09.04.2018.g. Kalvānu. Četrdesmit sastais. Pilskolns atkluots 2008. goda 17. novembrī i otkoņ jau kopu, itū reizi staraveru, samaituots. Kai guodoj J.Urtāns, izmontuots, kai nūcītynuota karaspāka apsamesšonys vīta divu azaru saduruos. Atrūnam nazcik vacu, akminī koltu pīminekļu, nazcik nūgrīztu kūku i īrostū plastmasa puču boguoteibu kopūs i pilskolna suonu kryumūs. Prosuos piec tolkys. Pavasars jau i pi myusu Latgolā, zīd pučis, bārni i jaunys meitys.
01.04.2018.g. Bēržu. Četrdesmit caturtais. I otkon kopi. Žāl, ka itys skaistais pilskolns samaituots ar rakšonys uorpruotu. Kai roksta Brasteņš: “Kapu racēji nokvēpot gluži melni no sodrējiem un melnzemes, kuŗa sniedzoties 8 pēdu dziļumā. Rokot atrastas dažādas lietiņas, kuŗas nav uzglabātas. Pa kapu virsu var salasīt dažādus lausku paraugus.” Juosoka, ka jam ir taisneiba, i mes atrūnam bezripys trauka lausku. Vēl tagad, garom īdami, snīgā, namaklādami. Tymā pošā laikā kopu kapliča svaigi i smolki atjaunuota. Punkts.
01.04.2018.g. Kakarviešu. Četrdesmit trešais. Vīns nu daudz cītušajim pilskolnim gon senejuokūs, gon na tik senejūs laikūs. Brasteņš roksta, ka jau Bīlenšteins jū atrads izroktu. Nasaverūt iz tū, kolna palīkys vēl tagad īspaideigys ar skaistajim skotim, zoruotū prīdi, nasaskaitamim akmiņim i žvyradūbis stuovumim. Meklejam svyna ūlu i poši nasprūtam, nu kurīnis svyna ūla?
01.04.2018.g. Kantinieku. Četrdesmit ūtrais. Iz Kantinīku pilskolnu aizbraucam kai pa dīdzeņu, jam ir vairuokys nūruodis, stuovlaukums i sova mukšornīku paradize. Pylnu svātlaimi maitoj tik pastateitais cegls pyrms poša stuovlaukuma. Laižam tik garom i tod sprīžam, voi policeja 7 ekspedicejis mašynom raksteitu struopi? Pats kolns skaists i bārni, izvylkuši jau īvosoruotūs šliucamūs, bļaudami jamās pa kolna stuovajim suonim. Prūmbraukdami, kolnā gondreiž atstuojam Mārteņu, tik vyss beidzās laimeigi i ar vīglom nūbailem.
01.04.2018.g. Karakapu. Četrdesmit pyrmais. Itū ekspediceju suokam otkon zīmā, koč carāts beja iz pavasari, i suokam ar kopim. Kai ruoda plani, pilskolns ir vacūs Vydsmuižys draudzis kopu vīns gols. Informacejis par pošu kolnu ir moz i pošu kopu teritoreja miļzeiga. Napagaist sajiuta, ka bejom vacūs kopūs, na pilskolnā. Nu ūtrys pusis, daudz akmiņu i prīks otkon vysus redzēt!
18.02.2018.g. Īdeņas. Treisdesmit caturtais. Navaru jums nūdūt braucieju sajiutys, varu tik ceļu pa Lubuona aizsprūstu da Īdeņis pilskolnam raudzeit saleidzynuot ar šliukšonu kamaneņuos pa reni, kur kotra klaida ir izliduošona nu trasis. Īdeņis pilskolna tyvumā vēl atrūnamys divys apmetnis i kopulauki. Ir nūruode da kolnam, golds ar beņčim, grils ar īsmim i breineigu skotu serials da Lubuonam. Slavona vīta!
18.02.2018.g. Lisiņas. Treisdesmit trešais. Bez nūruodem izteik i myusu nuokamais pilskolns natuoli nu Borkovys. Jam nūruodis vajadzeigys kai kuorteigam skeletonistam Olimpiskos spēlis Korejā. Tys ir – pavysam nav vajadzeigys. “Myužeigajā” leidzonumā jis redzīs kilometrim tuoli i nav sajaucams ni ar kū cytu. Plyks i bolts kai moza bārna vādars, izastīps pret palākajim i snīga pylnajim dabasim. Dīvamžāļ samaituoti visi juo nūcītynuojumi.
11.02.2018.g. Kurtoša. Treisdasmytais. Nazkod bīzai apdzeivuotajā Rušuona azara apleicīnē Leluo Kurtoša azara krostā nūsaglobuojs Kurtoša pilskolns. Vīns nu nadaudzajim “plykajim” pilskolnim. Jau nu vacim laikim apstruoduots i sovys senejuos formys pagaisynuojs. Da pilskolnam ejam cauri Kuorkleņu sātys pogolmam. Izaver, ka saiminīki ite dzeivoj tik vosorā, sāta vysumā sakūpta. Ekspedicejis statistika – 10 lelī, 8 mozī i Pūdzeņa. Jezupa īspaidā Mārtiņš i Kārlis pādejā pilskolnā sakurynoj pa guņskuram. Ekspedicejis specialais produkts – Joanys peirādzeņi, tei beja kulinarejis viersyune!!! Dzeivojit vasali!
11.02.2018.g. Balbīte. Divdesmit sastais. Jau kaidu laiku gaidejom soltumu, lai varātu tikt iz lada, i itū reizi izsprīdem – tagad voi ar laivom! Itys braucīns velteits Latgolys solu pilskolnim. Suokam ar Balbīti – solu i pilskolnu Rāznys azarā, par kuru ziņu vysā moz. Sīnamēs pi viervis, jamam vāzys, salomojam bārnus i īmam. Iz lada jau palīkam drūsuoki, redzīs i pa kaidam mukšornīkam. Zivs azarā ir, vīna īzlāc poša bez vysaidys giušonys. Sola skaista, sakūpta i ar kinīšu čaja nameņu pošā kolna golā. Aizejam vēl i da sābru solai(ka tik tuoli aizguojuši), tik Ivara stuosteitūs akmiņu vītā(laikam apsnyguši), atrūnam īspaideigu vuornu koloneju solys kūkūs. I tagad pats golvonais – solu ar vysu pilskolnu var nūpierkt sevkurs, kam skanūšais voi čaukstūšais kuldā. 100 Latgolys pilskolnu akcionari apdūmoj vareibu sasasvīst i pajimt sev čaja nameņu!
28.01.2018.g. Naujenes. Divdesmit pīktais. Vairok slavons kai Dinaburgys pils i Daugovpiļs piļsātys īsuokuma vīta. Atrūnamys i zinis nu senejuokim pilskolna laikim. Otkon ar nūruodem, stuovvītu, bārnu spieļu laukumu, kiosku i Eiropys leidzīņa kuopņu i platformu sistemu tikšonai da pilskolna. Kolnā apsaverami myura pils pamati i Dinaburgys pils makets, tik, pa munam, na tys golvonais. Golvonais – Daugova zam kuoju! Itū varātu nūsaukt par dzīdamū zīmys i snīga braucīni. Paļdis jaunajim – Dacei, Lidejai i Juram, taipat i visim pyrma jau radzātajim. Da cytai reizei!
28.01.2018.g. Markovas. Divdesmit caturtais. Itys ir vīns nu mozuokajim Latgolys pilskolnim i jam lūbīs, ka jis ir sūplok Slutiškom. Nazcik nūruožu no poša lelceļa, Eiropys leidzīņa stuovlaukums i sova styga. Tei gon nazi dieļ kuo nūsaukta par Mārkovys stygu. Sovā laikā plokonums lab tik daudz nūrokts, a vys jau kolns ar breineigim stuovumim i skotim.
28.01.2018.g. Izvoltys. Divdesmt ūtrais. Itys atrūnams jau daudz vīgļuok, tik vysleidza bez kaidu nūruožu. Breineigs skots nu kolna iz apleicīni, vīni suoni ar lelu stuovumu. Pilskolns cīši aizaudzs ar seikom atzolom. Bārni īmiegynoj jaunū snīgu i pilsolna suonus.
28.01.2018.g. Murānu. Divdesmit pyrmais. Pīktū ekspediceju suokam ar gryuši atrūnamū Murānu pilskolnu Kruoslovys nūvodā. Napalels ar jūkaini savārptom prīdem apaudzs. Plakuma vīns gols ar pacālumu, pilskolnam vīnūs suonūs akmiņu kruovums. Pilskolnā atrūnam akmini, Ivars dūmoj, ka jauns dūbeišu akmins Latgolā!!!
Jurizdikas pilskalns atrodas Ludzas pilsētas A nomalē. Tas ierīkots ZRRDAA virzienā orientētas kaupres galā, kurai Z ir Lielais Ludzas ezers, bet D – Lielajā Ludzas ezerā ietekoša strauta lēzenā leja. Šīs pašas kaupres ZRR galā ap kilometru no Jurizdikas pilskalna atrodas Ludzas viduslaiku pils drupas. bet kaupres vidusdaļā ir pazīstamais latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks Odukalns. Jurizdikas pilskalnu 1959. gadā apzināja V. Urtāns.
Porskovas Mistra kalns atrodas Balvu raj. Šķilbēnu pagastā Porskovas sādžā, ap 2 km uz DR no Rekovas. Pieminekļa ZA pakājē ir Porskovas sādžas viensēta. Pilskalnu 1952. gadā atklāja E.Snores un S. Tarakanovas vadītā ekspedīcija.
Makšinavas Kauguru kalns atrodas Balvu raj. Vīksnas pagastā, ap 1 km uz DR no Makšinavas sādžas un 2 km uz ZR no Kupravas. Kādreiz uz D no pilskalna bija Bērziņu mājas. Pilskalnu 1928. gadā apzināja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
„Pilskalns” Berezaukas, jeb Berežīnes ciema zeme Izvaltas pag. Daugpils apr. 0,5 km. rietumos ciemam, sīka strautiņa kreisā pusē. Minētais strautiņš netālu iesākas pļavās, tek uz Uzvaldi un tālāk. Šā strautiņa ielejai apkārt augsti kalni ar laukiem un druvām.
