām Liedēs upes labajā krastmalā. Šie kalni ir savāds dabas brīnums: viņi novietojušies līdzenā apvidū, Liedēs ielejā taisnā rindā kā maizes klaipi ar nelielām atstarpēm.
Šo pilskalnu, sauktu par „Obzerkalnu”, atradis piem. valdes darbinieks stud. H. Riekstiņš. Kalns atrodas Dzelzavas pag. Griguļu ciemata zemē 3 klm. dienvidos Adulienes pagasta namam.
„Pilskalns” senākā Bučauskas, tagad pārdēvētā Vīrānes pag. 5 klm. dienvidos Vec- un Jaun-Adulienes muižām, 2 klm. austrumos mazākam Vīrānes ezeram, Kalna-Jāņgribažu zemē. Gribažas ir vairākas šai pagastā, bet mūsu pilskalns ir cieši Jāņgribažām ziemeļu pusē.
Uz šo pilskalnu droši vien zīmējas 1209. g. senrakstos minētā pilsēta urbs Ceessove un vēlāk piesauktā castr. Sessove, Chessove, tāpat arī krievu kronikās sastopamā Чествинь). Šai ziņā vēstures pētītājos valda vienprātība.
Page 4 of 9
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.