Talka Kvēpenes pilskalnā 03.10.2020. g.
Andra Geidāna ( http://vesturiskiaktivs.lv/ ) organizētā talka Kvēpenes pilskalnā 2020. gada 3. oktobrī.
#101Vidzemespilskalns 10.02.2019. Foto: Juris Zalāns
10.02.2019. Dārznīcas kalns liels un iespaidīgs, paceļas pār apkārtējo ainavu ap 30 m. Senāk plakumā bijis ierīkots danču placis, tāpēc tur izstumdīts kultūrslānis, lai izlīdzinātu vietu dančiem. Savukārt pašā pakājē bijis Pupu krogs, kuru mēs labprāt būtu apmeklējuši. Runā, ka Pupu krogā esot saimniekojis Haralda Sīmaņa radinieks.
#101Vidzemespilskalns 10.02.2019. Foto: Juris Zalāns, Laila Lūse
28.05.2018.g. Žaunerānu. Septeņdesmit ūtrais. Ituos ekspedicejis pādejais i pyrma naparadzātais. Pilskolnam tyvejā sātā dzeds kuļ izkapti, taisuos pļaut sīnu i prīceigs par myusu ekspediceju. Prīceigs i juo suneits Družoks, kas par reizi teik bārnim par draugu. Dzeds stuosta, ka kaidu laiku atpakaļ, jam vēl bejs zyrgs i ganejīs pilskolnā. Īdams zyrgu puorsīt jis īsaviers, ka zyrgs ar kuoju izkass sovaidu akmini. Paciels i atness da sātai. Palaids zini da Kruoslovai i nu muzeja atbraukuši pakaļ. Laikam iz juo gryudus molušu voi barzuši. Juobrauc da Kruoslovai vērtīs! Kolns ar skaistim skotim i lelu stuovumu vīnā molā. Stuovuma apakša tagad sausa, tik pārnejuos vosorys plyudi tī izruovuši dziļu gruovi. Ekspedicejis nūslāgums otkoņ Grāverūs Jazinka azara krostā ar mauduošonūs, dasom i planim. Ituos reizis jaunais ekspeditors – Džordijs nu Spanejis! Kai izaver, 100 Latgolys pilskolni īt atvalinuojumā. Festivalu, nūmetņu, dorbu i nadorbu laiks. Byusim atpakaļ piec kaida laika i planavojam vēl daudz pilskolnu i puorsteigumu! Vasali!
28.05.2018.g. Saldu Piliņgore. Septeņdesmit pyrmais. Kolns atrūnams labi i mudri, pi kolna sāta, tik saiminīkus nasateikam. Kolna suonūs divejis dūbis i vīnai nu jom suoni izlikti ar akminim. Varātu byut oluta vīta, tik tagad tī sauss. Kolns tai pat labi aizaudzs, tik vys jau pilskolna pazeimis radzamys i apteikamys. Akmiņu ituo pilskolna suonūs daudz i kaidu puoreiti varātu ruodeit😋 Ivaram.
31.03.2020.g. Okras. Septeņdasmytais. Okras pilskolnu atrūnam garuo Dubuļu azara golā, pošā Aglyunys – Dagdys ceļa molā. Kuopūt kolnā jaunī ekspedicejis stiprinīki, kai spālādamīs, izguož ar vysom saknem parasnu prīdi. I kū Tu dūmoj, zam prīdis saknem atrūnam buteleiti ar nazynomu, bezkruosainu škeistumu vydā. Ekspertu komiseja pasludynoj – ūžamais spirts. Tuoļuok tik vysaidys versejis – nu kurīnis, kod i dieļ kam globuots? Kolnam tik vīnā molā vēl drupeit apteikami nazkodejī zemis dorbi, cytaiži mežs i mežs.
28.05.2018.g. Stanovišku. Sešdesmit deveitais. pa vydu pušdīnem i saļdiejumam braucam da Stanovišku pilskolnam. Kolns ceļa molā, siejumu i apstruoduotu teirumu vydā. Jau Brasteņš roksta – “Pilskalns pagaidām nav arts, bet tīrumi žņaudzas ik gadus ciešāk ap pilskalnu un zemes trūkums spiedīs izmantot melno pilskalna zemi.” Tagad kolns apaudzs ar mežu i, guodojams, nu aršonys jis pasorguots. Kolns boguots ar vysaidim nūstuostim.
28.05.2018.g. Blaževiču. Sešdesmit ostoitais. Vīns nu Rušuona azara pilskolnim. Kolns mežā ar vīnu stuovu molu, a ūtrā radzami gruovi i terasis. Nalels i lozdu kryumu aizaudzs. Nūstuosti par aproktu montu, kuru nazkaids kungs nu Varšavys gribiejs izrakt, tik vītejais Gerasimovys muižys kungs nalaids.
28.05.2018.g. Gorodoks. Sešdesmit septeitais. Itys nūruove jumtu na vīnam vīn ekspeditoram, man tymā skaitā. Taisnstyura pilskolna plakums īspaideigi lels, ar paaugstynuotom molom, 5 metrus dziļi golu gruovi, apleik kolnam plotys i vīnaidys terasis. Terasēs līpu puduri, gari i taisni kai svecis. Pilskolnu paraugs i etalons. Ka vēl nūtyktu breinums i Gorodoku regulari suoktu apryupēt struodeigys rūkys…
01.04.2018.g. Pilskalns. Četrdesmit pīktais. Pilskolns pi Pilskolnim. Pilskolns pūrā. Pilskolns bez kolna. Aizaugušais i izroktais pilskolns. Nazynūt, ka ite jam juobyut, nikai naatrostu. Pūrs apleik beja gona sasaļs, i kolna apleicīni izūšņuojem kai nikod. Bebru tūrni, aļņa pādys, vysaidys pūra zuolis, zīdi i ūgys, pūra kūku sīvītis… Tradicionalais guņkurs i 100 Latgolys pilskolnu tuoluokūs planu apsprīšona. Kai vysod mums ir jauni kadri – Valērijs, Jans i Laura. Paldis visim, dreiži otkoņ!
01.04.2018.g. Bēržu. Četrdesmit caturtais. I otkon kopi. Žāl, ka itys skaistais pilskolns samaituots ar rakšonys uorpruotu. Kai roksta Brasteņš: “Kapu racēji nokvēpot gluži melni no sodrējiem un melnzemes, kuŗa sniedzoties 8 pēdu dziļumā. Rokot atrastas dažādas lietiņas, kuŗas nav uzglabātas. Pa kapu virsu var salasīt dažādus lausku paraugus.” Juosoka, ka jam ir taisneiba, i mes atrūnam bezripys trauka lausku. Vēl tagad, garom īdami, snīgā, namaklādami. Tymā pošā laikā kopu kapliča svaigi i smolki atjaunuota. Punkts.
01.04.2018.g. Kakarviešu. Četrdesmit trešais. Vīns nu daudz cītušajim pilskolnim gon senejuokūs, gon na tik senejūs laikūs. Brasteņš roksta, ka jau Bīlenšteins jū atrads izroktu. Nasaverūt iz tū, kolna palīkys vēl tagad īspaideigys ar skaistajim skotim, zoruotū prīdi, nasaskaitamim akmiņim i žvyradūbis stuovumim. Meklejam svyna ūlu i poši nasprūtam, nu kurīnis svyna ūla?
01.04.2018.g. Kantinieku. Četrdesmit ūtrais. Iz Kantinīku pilskolnu aizbraucam kai pa dīdzeņu, jam ir vairuokys nūruodis, stuovlaukums i sova mukšornīku paradize. Pylnu svātlaimi maitoj tik pastateitais cegls pyrms poša stuovlaukuma. Laižam tik garom i tod sprīžam, voi policeja 7 ekspedicejis mašynom raksteitu struopi? Pats kolns skaists i bārni, izvylkuši jau īvosoruotūs šliucamūs, bļaudami jamās pa kolna stuovajim suonim. Prūmbraukdami, kolnā gondreiž atstuojam Mārteņu, tik vyss beidzās laimeigi i ar vīglom nūbailem.
01.04.2018.g. Karakapu. Četrdesmit pyrmais. Itū ekspediceju suokam otkon zīmā, koč carāts beja iz pavasari, i suokam ar kopim. Kai ruoda plani, pilskolns ir vacūs Vydsmuižys draudzis kopu vīns gols. Informacejis par pošu kolnu ir moz i pošu kopu teritoreja miļzeiga. Napagaist sajiuta, ka bejom vacūs kopūs, na pilskolnā. Nu ūtrys pusis, daudz akmiņu i prīks otkon vysus redzēt!
11.02.2018.g. Kurtoša. Treisdasmytais. Nazkod bīzai apdzeivuotajā Rušuona azara apleicīnē Leluo Kurtoša azara krostā nūsaglobuojs Kurtoša pilskolns. Vīns nu nadaudzajim “plykajim” pilskolnim. Jau nu vacim laikim apstruoduots i sovys senejuos formys pagaisynuojs. Da pilskolnam ejam cauri Kuorkleņu sātys pogolmam. Izaver, ka saiminīki ite dzeivoj tik vosorā, sāta vysumā sakūpta. Ekspedicejis statistika – 10 lelī, 8 mozī i Pūdzeņa. Jezupa īspaidā Mārtiņš i Kārlis pādejā pilskolnā sakurynoj pa guņskuram. Ekspedicejis specialais produkts – Joanys peirādzeņi, tei beja kulinarejis viersyune!!! Dzeivojit vasali!
11.02.2018.g. Reuta. Divdesmit deveitais. Par Reuta pilskolnu informaceja vysai skūpa i vairuok, par laiku, kod tī Kamenecys muižnīks Mihails Reuts ītaisejs sovys saimis kapleicu. Tei nazy dieļ kam 2.pasauļa kara laikā sasprydzynuota. Pilskolns Skudreņu azara krostā i dūmojams apdzeivuots daudz seņuok par Reuta kunga vaļdeišonys laiku. Vītejais Jurs, kurs nu ituo kolna sovā laikā iz plēvis gobola braucs, stuosta, ka padūmju laikūs ap Reuta kolnu ir bejuse mototrase. Juos līceibys var atrast i tagad.
11.02.2018.g. Upursolys. Divdesmit ostoitais. Pa Cireiša azara ladu nu Aglyunys vydsškolys pogolma da Upursolai ejam pavysam drūsi – bez viervu i vāzu. Jau pa gobolu redzīs solys laivu dastuošonys vīta i Latvejis vaļsts meži. Ka Latvejis valsts meži kur sovu rūku dalīk, tys labi, tik man nazkai ruodejuos, ka itū reizi ir drupeit par daudz. Drupeit par daudz dieļu aizgoldu, pi kuo dasaturēt, drupeit par daudz Aglyunys zvonu, drupeit par daudz tilteņu puori krytušajim kūkim. Taida jušona, ka Tevi stygys suokumā pajam zam rūkys i aizvad da gola. Par lobu skaistumam navā guojs ari nazkaids lokalais Aglyunys orkans, kas papūstejs solys mežu. Pretruneiga ari informaceja par pošu pilskolnu, skaidrs tik vīns – vīta ir bejuse intensivai apdzeivuota i izmontuota.
11.02.2018.g. Rušenicas. Divdesmit septeitais. Pa ceļam da Aglyunai, ībraucam apsavērt skaistū Rušenicys pilskolnu. Kai roksta Brasteņš, pilskolnā nikod nav bejs nikaidys saimnīciskuos darbeibys, dieļ tam kolns izaglobuojs cīši lobā stuovūklī. Jam taisneiba, reši kur var atrast tik izteiksmeigys pilskolna nūcītynuojumu i azsardzeibys formys. Kolns sakūpts, ar informacejis dieli, kuopnem, stuovvītom(2) i pilskolna nūsaukuma dieli kolna golā. Datryukst tik nūruožu nu ceļa.
12
Page 1 of 2
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.