„Kapi” Ludzas apriņķī, Šķaunes pagastā Meikšānu ciema robežās. Šis ciems atrodas 2 km. no Krievijas robežas, 10 km. ziemeļos aiz robežas esošam Osvejas ezeram. Aplūkojamais pilskalns atrodas minētā ciema dienv.-rietumpusē otrpus upītei, kas tek gar ciemu.
„Pilskalns” Šķaunes pagasta Ludzas apr. Lielandžānu ciema zemē. Ciems izdalīts viensētās un minētais pilskalns iekrīt brāļu Nikodēma un Genricha Andžēnu īpašumā. Uz kārtīm Lielandžānu ciems kļūdaini apzīmēts par Lielmačiem. Šī kļūda ieviesusies krievu topogrāfu nevērības dēļ un nav izlabota arī latviskās kara kārtīs. Mūsu pilskalns atrodas Lielandžānu ciema vietai 2 km. rietumos, netāļu no Keiļevas mazmuižas. Krievijas robeža no pilskalna nedaudz par 2 kilometriem.
Leimanišķu pilskalns, saukts par Apšu vai Barsuku kalnu, atrodas Rēzeknes raj. Maltas pagastā pie Leimanišķu sādžas, ap 3 km uz D A no Maltas. Pilskalns situēts tā sauktajā Šentu mežā, ap kilometru uz A no Maltas-Pušas lielceļa. Pāris simt metru uz DA no pilskalna ir aizaugošais Kirzaka ezers. Pilskalnu 1961. gadā pirmais plašāk aprakstīja V. Urtāns.
Nosaukums „Zamok” ieviesies seno apcietinājumu nosaukumos visur tur, kur apkārtnē poļu iedzīvotāji. Šeit aprakstāmais „Zamok” atrodas Dagdas pag. Vecdomes (Staromišļa) muižas zemē. Pēc zemes reformas šis pilskalns iedalīts Ignata Pizana jaunsaimniecībā.
Leimanišķu Baterijas kalns atrodas valsts mežā, kas saukts par Šentes kalniem. Rēzeknes raj. Maltas pagastā pie Leimanišķu sādžas, ap 3 km uz DA no Maltas un 0,8 km uz A no Maltas-Pušas lielceļa. Pilskalnu 1941. gadā pirmais plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Silmalas pagastā Lošu sādžā, ap 2,5 km uz ZA no Prezmas, tagad nosusinātā Lošu ezera D krastā. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936. gadā sniedza F. Svīkša. Plašāk pilskalnu 1978. gadā aprakstīja A.Radiņš.
Šā pilskalna atrašana ir laimīgs gadījums, Pustinā gadījās kāds cilvēks, kurš kalpojis robežsargos uz Krievijas robežas. Viņš stāstīja, ka tuvu robežai, Asūnes pag., puskilometru dienvidos Miznieku ciemam mežā esot kāda vieta ar grāvjiem un uzbedumiem.
Kokiem un krūmiem apaugušais Kantinieku pilskalns izveidots A-R virzienā orientētas līdz 15 m augstas kaupres R galā. Kaupri A pusē šauru zemes mēle saista ar plašāku augstieni. Starp augstieni un pilskalnu, kā arī pilskalna R un D pusē ir purvainas lejas.
31.03.2020.g. Okras. Septeņdasmytais. Okras pilskolnu atrūnam garuo Dubuļu azara golā, pošā Aglyunys – Dagdys ceļa molā. Kuopūt kolnā jaunī ekspedicejis stiprinīki, kai spālādamīs, izguož ar vysom saknem parasnu prīdi. I kū Tu dūmoj, zam prīdis saknem atrūnam buteleiti ar nazynomu, bezkruosainu škeistumu vydā. Ekspertu komiseja pasludynoj – ūžamais spirts. Tuoļuok tik vysaidys versejis – nu kurīnis, kod i dieļ kam globuots? Kolnam tik vīnā molā vēl drupeit apteikami nazkodejī zemis dorbi, cytaiži mežs i mežs.
28.05.2018.g. Blaževiču. Sešdesmit ostoitais. Vīns nu Rušuona azara pilskolnim. Kolns mežā ar vīnu stuovu molu, a ūtrā radzami gruovi i terasis. Nalels i lozdu kryumu aizaudzs. Nūstuosti par aproktu montu, kuru nazkaids kungs nu Varšavys gribiejs izrakt, tik vītejais Gerasimovys muižys kungs nalaids.
28.05.2018.g. Gorodoks. Sešdesmit septeitais. Itys nūruove jumtu na vīnam vīn ekspeditoram, man tymā skaitā. Taisnstyura pilskolna plakums īspaideigi lels, ar paaugstynuotom molom, 5 metrus dziļi golu gruovi, apleik kolnam plotys i vīnaidys terasis. Terasēs līpu puduri, gari i taisni kai svecis. Pilskolnu paraugs i etalons. Ka vēl nūtyktu breinums i Gorodoku regulari suoktu apryupēt struodeigys rūkys…
28.05.2018.g. Madelānu. Sešdesmit sastais. Pilskolns ar vuordu. Pilskolns ar nūruodi, informacejis stendu i braukšonys aizlīguma zeimi. Pilskolns ar sovu gruomotu. 100 Latgolys pilskolni ekspediceja var līleitīs ar divim ekspeditorim(Gitu i Teni), kuri 30 godus atpakaļ kai jaunī arheologi jāmuši daleibu izrokumūs pilskolnā i kopulaukūs. Itam pasuokumam par īguoduošonu, Madelānu pilskolnā šuovem gaisā korķus i litrim leja Mežaazars!!! Juosoka tik, ka sasaglobuojušīs pilskolna nūcītynuojumi jau pacīš aizauguši i gryuši atrūnami.
13.05.2018.g. Gūteņu. Pīcdesmit ostoitais. Gūteņu pilskolnā vyss beja breineigs. Ar itū i varātu byut gona runuots, tik vys jau drusku seikuok. Breineigs laiks, breineiga kolna saimineica i juos sāta, breineigys gaiļa biksis, breineigs azars, breineigs iudins azarā, breineigi akmini, breineigi stuovumi, breineigys ērcis i breineigs ituos ekspedicejis suokums. Grybātūs tik vēl kaidu breineigu sūleiti nu Aglyunys nūvoda pusis ar nūruodi i tod vyss!
01.05.2018.g. Andžānu. Pīcdesmit septeitais. Vēl vīns nu nalelajim, opolajim i skaistajim pilskolnim. Apleik kolnam latvāņu i apšu jaunaudze. Vajadzātu tik drupeit saiminīka rūku i varātu jū ruodeit Eiropys komisejai. Ekspeditorim jis jau tagad beja gona lobs i vīnpadsmytū braucīni nuslādzam ar gona īspaideigu pikniku. Korstums, putnu bori, pavasara smuordi, pilskolnu džungļi – itys beja pagaidom garuokais i gryutuokais ekspedicejis variejums. Paļdis visim i vysvaira Gitai i Jurģim, kuri beja ituos reizis jaunī kadri. Paļdis myusu rūbežu sorguotuojim, jī myus traucēje pavysam moz. Ar rūbežu pilskolnim palyka vēl nanūkuortuoti poruodi, brauksim vēl.
01.05.2018.g. Meikšānu. Pīcdesmit pīktais. Vēl vīni kopi pilskolnā. Laikam, dieļ tam vysvīgluok atrūnamais, izkuopamais, apleik apejamais itamā ekspedicejā. Sovs lobum nu taidim kopim. Pilskolnā daudz skaistu i vacu prīžu, poši kopi vēl izmontojami i sakuortuoti.
01.05.2018.g. Duboviku. Pīcdesmit caturtais. Ceļā da Duboviku pilskolnam pyrmū reizi ekspediceju viesturē izmontojam mašynu vilkšonys i gryusšonys pajiemīņus. Kolns ceļa molā i skaista azara krostā, tik tai aizaudzs, ka nav vīgli īsaverams. Samiercejam kuojis, kolna apakša slapņa. Plakumā radzami 2.pasauļa kara saroktī vuocu īrokumi i blindažys vīta.
01.05.2018.g. Naumku. Pīcdesmit trešais. Itys nu myusu ilgi globojās, i tik piec pušdīņu piknika svešā pogolmā saprūtam, ka jis ir nūgrīzts pavysam plyks. Kaidu godu senejuo ciersma aiz seva ir atstuojuse zorus, calmus i jaunuos atzolys, kas līn jau vacuo meža vītā. Nuokamvosor jau byus pavysam gryuši atrast garonuo kolna vīna gola dziļūs gruovus i apīt jam apleik. Kolns gona lels, ar trejom stuovom molom i vairuokim zeimeigim akminim.
09.04.2018.g. Karņecka. Pīcdesmit pyrmais. Vārdamīs, ka saule vēl augši, nasaklauseidami pruoteigūs bārnu, kuri bļaun, ka juoatstuoj vēl cytai reizei, braucam da Karņecka pilskolnam. Vyss izaver vīnkuorši, kolns ceļa molā i tik kaidi 5 kilometri nu īprīkšejuo. Teikam eistajā vītā i kolns jau prīškā, kuopšonys vaine. Tuoļuok vairs naīt tik gludai, suokam saprast, ka kolns na tys. Dasaslādzam ar vysom tehnikys vīneibom pi visim teiklim i resursim i natycam sovom acim! Eistyn kolns ir pavysam cyta ceļa molā 3 km nu atzeimātuos vītys(taisnā linejā 1,5 km). Tī ari nav tik vīgli, kolns nazkod rokts grantī i par pilskolnu var saukt vīnu palykušu molu ar lelu akmini golā. Pavuiceišonai nu ituos ekspedicejis – lobuok juosagatavej i jau pyrma juolīk visi pruoti kūpā. Paļdis visim, myusu jaunais beja Pipars, vuiceisim jū, ka pilskolnūs rakt nadreikst! Nuokamū reizi planavojam 30. aprelī, da tuo visim braukt grybātuojim byutu juodaboj pīrūbežys jūslys terminātuos caurlaidis. Tū var izdareit elektroniski www.latvija.lv. Ka vyss izadūs, brauksim apsavērt pošys rūbežys pilskolnus.
09.04.2018.g. Krupenišku. Četrdesmit deveitais. Paļdis Lidejai i divim Jurim par pušdinem i sīru pyrms garuo i dubļainuo ceļa iz Krupenišku pilskolnu. Kartei otkoņ navar eistyn ticēt. Kolns nūsaglobuojs Zolvys azara zīmeļu golā, nalels i skaistai aizaudzs. Nu izaguozuša kūka saknem rūkuos īkreit vuoveris nūglobuotais rīksts i palels muola pūda gobols. Izlūžņojam vēl sābru kalneņus da pošam azaram, tī varātu byut vēl treis taidi pilskolni. Saulis vonnys, pyrmī taurini i ērcis.
09.04.2018.g. Kategrades. Četrdesmit ostoitais. Pyrmuo blūdeišona itamā braucīnī. Ceļu kartē pilskolns īzeimāts 300 metru tuoļuok, kai vajadzātu. Izmaļam kryumus nazkaida kalneņa viersā, saprūtam, ka nav, i līkūt vysus pruotus kūpā, pabraucam drupeit atpakaļ. I tī jau Jis ir. Laikam jau skaistuokais ituos ekspedicejis pilskolns ar stuovumim, milzeigim gruovim, vyzbuļu pļovom, pyrmajom sienim i vacu rūbežu akmini. Bārni bļaun jau pušdīņu i braucam tuoļuok da “Jurim”.
