Pieminekļu valdē bija ienākušas ziņas, ka Kombulu muižai ziemeļos esot kāds pilskalns. Apkārtni pārmeklējot izrādījās, ka tur nav neviena kalna ar tamlīdzīgu vārdu. Vienīgi kāds kalns, saukts „Gaisa kalns”, varētu būt uzdotā vieta.
„Šokoladnaja gorka”, kā redzams, ir jauns nosaukums, kas stājies kāda vecāka vārda vietā. Tomēr vecāko nosaukumu neizdevās vairs saklaušināt.
Savadi, ka taisni pilsētu apkaimē esošie pilskalni visvēlāk tiek atrasti. Izskaidroju to ar pilsētas iedzīvotāju sastāvu. Viņi pa lielai daļai ienācēji un tā tad vietējās apkārtnes tradīcijas tiem svešas.
„Gorodok” Daugpils apr. Naujenes pag. Lielbaranausku ciema zemē, puskilometru austrumos šim ciemam un tikpat tāļu ziemeļos Miglanu sādžai. Gar pašu kalnu strauji tek Dubnas upe un pilskalns atrodas viņas labajā krastā. Tas pēc sava izskata ir savrups neliels kalniņš ar 7 —10 m. augstām kraujām malām.
Par šo pilskalnu, ta pat ka par citiem Latgales pilskalniem, Rīgā nebija nekādu ziņu. Tikai nejaušs gadījums lika sastapties ar ļaudīm, kas zināja pateikt, ka Mālnavas pag. Markovas salā (sādžā) Vikentija Bambāna viensētas zemē esot kāds kalns, kuru saucot par pilskalnu.
Šis ir trešais pilskalns uz Dubnas upes 2 km. austrumos „Greitas kalnam.” Tas stāv 0,5 km. Lauka-Laperu ciemam, šā ciema zemē Višķu pag. Daugavpils apr. 1 km. ziemeļos Višķu-Krāslavas lielceļam.
Nosaukumu „Greitas kalns” tauta izskaidro dažādi. Vieni saka, ka nosaukums cēlies no kādas teiksmainas milzu jaunavas Grietas, kas kalna uzbedumā esot aprakta, citi teic, ka „Greida” esot tas pats kas valnis, uzbedums, kriev. „гряда”. Šis pēdējais izskaidrojums šķietas pieņemams, jo šo pilskalnu patiesi raksturo ap 70 m. garš taisns uzbedums. Blakus šim nosaukumam, kalnu daži sauc arī par „Pilskalnu”.
„Pilskalns” Kapiņu pagastā, Daugpils apr. Gutiņu ciema zemē 1 km. rietumos šim ciemam, Pikalnes ezera austrumkrastā. Šis ir neliels ezers starp lielajiem Cerēšu un Višķu ezeriem pusceļā, 7 km. austrumos Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļam.
Madelānu pilskalnu uzskata par vienu no skaistākajiem Latvijā. Tā relatīvais augstums ir ap 20 m. Pilskalna plakumu un dienvidu nogāzi vēl nesenā pagātnē lauksaimnieciski apstrādāja, tāpēc nocietinājumi šajā pilskalna daļā nav vairs saskatāmi.
Šis pilskalns ir vislielākais Kapiņu pagasta pilskalns (Daugpils apr.). Visas zīmes rada, ka tas ir arīdzan jaunākais starp citiem.
Rušonu ezers austrumdaļa savienots ar Ubīļu, Biržkalna un Ilzes ezeriem. Starp tiem atrodas 5 km. gara šaura pussala ar Blaževiču ciemu viducī. 1 klm. dienvidos šim ciemam, kur pussala vistālāk izvirzās četrstūrī pret rietumiem, atrodas 12 m. augsts neliels uzkalns, to sauc par „Gorodoku” un viņš pieder minētam Blaževiču ciemam (Kapiņu pag., Daugpils apr.).
07.01.2018.g. Belogrudovys(Egļu). Divdasmytais. Jau lobā timseņā braucam da divdasmytuo. Dziļi gruovi, slapni teirumi i snīgs. Pi kolna vēl palics nadaudz snīga i dieļ ituo Belogrudovys ir Kārļa meiluokais kolns. Bārni pykojās, raugam mudri sasastuot iz bildi i apīt kolnam apleik, kab vyss piec lykumim. Tymsā izkuopam iz nazcik akminim. Jezupa guņkurs, Alfrēda himna i vyss varātu jau beigtīs. A, nē, izaruoda, ka myus gaida Ambeļu kultūrys noma vadeituoja Ingrīda ar syltu čaju, torti i ekskurseju pa “Ambeļu skreini”. Lels paldis, Jai! Da nuokamai reizei i paldis visim. Hei!
07.01.2018.g. Brīveru. Deveņpadsmytais. Ībraucam Aglyunys nūvodā, tik prūjom nu Dubnys vēl nateikam. Pilskolns skaistā vītā, stuovom molom, breineigu skotu iz upi i ryuceiša izgrauztu grovu. Meiluokais ituo braucīņa pilskolns gondreiž visim bārnim. Bebru paradīze, aizsprūsts pi aizsprūsta. Jī kuopuši stuovajā kolnā piec kūku i šļukuši atpakaļ. Pi poša pilskolna iz Dubnys vacys dziernovys ar aizsuoktim remontim.
07.01.2018.g. Ļāperu. Ostoņpadsmytais. Vēl vīns Dubnys pilskolns tik nalelu gabaleņu tuoļuok nu Grītys. Da itim obim nu ceļa beja taids gabaleņš juopaīt i bārnim napatyka. Apleik kolnam mozi pūreni i janvara dubli. Apaudzs ar mežu, klasiski skaists. Kolna molā atrūnam akmini, kas izaver piec cierva ar nūlauztu kuotu. Itamā braucīnī akmiņu atrodumu daudz i Ivars – laimeigs.
07.01.2018.g. Grītys. Muns jauneibys pilskolns, da kura nazkod īts vairuok reižu. Vīns nu skaistuokajim i leluokajim Dubnys pilskolnim. Ar īspaideigu valni, atrodumim, Dubnys stuovumu, kūkim, mylzu pyupiežim i golvonais – kolna saiminīku i saimineicu. Jī, izaruoda, verās leidza myusu braukšonai i sagaida myus pi kolna. Paldis jim par dorbu pilskolna sakuortuošonā, ekskurseju, stuostim i atbolstu. Lai vairuok itaidu cylvāku Latgolā i Latvejā! Nūsprīžam, ka Grītys kolnā varātu dzeivuot vasalu dīnu, i mudri laižam tuoļuok.
07.01.2018.g. Baranovskas. Pīcpadsmytais. Jā, jā pīcpadsmytais ūtrū reizi. Ite poruods nu īprīkšejuos reizis, kod naaizguojem da eistuo. Paldis Jūlijai Munčai, kura pastuosteja, kai atrast pareizū. Pareizais izaruodeja nūsaglobuojs aiz Galvānu HES pošā Dubnys krostā, kaidus 200 metrus nu naeistuo. Nalels, skaists, dīzgon aizaudzs, ar daudzom izrokumu pādom. Pādejuo pieteišona taiseita pyrms Galvānu HES rakšonys. Pilskolnu braucieju palīk vys vaira, itū reizi kluot ir Alfrēds, Juoņs, Jurs i Edvards. Heisā!!!
20.11.2017.g. Dzirkaļu. Mistiskuokais i ekspedicejis daleibnīku vysvairuok nūvārtātais pilskolns. Sakūpts ar pacaltu valsts karūgu meža vydā. Mikeļs kolnā izskrēje pyrmais, stuosteja, ka redziejs boltu zači i ilgi meklēje jū pa mežu. Staigojūt pa kolnu i jam apleik meklējem i mes – kurs boltu viersi, kurs mozu syvānu, kurs dagūšu plošku, kurs oluta vītu.
20.11.2017.g. Ģedušu (Gavartīnis). Ceļa molā, vīgli atrūnams, laikam dieļ tam i bez nūruodem. Spieceigā lūpkūpeibys ītekmis zonā, ar radzamim i saūžamim darbeibys blokusproduktim. Juosoka,ka vysu meikstynoj skaistī terasveida suoni, bārnu spieļu laukums kolnā i meikstuos mēbelis. Gonu i sorgu suni pīkluojeigi i draudzeigi.
20.11.2017.g. Dzenes kolns. Vysmozuokais, vysgryutuok dasnīdzamais. Zamā, pūrainā vairuoku gruovu i upieļu satecis vītā, pavysam natuoli nu dzeļžaceļa. Bez vysaidu nūruožu, tik vīgli daīmams pa Dzeņu gruovi, kur Jureits pīsmēle zuoboku. Gruovam skaista, akmiņa myurāta caurtaka zam slīdem. Pilskolna plakums aizaudzs atzolom. Satiksme iz dzeļžaceļa intensiva, taisejom zekserus.
20.11.2017.g. Jersikys. Nasaverūt iz visim breidynuojumim, saiminīks atsauceigs i saimineica čakla. Cīši draudzeigi kači, vīns taisejuos mums leidza. Traucēje industrialuos zonys tyvums i intensivuo saimnīciskuo darbeiba i juos palīkys pilskolnā i ap jū. Skaisti kūki i skots iz Daugovu. Spieceigi Daugovys vieji. Artefakti iz kotra sūļa!
Page 8 of 9
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.