Deveņdesmit ostoitais. Eisti nadabraucams, tik pa skaistu celeņu vīgli daejams. Šmukeņais. Aizaudzs jau gon, tik skaistuos, precizi izprojektātuos i iztaiseituos terasis i gruovi nav aizaudzejami i pavysam nūglobojami. Smolkī prancūži kara laikā jū izalasejuši par apsamešonys vītu. Sieņojam, atstuojam tuoļruni, braucam pakaļ i atrūnam. Smolki.
24.09.2018.g. Brīveru Garadkas. Deveņdesmit septeitais. Kai izaruodeja vieļuok, ituos ekspedicejis gryutuokais pilskolns. Braucem cauri gūvu aplūkim, puori kolnim i lejom. Tyvuokajā sātā naatrodom saiminīkus i nabeja nu kuo pavaicuot ceļa. Leidom cauri osim drotu žūgim i elektriskajim gonim, brydom cauri slapņom nuotrem i kuopem kolnā. Atrodom. Šaurs i gars ar lelu stuovumu vīnā golā. Osī droti pa kuojom pynuos vēl pošā plakuma vydā. Pilskolna suonūs akmynuoja upieleite. Pa jū broduojem vysaidu akmiņu maklādami.
24.09.2018.g. Deveņdesmit sastais. Ekspediceju Ondrupinē suokam jautri i prīceigi. Īprīkšajā dīnā tepat natuoli bejom tolkā Beitānu pilskolnā i jau itamā braucīnī cerejam iz ekspedicejis symtū. Milkys pilskolnam sova zeime i informaceja tik naatstuoj sajiuta, ka pilskolns ite na golvonais. Skaists azara krosts, pierts i turistu atpyutys vīta, trepis vīnūs pilskolna suonūs da jumprovys pīminekļam i tik aiz ituo vysa skaistuma Milkys pilskolns. Aizaudzs, naapsaverams, izrokts dūbu dūbem, navajadzeigs. Ādam šokoladu, apstaigojam suonus i braucam tuoļuok.
03.09.2018.g. Kauguru. Deveņdesmit pīktais. Vītejim vairuok zynoms kai Makšinovys pilskolns. Par jū vysvaira zyna Ivars i steidz ruodeit pilskolna akmiņus. Vysleluokuo meikle nu ituo pilskolna palīk lels daudzums muola gobolu i gabaleņu palelu dūbu moluos pošā pilskolna viersā. Voi muols tī rokts? Voi nu muola tī kas taiseits? Goboli izaver kai apdadzynuoti? Pilskolnam daudz vysaidu rokumu. Iz Zīmeļlatgolu vajadzātu braukt vēl, tī palyka daudz vysaidu breinumu i dale nu ekspeditoru prūjom braukdami vēl apsaver Mežarijas patmalis, Motrīnes zalta prīdi i Silarašu lelū kriteni. 100 Latgolys pilskolni prīcojās par lelū ekspeditoru pulku i skaistū ekspediceju. Leluokais prīks par myusu jaunajim leidzabrauciejim – Gunitu i Imantu. Da symtam ir vīns sūleits i dreiži mes jū īsim.
03.09.2018.g. Deveņdesmit caturtais. Mistra pilskolns kartē īzeimāts cytā nūvodā i ūtrā upis krostā. Labi, ka myusu rynduos beja Zīmeļlatgolys specialists Ivars Logins. Pilskolnu, upi i tyvejūs pogolmus jis zynuoje kai sovu kuldu. Izruodejs pilskolnu Ivars myus aizvede da akmiņam. Tyka nūsprīsts, ka navā cīneigi itaidu skaistuli atstuot guļam. Īšpļuovem sauvēs i pacēlem kai meilū vysom sīvom i vēl vaira jaunajom meitom par prīku. Niule stuov kai stots, braucit vārtūs!
03.09.2018.g. Deveņdesmit trešais. Pilskolns pavysam tyvu ceļam. Tik tai nūsaglobuojs leidzeigu kalneņu vydā, ka truopejam tikai ar trešū reizi. Kolnam suonūs leikumuota upeite, pa jū visi i brodojam atpakaļ. Zeme pilskolnā i upeitis krostūs malna i meiksta kai šikalada peirāgs.
14.08.2018.g. Šokolādes. Deveņdasmytais. Ūtrais nu Kruoslovys pilskolnim drusku lobuokā situacejā. Deļ bryunūs muolu jau jaunuokā laikā nūsaukts par Šokoladis kolnu, vacais vuords kolnam nav izaglobuojs. Pilskolns garons ar stuovumin obuos moluos. Puori pilskolnam īmeita plota styga. Par jū žāluojīs jau Brasteņš. “Lielāko postījumu šais rakumos izdarījušas staigātāju kājas. Pienu sievas, kas no rītiem nes pilsētai pienu, vairīdamās no dubļainā lielceļa, ieminušas pāri pilskalnam taku. Šī taka neticamā kārtā izgrauzusi vairāk kā metru dziļus robus plakuma bedumos un pa daļai tos iznīcinājusi.” Labi ka tgad pīnu vad ar mašynom. Pi kolna atsavasalojam, kurim da Reigai, vēl tuolejs ceļš. Itei beja 100 Latgolys pilskolnu garuokuo ekspediceja i kai saceja mozais Jureits: “Otrā diena ir nospiedoša”. Paldis visim vacajim kadrim, i vēl vaira paldis Evitai, Santai i Kryšam. Jūs profesionalais viesturnīku i ceļuotuoju redziejums beja nanūviertejams. Da symta vairs nav tuoli, dreiži brauksim vēl!
14.08.2018.g. Ostoņdesmit deveitais. Ekspediceju nūsprīžam beigt Kruoslovā i konsileja lāmums – juoredz obi Kruoslovys pilskolni. Vīns nu jim saukts par Adamovys pilskolnu pavysam iznycynuots tasūt Daugovpils – Kruoslovys šoseju. Tagad tī mašynu stuovvīta i skotu laukums da Daugovai. Ībraucam paēst pušdīņu i gūdynojūt pilskolna vītu taisam bildi. Myusu oficialajam potograpam nasaceļ rūka iz vēl kaidu kadru nu izmaituotuo nazkod varenuo kolna.
14.08.2018.g. Indricas. Ostoņdesmit ostoitais. Kartē itei vīta atzeimāta kai Indricys nūcītynuotuos muižys vīta, tik jau Brasteņš roksta, ka pyrma muižys itamā vītā vysdreižuok bejs pilskolns voi seneja apmetne. Vīta skaista, pavysam natuoli nu Daugovys. Tagad tī nav ni muižys, ni pilskolna, varam tik drupeit aptikt vītu, kur īopols kalneņš apaudzs ar nuotrem i garu zuoli.
14.08.2018.g. Daudzišu Kozys. Ostoņdesmit septeitais. Ituo pilskolna vuords vēl var meitīs, jis puors mienešu atpakaļ vēl nabeja zynoms. Pilskolns ītaiseits garonys kaupris vydā. Nu vīnu suonu pilskolnam miļzeiga grova ar mozu upeiti apakšā, golus i ūtrus suonus sorgoj pamateigi nūcītynuojumi ar dziļim gruovim i plotom terasem. Vīnā golā pīci gruovi i sasaglobuojuse īīšonys vīta, ūtrā golā treis gruovi. Garonajam plakumam obejūs golūs izbārti vaļņi. Kolns apaudzs ar skaistu līpu, malnūs eļkšņu, bārzu i ūzulu mežu. Upis dybyns pylns akmiņu, nu pilskolna suonu upē ītak daudz olūtu, zeme meiksta. Upis vydā atrūnam lelu akmini, kū cylvāka rūkys nazkod raudzejušys saplēst. Pi poša pilskolna sāta, kurys saimineica sorgoj nu suņu, izmierkušajim ekspeditorim atnas spani ar vysaidim duorza lobumim i vēl šokoladi bārnim. Vysaidi cylvāki dzeivoj pi Latgolys pilskolnu.
13.08.2018.g. Ostoņdesmit pīktais. Ostrovnys pilskolnu Ostrovnys azara krostā ekspeditori varātu saukt ari par Guļbu voi Bišu kolnu. Kolna viersā treis guļbu pogrobi i vēl nazcik dūbu duorzuoju globuošonai. Vīnā nu pogrobu taisam bildi. Bitis pasaruoduos nazy nu kurīnis i kūž cik spāka. Citi bāg, citi klīdz, citi soka – seikums. Rezultats; Kryšam – 2, Mikeļam – 2, Madarai – 1, Rūtai – 5. Vajadzēs saļdiejuma, kab suope aizamierstūs. Tyvuokais kolna saiminīks, pi kura atstuojam mašynys, stuosta par Starinys mežu aiz Ostrovnys azara, kur malnajai žugurei pereklis i atrosta rata zuole voi syuna.
13.08.2018.g. Gorodiščes. Ostoņdesmit caturtais. Ceļa molā natuoli nu Indrys apsamets pilskolns kuru jau Brasteņš daskaita pi iznycynuotu. Nu seneju laiku orts i vēl tagad kolnā pasātys auzys. Nikaidus senejūs nūcītynuojumus naatrodom, tik pošu kolnu apsavērt i Latgolys tuolumus nu juo var sevkurs garombrauciejs. Pošā kolna golā nazkaida betona kaste, tū i īdoncojam. Indrā atrūnam eistynu Laimis zemi!
Ostoņdesmit ūtrais. Misnikovys pilskolnam daudz nūsaukumu, mes dasaturam pi tuo, kurs kartē. Pa ceļam da kolna atrūnam daļu nu pīminis zeimis Latvejis rūbežsorguotuoju kordonam, poša plāksne atdūta restauracejai. Da ituo pilskolna ari kaids gobols kuojom, pats kolns mežā i pavysam natuoli nu Boltkrīvejis rūbeža. Nu pošys pilskolna apakšys padūmju laikūs ar buldozeru izstumts ceļš cauri vysom terasem i puori gruovim da pilskolna plakumam. Kai dūmojams, lai prīceigajim kolhoznīkim varātu sataiseit svātkus latviskā gorā i vītā. Kultura! Pyrmū reizi dalei nu ekspeditoru rūbežu sorgi dokumentus puorbauda jau natuoli nu Kausys pilskolna, ūtrū reizi sarokstu ar personu datim atstuojam jūs birojā i trešū reizi myus stuodynoj prūmbraucūt nu Misnikovys pilskolna. Itei reize izaruoda liktineiga divim ekspeditorim, jūs mašynai i bārnim. Jī treis stundis teiruma vydā gaida, roksta paskaidruojumus i protokolus. Mes puorejī atstuojam jūs i braucam da Rūbežnīku pilskolnam, taisam vakarenis, smierejam zuobokus i iztaisam dūšu pyrms zaļumballis. Ar timseņu puorkuopieji teik atkonvojāti da myusu. Vēl varu saceit, ka zaļumu bals Osyunē beja i 100 Latgolys pilskolni īlūceja kuojis!
13.08.2018.g. Fridrikovas. Ostoņdesmit pyrmais. Par ceļu da Fridrikovys pilskolnam vaicojam rūbežsorgu birojā. Izaruoda, ka tys nav vīgls, skaidruošonā daleibu jam rūbežu sorguotuoji i vītejais zemnīks. Jis atbrauc ar lelu traktoru i stuosta, ruoda, dūd padūma. Pa teirumim i kryumim teikam da sātai, kur vacais saiminīks pa vosorom dzeivoj ar bitem i uobuļu suodu. Vēl kaids kilometrs kuojom pa latvāņu pļovom i mežu, tod puori teirumam i asm kluot. Pilskolns nalels, skaists, ar divom metala plāksnem, kur nazkod krīvu volūdā bejs nazkas raksteits. Cik saprotom – par pilskolna vaļsts aizsardzeibu. Kolna vydā atrokts pavysam pruovs akmins, par kuru Ivara vuordim varam saceit – tuorpa golva i vyss. Pilskolns nu treju pušu apjimts ar nalelu upeiti – Čaušicu. Pi mašynu myus gaida Jezups ar mada burku duovonai i stuosta par Fridrihshof muižu, ka bejuse pavysam natuoli, tagad palics tik akmiņa pogrobs.
13.08.2018.g. Kausa. Ostoņdasmytais. Jū taisejomēs apstaiguot jau pavasara rūbežu braucīnī, tik tod bejom gona guojuši jau pyrma, i atstuojem cytai reizei. Niule tei reize beja kluot, divu dīnu 15. ekspediceju 100 Latgolys pilskolni suok ar nazkod lelū, tik tagad nūroktū Kausa pilskolnu. Kai saprotom, nu juo palics tik vīns styurs i vītom radzami pilskolna suoni. Izlūžņojam apaugušuos kolna molys i atrūnam stygu, kas 4 – 5 km garumā nu pilskolna pa kausys augšu īt da Meikšānim. Stygu īsokam visim staiguot grybātuojim vysvaira pavasarī i rudinī.
23.07.2018.g. Beitānu. Septendesmit deveitais. Kilometru nu Černoručjes šūgod atrosts Beitānu pilskolns. Kai stuosta Aleksandrs, ite vēl vīns puoru pilskolns. Pavasara tolkā sakūpts, var just saiminīka rūku. Baltu vīneibys dīnā 22.septembrī iz kolnu aicynuoti visi Latvejis Beitāni, i sevkuram tiks daškierts sovs guņkurs kolna suonūs. Lels, skaists pilskolns ar vuortim, tyltu i sātmaļa suokumu. Ekspedicejis suokumā bāduojem, ka itū reizi nav nivīna jaunuo ekspeditora. Da gola pādejūs divūs pilskolnūs mums dasavīnuoje vasali pīci – Aleksandrs, Uģis, Lija, Andis i Rita. Lels paļdis Aleksandram i visim espeditorim. Itis nabeja vīgls braucīns, laikam jau gryutuokais da šam. Dreiži ruļavuosim otkoņ!!!
23.07.2018.g. Černoručjes. Septendesmit ostoitais. Itū pilskolnu vēl navar atrast nivīnā kartē, atrosts tik pours godu atpakaļ. Jū mums ruoda Aleksandrs i stuosta par pilskolna saminīku, kurs, zynuodams, ka juo zemē byus jauns pilskolns, vēl paspiej nūgrīzt i aizvest mežu. Pilskolnu nu trejom pusem sorgoj Baldys upeite, a caturtajā molā gruovi. Vīta skaista.
23.07.2018.g. Baterijas. Septendesmit caturtais. Laikam vēl nivīns nu ekspedicejis pilskolnim nav tai globuojīs, kai tū dareja Batarejis pilskolns. Dzeivuodams puorī ar jau pyrma mynātū Leimanišku bruoli(tik 600 m storpā) jis pyrma syuteja mums pretim Pīteri. Pīters jau nu poša reita beja cīši laipneigs i vede ruodeit Batarejis kolnu pavysam iz cytu pusi. Da vīna kolna jis nūvede i stuosteja, ka nu juo ar lelgobolim šauts iz Maltu. Mes pretim narunuojem, tik saprotom, ka karā kai jau karā, kotra vilteiba dereiga. Raudzejom poši īt nu ceļa iz austrumim 800 m, i ībrydom pūrā, kur visim par reizi kuojis slapnis i taidys pūra skudrys, ka baist. Šai tai izasytom cauri i, cikom bārni karuoje ar skudrom, mes lelī meklējem pilskolnu mežā. Ilgi meklējem. Atrodom ar visim gruovim. Tod jis īdeve mums leidza sieņu i izdzyna nu meža iz napareizū pusi, lai pastaigojam da mašynu. Tai tys beja.
23.07.2018.g. Leimanišku. Septendesmit trešais. 100 Latgolys pilskolnu ekspedicejis laiž tuoļuok i sastdin piec garuokom breivdīnom sasatykom Maltā. Leimanišku pilskolns natuoli nu Maltys i mežā. Aizaudzs, nakūpts ar sovom nuotru, ūdu i skudru apsardzeibom.
Ap Rāznas ezeru ir augstākais Latgales apvidus, kas stāv pāri par 250 m. jūras līmenim. Otra šāda vieta ir ap Rušonu un Višķu ezeriem. Šās augstienes bijušas pirmās, kurās apmeties cilvēks, kad citur vēl bija mikli un dzīvošanai nederīgi apstākļi. Tāpēc jo tuvāk Rāznai jo vecākus pilskalnus sastopam.
