Ostrovnas pilskalns atrodas Krāslavas raj. Indras pagastā Ostrovnas sādžā, 5 km uz D no Indras Ostrovnas ezera A krastā. Pilskalns atklāts 50. gados. 1971. gadā to plašāk aprakstīja M. Atgāzis un J. Daiga.
Par „Dubauku” ļaudis dēvē kādu pilskalnu Rēzeknes apr. Bukmuižas pag. Udrāju ciema zemē. Šis ciems atrodas 2 km. ziem.-rietumos Bukmuižai, ziemeļos skaistajam Ješas ezeram. Udrāju ciems izgājis viensētās un „Dubauka” iedalīta Jēzupa Barkeviča īpašumā. Šai mazmājai ap 10 h. kalnainas zemes un pilskalnu apdraud arkls.
24.09.2018.g. Udrijas. Symtu pirmais. Ūtruo symta pyrmajam pilskolnam asam izalasejuši pilskolnu zvaigzni. Vīns nu myusu ekspeditoru – Alfrēds, vēl padūmju laikūs apbraukuodams Latveju i Latgolu, jimā kuops, i stuosteja par īspaideigu pilskolnu natuoli nu Bukmuižys. Salasejuši vysu svineibom vajadzeigū kuopem ūzulim apaugušajā pilskolna stuovumā. Stuovums pamateigs i kuopums – 50 metru iz augšu. Leluokuo dale pilskolna suonu apauguse i kuopūt apleik nikuo daudz navar redzēt. Plakums augšā aizaudzs mozuok i puorradzams. Moksa par kuopumu sagaida vītā kur nazkod bejuse sliepuošonys trase. Tī kolna stuovuokajūs suonūs gona plots gobols nūteireits nu kryumu i kūku. Saceišu, ka tys ir juoredz iz vītys i biļde datora ekrānā moz kū var paleidzēt. Visi pyutem i gavilējem kai bārni. Kurynuojem jubilejis guni, šuovem gaisā burbuļu iudini ar grādim i bez, ēdem svātku peirāgu i kiupynuojem bārnu cigārus. Bez itaidu pilskolnu byutu gryušuok sasajimt iz nuokamajim braucīnim, a tagad nūsprīžam, ka vajag vēl. Tradicionali sveicynojam myusu jaunūs ekspeditorus – Irisu, Ivaru i Agri. Brauksim dreiži vēl!!!
Udinavas pilskalns, tautā saukts par Ostrovvai Zamščina, atrodas Krāslavas raj. Indras pagastā Udinavas sādžā, 5 km uz DR no Indras. Pilskalnu plašāk aprakstīja 1971. gadā Dienvidlatgales arheoloģisko pieminekļu ekspedīcija J. Graudoņa vadībā.
Aprakstāmais pilskalns, saukts „Gorodok” atrodas Rēzeknes apr. Saljaņu pag. 0,5 km. rietumos Krupenišķu ciemam, Zalvu ezera ziemeļu krastā, kur Smorodņakas strautiņš ietek. Šis pilskalns pieder visam ciemam ietilpdams viņa šņorzemē.
Ekšu pilskalns, saukts par Piļikovaja gora, atrodas Krāslavas raj. Skaistas pagastā Ekšu sādžā, 4 km uz ZA no Skaistas un nepilnu kilometru uz Z no Stirnu ezera. Pilskalnu pirmais plašāk 1942. gadā aprakstīja A. Gusars.
Ludzas apr. Nautrēnu pag. Openku un Sasiņu ciema robežās ļaudis dēvē par pilskalnu kādu 1 km. garu kalna kaupri. Viņa stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem no Žagatu un Rasnupļu ciemiem līdz Openkiem.
Saldu Piliņgore atrodas Krāslavas raj. Konstantinovas pagastā starp Saldu un Ignatovas sādžām, 5 km uz ZR no Konstantinovas. Pilskalnu 1949. gadā atklāja un plašāk aprakstīja A. Stubavs.
„Pilskalns” Mērdzenes pag. Ludzas apr. Silenieku ciema robežās 0,5 km. ziem.-austrumos minētam ciemam un 1,5 km. dienvidos Michalovai.
Brīveru pilskalns, saukts par Garadiņu vai Gorodoku, atrodas Krāslavas raj. Šķeltovas pagastā Brīveru sādžā 2,5 km uz ZA no Šķeltovas, Dubnas upes labajā krastā pie Upes Kudiņu ūdens dzirnavām. Pilskalnu 1941. gadā atklāja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
„Kapu kalns” atrodas Ludzas upes laba pusē iepretim Eversmuižai, kura stāv kreisajā krastā. Kalnam pieskaras Kazlavu ciema īpašumi un tamdēļ to sauc arī par „Kazlavu kalnu”. Senāk kalns piederējis muižai, bet tagad atrodas valsts zemes fondā.
Fridrihovas pilskalns, saukts par Gorodoku, atrodas Krāslavas raj. Bērziņu pagastā, ap 3 km uz D no Bērziņiem un uz DA no bij. Fridrihovas. Pirmās ziņas par Fridrihovas pilskalnu publicētas jau 1903. gadā. Uz to pamata pieminekli 1926. gadā apsekoja un uzmerīja B. Brežgo, bet 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars.
„Silene” tā tiek saukts kāds pilskalns Ciblas pag. Ludzas apr. dažus simtus metru ziemeļos Degteru ciemam šā ciema robežās. Ciems atrodas 1,5 km. ziemeļos Eversmuižai.
Šo pilskalnu diezin kāpēc vietējie krievu iedzīvotāji devē „Jeršovka”. Viņš atrodas Lielā Ludzas Ciblas ezera austrumkrastā, Eversmuižas pag., Šelupinku ciema zemē. „Jeršovka” stāv 0,5 klm. ziem.-rietumos Šelupinkiem. Citi kalnam tuvākie ciemi: Severinki, Černomordi un Kovaļki.
Jukumu II Grumuškas kalna pilskalns atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā jau iepriekš aprakstītās kaupres R galā. ap 250 m attālumā no I Grumuškas kalna pilskalna.
Vienu kilometru ziemeļos Biešas ezeram, Ludzas apr., Rundānu pag. ir ciems, kurš kārtīs apzīmēts „Gorodok”. Kā zināms, šāds nosaukums zīmējas uz pilskalniem, kurus krievi dēvē šajā vārdā.
Par Grumuškas (arī Grumuļu) kalnu tiek dēvēta ar mežu apaugusi A-R virzienā orientēta kaupre, kas atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā, 2 km uz ZR no Andzeļieni un uz D no Jukumu sādžas. Ap puskilometru garās kaupres abos galos izveidoti pilskalni.
„Zamkovaja gora” stāv 4 klm. ziem.-rietumos Goveiku pilskalnam, Pildas pag. pie Gorku mazmājas, dienvid-rietumos šai mazmājai. Šai vietai 2 klm. austrumos atrodas Latišu ciems. Tomēr’ tuvāk par Latišu (Lācišu) ciemu stāv Barsuki, Inčiki un Vesari.
Brīveru Garadkas kalns atrodas Krāslavas raj. Andrupenes pagastā Brīveru sādžā, 3 km uz ZA no Andrupenes. Pirmais pilskalnu 1941. gadā plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
Šo „Gorodoku” atradis prof. Fr. Balodis Ludzas apriņķī, Pildas pagastā 0,5 km. austrumos Solominku ciemam. Pilskalns skaitās valsts mežā, 2 km. dienv. rietumos Parkaļu ciemam, kurš jau minēts iepriekšējā pilskalna aprakstā.
Page 7 of 14
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.