Talka Kvēpenes pilskalnā 03.10.2020. g.
Andra Geidāna ( http://vesturiskiaktivs.lv/ ) organizētā talka Kvēpenes pilskalnā 2020. gada 3. oktobrī.
31.03.2020.g. Okras. Septeņdasmytais. Okras pilskolnu atrūnam garuo Dubuļu azara golā, pošā Aglyunys – Dagdys ceļa molā. Kuopūt kolnā jaunī ekspedicejis stiprinīki, kai spālādamīs, izguož ar vysom saknem parasnu prīdi. I kū Tu dūmoj, zam prīdis saknem atrūnam buteleiti ar nazynomu, bezkruosainu škeistumu vydā. Ekspertu komiseja pasludynoj – ūžamais spirts. Tuoļuok tik vysaidys versejis – nu kurīnis, kod i dieļ kam globuots? Kolnam tik vīnā molā vēl drupeit apteikami nazkodejī zemis dorbi, cytaiži mežs i mežs.
28.05.2018.g. Blaževiču. Sešdesmit ostoitais. Vīns nu Rušuona azara pilskolnim. Kolns mežā ar vīnu stuovu molu, a ūtrā radzami gruovi i terasis. Nalels i lozdu kryumu aizaudzs. Nūstuosti par aproktu montu, kuru nazkaids kungs nu Varšavys gribiejs izrakt, tik vītejais Gerasimovys muižys kungs nalaids.
28.05.2018.g. Gorodoks. Sešdesmit septeitais. Itys nūruove jumtu na vīnam vīn ekspeditoram, man tymā skaitā. Taisnstyura pilskolna plakums īspaideigi lels, ar paaugstynuotom molom, 5 metrus dziļi golu gruovi, apleik kolnam plotys i vīnaidys terasis. Terasēs līpu puduri, gari i taisni kai svecis. Pilskolnu paraugs i etalons. Ka vēl nūtyktu breinums i Gorodoku regulari suoktu apryupēt struodeigys rūkys…
01.04.2018.g. Bēržu. Četrdesmit caturtais. I otkon kopi. Žāl, ka itys skaistais pilskolns samaituots ar rakšonys uorpruotu. Kai roksta Brasteņš: “Kapu racēji nokvēpot gluži melni no sodrējiem un melnzemes, kuŗa sniedzoties 8 pēdu dziļumā. Rokot atrastas dažādas lietiņas, kuŗas nav uzglabātas. Pa kapu virsu var salasīt dažādus lausku paraugus.” Juosoka, ka jam ir taisneiba, i mes atrūnam bezripys trauka lausku. Vēl tagad, garom īdami, snīgā, namaklādami. Tymā pošā laikā kopu kapliča svaigi i smolki atjaunuota. Punkts.
01.04.2018.g. Kakarviešu. Četrdesmit trešais. Vīns nu daudz cītušajim pilskolnim gon senejuokūs, gon na tik senejūs laikūs. Brasteņš roksta, ka jau Bīlenšteins jū atrads izroktu. Nasaverūt iz tū, kolna palīkys vēl tagad īspaideigys ar skaistajim skotim, zoruotū prīdi, nasaskaitamim akmiņim i žvyradūbis stuovumim. Meklejam svyna ūlu i poši nasprūtam, nu kurīnis svyna ūla?
01.04.2018.g. Kantinieku. Četrdesmit ūtrais. Iz Kantinīku pilskolnu aizbraucam kai pa dīdzeņu, jam ir vairuokys nūruodis, stuovlaukums i sova mukšornīku paradize. Pylnu svātlaimi maitoj tik pastateitais cegls pyrms poša stuovlaukuma. Laižam tik garom i tod sprīžam, voi policeja 7 ekspedicejis mašynom raksteitu struopi? Pats kolns skaists i bārni, izvylkuši jau īvosoruotūs šliucamūs, bļaudami jamās pa kolna stuovajim suonim. Prūmbraukdami, kolnā gondreiž atstuojam Mārteņu, tik vyss beidzās laimeigi i ar vīglom nūbailem.
01.04.2018.g. Karakapu. Četrdesmit pyrmais. Itū ekspediceju suokam otkon zīmā, koč carāts beja iz pavasari, i suokam ar kopim. Kai ruoda plani, pilskolns ir vacūs Vydsmuižys draudzis kopu vīns gols. Informacejis par pošu kolnu ir moz i pošu kopu teritoreja miļzeiga. Napagaist sajiuta, ka bejom vacūs kopūs, na pilskolnā. Nu ūtrys pusis, daudz akmiņu i prīks otkon vysus redzēt!
11.02.2018.g. Kurtoša. Treisdasmytais. Nazkod bīzai apdzeivuotajā Rušuona azara apleicīnē Leluo Kurtoša azara krostā nūsaglobuojs Kurtoša pilskolns. Vīns nu nadaudzajim “plykajim” pilskolnim. Jau nu vacim laikim apstruoduots i sovys senejuos formys pagaisynuojs. Da pilskolnam ejam cauri Kuorkleņu sātys pogolmam. Izaver, ka saiminīki ite dzeivoj tik vosorā, sāta vysumā sakūpta. Ekspedicejis statistika – 10 lelī, 8 mozī i Pūdzeņa. Jezupa īspaidā Mārtiņš i Kārlis pādejā pilskolnā sakurynoj pa guņskuram. Ekspedicejis specialais produkts – Joanys peirādzeņi, tei beja kulinarejis viersyune!!! Dzeivojit vasali!
11.02.2018.g. Balbīte. Divdesmit sastais. Jau kaidu laiku gaidejom soltumu, lai varātu tikt iz lada, i itū reizi izsprīdem – tagad voi ar laivom! Itys braucīns velteits Latgolys solu pilskolnim. Suokam ar Balbīti – solu i pilskolnu Rāznys azarā, par kuru ziņu vysā moz. Sīnamēs pi viervis, jamam vāzys, salomojam bārnus i īmam. Iz lada jau palīkam drūsuoki, redzīs i pa kaidam mukšornīkam. Zivs azarā ir, vīna īzlāc poša bez vysaidys giušonys. Sola skaista, sakūpta i ar kinīšu čaja nameņu pošā kolna golā. Aizejam vēl i da sābru solai(ka tik tuoli aizguojuši), tik Ivara stuosteitūs akmiņu vītā(laikam apsnyguši), atrūnam īspaideigu vuornu koloneju solys kūkūs. I tagad pats golvonais – solu ar vysu pilskolnu var nūpierkt sevkurs, kam skanūšais voi čaukstūšais kuldā. 100 Latgolys pilskolnu akcionari apdūmoj vareibu sasasvīst i pajimt sev čaja nameņu!
28.01.2018.g. Naujenes. Divdesmit pīktais. Vairok slavons kai Dinaburgys pils i Daugovpiļs piļsātys īsuokuma vīta. Atrūnamys i zinis nu senejuokim pilskolna laikim. Otkon ar nūruodem, stuovvītu, bārnu spieļu laukumu, kiosku i Eiropys leidzīņa kuopņu i platformu sistemu tikšonai da pilskolna. Kolnā apsaverami myura pils pamati i Dinaburgys pils makets, tik, pa munam, na tys golvonais. Golvonais – Daugova zam kuoju! Itū varātu nūsaukt par dzīdamū zīmys i snīga braucīni. Paļdis jaunajim – Dacei, Lidejai i Juram, taipat i visim pyrma jau radzātajim. Da cytai reizei!
28.01.2018.g. Markovas. Divdesmit caturtais. Itys ir vīns nu mozuokajim Latgolys pilskolnim i jam lūbīs, ka jis ir sūplok Slutiškom. Nazcik nūruožu no poša lelceļa, Eiropys leidzīņa stuovlaukums i sova styga. Tei gon nazi dieļ kuo nūsaukta par Mārkovys stygu. Sovā laikā plokonums lab tik daudz nūrokts, a vys jau kolns ar breineigim stuovumim i skotim.
28.01.2018.g. Izvoltys. Divdesmt ūtrais. Itys atrūnams jau daudz vīgļuok, tik vysleidza bez kaidu nūruožu. Breineigs skots nu kolna iz apleicīni, vīni suoni ar lelu stuovumu. Pilskolns cīši aizaudzs ar seikom atzolom. Bārni īmiegynoj jaunū snīgu i pilsolna suonus.
07.01.2018.g. Belogrudovys(Egļu). Divdasmytais. Jau lobā timseņā braucam da divdasmytuo. Dziļi gruovi, slapni teirumi i snīgs. Pi kolna vēl palics nadaudz snīga i dieļ ituo Belogrudovys ir Kārļa meiluokais kolns. Bārni pykojās, raugam mudri sasastuot iz bildi i apīt kolnam apleik, kab vyss piec lykumim. Tymsā izkuopam iz nazcik akminim. Jezupa guņkurs, Alfrēda himna i vyss varātu jau beigtīs. A, nē, izaruoda, ka myus gaida Ambeļu kultūrys noma vadeituoja Ingrīda ar syltu čaju, torti i ekskurseju pa “Ambeļu skreini”. Lels paldis, Jai! Da nuokamai reizei i paldis visim. Hei!
07.01.2018.g. Brīveru. Deveņpadsmytais. Ībraucam Aglyunys nūvodā, tik prūjom nu Dubnys vēl nateikam. Pilskolns skaistā vītā, stuovom molom, breineigu skotu iz upi i ryuceiša izgrauztu grovu. Meiluokais ituo braucīņa pilskolns gondreiž visim bārnim. Bebru paradīze, aizsprūsts pi aizsprūsta. Jī kuopuši stuovajā kolnā piec kūku i šļukuši atpakaļ. Pi poša pilskolna iz Dubnys vacys dziernovys ar aizsuoktim remontim.
07.01.2018.g. Ļāperu. Ostoņpadsmytais. Vēl vīns Dubnys pilskolns tik nalelu gabaleņu tuoļuok nu Grītys. Da itim obim nu ceļa beja taids gabaleņš juopaīt i bārnim napatyka. Apleik kolnam mozi pūreni i janvara dubli. Apaudzs ar mežu, klasiski skaists. Kolna molā atrūnam akmini, kas izaver piec cierva ar nūlauztu kuotu. Itamā braucīnī akmiņu atrodumu daudz i Ivars – laimeigs.
07.01.2018.g. Grītys. Muns jauneibys pilskolns, da kura nazkod īts vairuok reižu. Vīns nu skaistuokajim i leluokajim Dubnys pilskolnim. Ar īspaideigu valni, atrodumim, Dubnys stuovumu, kūkim, mylzu pyupiežim i golvonais – kolna saiminīku i saimineicu. Jī, izaruoda, verās leidza myusu braukšonai i sagaida myus pi kolna. Paldis jim par dorbu pilskolna sakuortuošonā, ekskurseju, stuostim i atbolstu. Lai vairuok itaidu cylvāku Latgolā i Latvejā! Nūsprīžam, ka Grītys kolnā varātu dzeivuot vasalu dīnu, i mudri laižam tuoļuok.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.