Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Silmalas pagastā Lošu sādžā, ap 2,5 km uz ZA no Prezmas, tagad nosusinātā Lošu ezera D krastā. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936. gadā sniedza F. Svīkša. Plašāk pilskalnu 1978. gadā aprakstīja A.Radiņš.
Šā pilskalna atrašana ir laimīgs gadījums, Pustinā gadījās kāds cilvēks, kurš kalpojis robežsargos uz Krievijas robežas. Viņš stāstīja, ka tuvu robežai, Asūnes pag., puskilometru dienvidos Miznieku ciemam mežā esot kāda vieta ar grāvjiem un uzbedumiem.
Kokiem un krūmiem apaugušais Kantinieku pilskalns izveidots A-R virzienā orientētas līdz 15 m augstas kaupres R galā. Kaupri A pusē šauru zemes mēle saista ar plašāku augstieni. Starp augstieni un pilskalnu, kā arī pilskalna R un D pusē ir purvainas lejas.
28.05.2018.g. Žaunerānu. Septeņdesmit ūtrais. Ituos ekspedicejis pādejais i pyrma naparadzātais. Pilskolnam tyvejā sātā dzeds kuļ izkapti, taisuos pļaut sīnu i prīceigs par myusu ekspediceju. Prīceigs i juo suneits Družoks, kas par reizi teik bārnim par draugu. Dzeds stuosta, ka kaidu laiku atpakaļ, jam vēl bejs zyrgs i ganejīs pilskolnā. Īdams zyrgu puorsīt jis īsaviers, ka zyrgs ar kuoju izkass sovaidu akmini. Paciels i atness da sātai. Palaids zini da Kruoslovai i nu muzeja atbraukuši pakaļ. Laikam iz juo gryudus molušu voi barzuši. Juobrauc da Kruoslovai vērtīs! Kolns ar skaistim skotim i lelu stuovumu vīnā molā. Stuovuma apakša tagad sausa, tik pārnejuos vosorys plyudi tī izruovuši dziļu gruovi. Ekspedicejis nūslāgums otkoņ Grāverūs Jazinka azara krostā ar mauduošonūs, dasom i planim. Ituos reizis jaunais ekspeditors – Džordijs nu Spanejis! Kai izaver, 100 Latgolys pilskolni īt atvalinuojumā. Festivalu, nūmetņu, dorbu i nadorbu laiks. Byusim atpakaļ piec kaida laika i planavojam vēl daudz pilskolnu i puorsteigumu! Vasali!
28.05.2018.g. Saldu Piliņgore. Septeņdesmit pyrmais. Kolns atrūnams labi i mudri, pi kolna sāta, tik saiminīkus nasateikam. Kolna suonūs divejis dūbis i vīnai nu jom suoni izlikti ar akminim. Varātu byut oluta vīta, tik tagad tī sauss. Kolns tai pat labi aizaudzs, tik vys jau pilskolna pazeimis radzamys i apteikamys. Akmiņu ituo pilskolna suonūs daudz i kaidu puoreiti varātu ruodeit😋 Ivaram.
31.03.2020.g. Okras. Septeņdasmytais. Okras pilskolnu atrūnam garuo Dubuļu azara golā, pošā Aglyunys – Dagdys ceļa molā. Kuopūt kolnā jaunī ekspedicejis stiprinīki, kai spālādamīs, izguož ar vysom saknem parasnu prīdi. I kū Tu dūmoj, zam prīdis saknem atrūnam buteleiti ar nazynomu, bezkruosainu škeistumu vydā. Ekspertu komiseja pasludynoj – ūžamais spirts. Tuoļuok tik vysaidys versejis – nu kurīnis, kod i dieļ kam globuots? Kolnam tik vīnā molā vēl drupeit apteikami nazkodejī zemis dorbi, cytaiži mežs i mežs.
28.05.2018.g. Stanovišku. Sešdesmit deveitais. pa vydu pušdīnem i saļdiejumam braucam da Stanovišku pilskolnam. Kolns ceļa molā, siejumu i apstruoduotu teirumu vydā. Jau Brasteņš roksta – “Pilskalns pagaidām nav arts, bet tīrumi žņaudzas ik gadus ciešāk ap pilskalnu un zemes trūkums spiedīs izmantot melno pilskalna zemi.” Tagad kolns apaudzs ar mežu i, guodojams, nu aršonys jis pasorguots. Kolns boguots ar vysaidim nūstuostim.
28.05.2018.g. Blaževiču. Sešdesmit ostoitais. Vīns nu Rušuona azara pilskolnim. Kolns mežā ar vīnu stuovu molu, a ūtrā radzami gruovi i terasis. Nalels i lozdu kryumu aizaudzs. Nūstuosti par aproktu montu, kuru nazkaids kungs nu Varšavys gribiejs izrakt, tik vītejais Gerasimovys muižys kungs nalaids.
28.05.2018.g. Gorodoks. Sešdesmit septeitais. Itys nūruove jumtu na vīnam vīn ekspeditoram, man tymā skaitā. Taisnstyura pilskolna plakums īspaideigi lels, ar paaugstynuotom molom, 5 metrus dziļi golu gruovi, apleik kolnam plotys i vīnaidys terasis. Terasēs līpu puduri, gari i taisni kai svecis. Pilskolnu paraugs i etalons. Ka vēl nūtyktu breinums i Gorodoku regulari suoktu apryupēt struodeigys rūkys…
28.05.2018.g. Madelānu. Sešdesmit sastais. Pilskolns ar vuordu. Pilskolns ar nūruodi, informacejis stendu i braukšonys aizlīguma zeimi. Pilskolns ar sovu gruomotu. 100 Latgolys pilskolni ekspediceja var līleitīs ar divim ekspeditorim(Gitu i Teni), kuri 30 godus atpakaļ kai jaunī arheologi jāmuši daleibu izrokumūs pilskolnā i kopulaukūs. Itam pasuokumam par īguoduošonu, Madelānu pilskolnā šuovem gaisā korķus i litrim leja Mežaazars!!! Juosoka tik, ka sasaglobuojušīs pilskolna nūcītynuojumi jau pacīš aizauguši i gryuši atrūnami.
13.05.2018.g. Sekļu. Sešdesmit pyrmais. Sekļu pilskolns pošā Aglyunys – Kruoslovys ceļa molā pi Sekļu autobusa pīturys. Augsts i lels kolns, tik cīši aizaudzs. Pošā kolna golā divi akmini, nu kurim vīns seņ jau sadauzeits. Itī akmini tod i palīk Sekļu pilskolna golvonī varūni, cytu ziņu par pilskolnu navarējem atrast.
Valaiņu. Sešdasmytais. Valaiņu pilskolnu atrūnam pūrā. Vysapleik slapnis, leidzons pūrs ar nazcik gruovim i izbraukuotim celenim, i pa vydu kolns. Tai i nasaprotom nu kurīnis jis tī atsarads. Pyrma pilskolna atrūnam vēl vīnu kalneņu ar akminim, par jū palīk daudz vaicuojumu i miniejumu. Pilskolns skaists ar sovim dzagužu zvonim, pučem i smuordim. Drusku samiercejam Muoru, tik jei nabādoj! Visi bādojam par atrostū māslu kolnu pūra celeņa vydā. Laikam dieļ tuo ituo kolna saiminīku nasateikam, jam kauns!
13.05.2018.g. Skuju. Pīcdesmit deveitais. Skuju pilskolna saiminīks ar sovu suneiti Čižiku īt vērtīs, kas ite klaigoj pa kolna golu. Cīši laipneigs i runeigs cylvāks. Jis stuosta par pogrobu kolnā, kurā bejuse nazkaida svātuo statuja, da kurai cylvāki guojuši lyugtīs, žālojās par dzeivi i okys rakšonu, stuosta Ivaram par akminim i miera kopim natuoli, kur nalels byudams atrads akmiņa zūbynu, tik jis nazkur nūsvaideits i izgaiss. Kolns aizaudzs i pyrmuo pasauļa kara īrokumu sarokts, pogroba palīkys vēl apsaveramys. Ekspedicejis profesionali konsultej saiminīku okys lītuos, jis myus palaiž da mašynu i var redzēt, ka jam ar prīks. Mūs ar!!!
13.05.2018.g. Gūteņu. Pīcdesmit ostoitais. Gūteņu pilskolnā vyss beja breineigs. Ar itū i varātu byut gona runuots, tik vys jau drusku seikuok. Breineigs laiks, breineiga kolna saimineica i juos sāta, breineigys gaiļa biksis, breineigs azars, breineigs iudins azarā, breineigi akmini, breineigi stuovumi, breineigys ērcis i breineigs ituos ekspedicejis suokums. Grybātūs tik vēl kaidu breineigu sūleiti nu Aglyunys nūvoda pusis ar nūruodi i tod vyss!
01.05.2018.g. Andžānu. Pīcdesmit septeitais. Vēl vīns nu nalelajim, opolajim i skaistajim pilskolnim. Apleik kolnam latvāņu i apšu jaunaudze. Vajadzātu tik drupeit saiminīka rūku i varātu jū ruodeit Eiropys komisejai. Ekspeditorim jis jau tagad beja gona lobs i vīnpadsmytū braucīni nuslādzam ar gona īspaideigu pikniku. Korstums, putnu bori, pavasara smuordi, pilskolnu džungļi – itys beja pagaidom garuokais i gryutuokais ekspedicejis variejums. Paļdis visim i vysvaira Gitai i Jurģim, kuri beja ituos reizis jaunī kadri. Paļdis myusu rūbežu sorguotuojim, jī myus traucēje pavysam moz. Ar rūbežu pilskolnim palyka vēl nanūkuortuoti poruodi, brauksim vēl.
01.05.2018.g. Poļiščinas. Pīcdesmit sastais. Kai nuokamais piec plana beja Kausa pilskolns. Da jam kuojom kaidi kilometri četri.Guodojūt, ka ar bārnim kaidu laiku vēl byus juosadzeivoj, nūsprīžam pasadūt i nuokamū pīrūbežu pilskolnu braucīni suokt ar Kausu. Ejūt da Poļiščinys pilskolnam cīši gryuts nūsaturēt i naīkopt Boltkrīvejā, Tai i nīz kuojis. Kolns nalels, opols i, kaids breinums, bez kryumu. Atrūnam nazkaidu jaunu i naradzātu ierču perekli, suokās vokora vāsums, trešuo elpa i nūsprīžam braukt vēl da Andžānu pilskolnam.
01.05.2018.g. Meikšānu. Pīcdesmit pīktais. Vēl vīni kopi pilskolnā. Laikam, dieļ tam vysvīgluok atrūnamais, izkuopamais, apleik apejamais itamā ekspedicejā. Sovs lobum nu taidim kopim. Pilskolnā daudz skaistu i vacu prīžu, poši kopi vēl izmontojami i sakuortuoti.
01.05.2018.g. Duboviku. Pīcdesmit caturtais. Ceļā da Duboviku pilskolnam pyrmū reizi ekspediceju viesturē izmontojam mašynu vilkšonys i gryusšonys pajiemīņus. Kolns ceļa molā i skaista azara krostā, tik tai aizaudzs, ka nav vīgli īsaverams. Samiercejam kuojis, kolna apakša slapņa. Plakumā radzami 2.pasauļa kara saroktī vuocu īrokumi i blindažys vīta.
01.05.2018.g. Naumku. Pīcdesmit trešais. Itys nu myusu ilgi globojās, i tik piec pušdīņu piknika svešā pogolmā saprūtam, ka jis ir nūgrīzts pavysam plyks. Kaidu godu senejuo ciersma aiz seva ir atstuojuse zorus, calmus i jaunuos atzolys, kas līn jau vacuo meža vītā. Nuokamvosor jau byus pavysam gryuši atrast garonuo kolna vīna gola dziļūs gruovus i apīt jam apleik. Kolns gona lels, ar trejom stuovom molom i vairuokim zeimeigim akminim.
01.05.2018.g. Peiteļa. Pīcdesmit ūtrais. Par Peiteli sapynuojem jau nu pošys pyrmuos ekspedicejis. Gryuši byutu atrast pilskolnam vēl klusuoku vītu – vīnā pusē azars i Krīvejis rūbeža, ūtrā pūrs. Paļdis rūbežys sorguotuojim, jī paruoda sovys stidzenis. Ar vysu ruodeišonu pūra ruovu zuobokūs īsmeļ vairuoki ekspeditori. Kai vieļuok puorrunojam, skaistuokais ir guojīns da pilskolnam – smuordeigais pūrs, zūsu bori iz azara i pavasars. Pats pilskolns ir nalela pussaleņa, kas tik nadaudz augšuok par pūru. Kolna suoni i krosts styprynuots ar akminim. Sovaida vīta, kas pajam daudz spāka i laika i dūd tik daudz prīka i skaistuma, ka gona byutu i ar vīnu itaidu pilskolnu dīnā.
Page 9 of 14
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.