08.12.2018.g. Atašīnis pilskolns. Sateikam tyvejuos sātys saimineicu, kurei breinojās par Atašīnis pilskolna izgaisšonu i otkon atsarasšonu. Jei vysu myužu kolnam sūpluok dzeivuojuse i gostus da tīnei vaduse. Kolnam nav ni vainis!
„Piļigora” ir nosaukums, kura pirmā puse ir latviska, bet otrā — krieviska. Tas tāpēc, ka apkārtni kolonizējuši krievi. Šai apvidū, vispār spriežot, nevarēja nekādu pilskalnu sagaidīt, jo apkārtne ir līdzena, pārņemta plašiem purviem un mežiem, kas maz noderējuši ļaužu mītnēm senatnē. Tomēr, pārmeklējot norādītā vietā, kādu mežainu smilšu kalnāju, kas ap 1 km. garš, izdevās atrast viņa rietumgalā nelielu, rakumiem norobežotu vietu.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.