Trikātas pilskalns atrodas 30 m virs tuvējā ezera līmeņa un tajā atrodas Trikātas pilsdrupas. Mūsdienās virs pilskalna slejas Trikātas ordeņa pils drupas. Šī celtne senlatviešu pils vietā uzcelta 1284. gadā, kalpojusi par fogta rezidenci un gājusi bojā jau Livonijas kara […]
Lauru pilskalns atrodas ap desmit kilometrus ziemeļos Alojai un ap četrus kilometrus uz rietumiem no Vīķiem, Iģes upes labajā krastā, 100 m uz ritumiem no Veclauru mājām.
Siguldā aiz pilsdrupām atrodas vēl viens salīdzinoši nesen atklāts senlatviešu pilskalns, kuru sauc par Krusta kalnu. Tas atrodas valsts aizsardzībā un arheoloģijas pieminekļu sarakstā, bet minēts kā kulta vieta. Vietas nosaukums cēlies no sena koka krusta, kas tur kādreiz atradies.
Atrašanās vieta aptuvena, jo pilskalns norakts. Pirmās ziņas par Garozas pilskalnu pie Lukstenieku mājām tika iegūtas 20. gs. 20. gados. Vēlākos laikos dažādas ziņas par pilskalnu sniedza arheologi E. Šturms un P. Stepiņš. 1969. g. pilskalnu, kas varēja būt ap 40 m garš un 3–4 m augsts, fotografēja J. Lismanis. 20. gs.70. gados pilskalns tika norakts, tomēr tā vieta ir lokalizēta.
Iespējams pilskalns – pēc nostāstiem, tas varētu atrasties zem Vadakstes muižas.
Divdesmitā gadsimta 30. gados ir pierakstīti trīs folkloras teksti par Āžu kalnu Bērzes upes krastā pie Kaķenieku Pavāru mājām. Šajos tekstos parādās Latvijas pilskalnu folklorai raksturīgi motīvi: nogrimusi pils, pazemes iedzīvotāji u.c. Uz vietas pārbaudot, konstatēts, ka vienam Āžu kalna galam ir pilskalna pazīmes: izlīdzināts plakums, stāvinātas nogāzes un kultūrslānis. Daļa no pilskalna norakta grantī. Arheoloģiskajos pārbaudes izrakumos Pavāru pilskalna pakājē atklājas 0,50–0,60 m biezs kultūrslānis, tomēr datējami atradumi netika iegūti. Pavāru pilskalna tuvumā pie Kaķenieku mājām zināmi dzelzs laikmeta senkapi, tomēr to vieta mūsdienās nav lokalizēta. Pavāru pilskalns, lai arī jūtami mainītā veidolā, pēckara laikā Zemgalē ir vienīgais jaunatklātais pilskalns.
Apvidus pirmatnējs – apdzīvotu māju tuvumā nav, ceļi aizauguši vai ar kokiem sakrituši, pārsvarā zvēru takas diezgan dažādos mežos. Vietām lapu koku briksnāji ar slapjām, pārpurvotām vietām, kas mijas ar kalnainu reljefu un egļu mežiem. Ogānu pilskalnu no tālienes pamanīt nevar.
Pilskalns atrodas Beļavas ciema D daļā, netālu no Gulbenes – Zeltiņu ceļa, plašas augstienes stūrī.
Spīdzenieku pilskalns atrodas pie “Senpils” mājām, kuras uzceltas pilskalna D nogāzē. Tas ir apmēram 100 m diam. liels un 15 m augsts kalns ar dabīgām stāvām nogāzēm. Arī citu cilvēka veidotu nocietinājumu un kultūrslāņa nav. Pilskalna nogāzes noaugušas ar eglēm, tāpēc tas nav pārskatāms.
Bauskas senlatviešu pilskalns dzelzs laikmetā ir strīdīgs jautājums, jo arheoloģiskajos izrakumos atrasti tikai daži priekšmeti (datējami ar t.s. vēlo dzelzs laikmetu: 10-12.gs.). Dažas vietās pilskalnā konstatēts dzelzs laikmeta kultūrslānis – tur ir gan bezripas, gan ripas keramikas lauskas.
Page 2 of 9
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.