Ap Rāznas ezeru ir augstākais Latgales apvidus, kas stāv pāri par 250 m. jūras līmenim. Otra šāda vieta ir ap Rušonu un Višķu ezeriem. Šās augstienes bijušas pirmās, kurās apmeties cilvēks, kad citur vēl bija mikli un dzīvošanai nederīgi apstākļi. Tāpēc jo tuvāk Rāznai jo vecākus pilskalnus sastopam.
Aprakstāmais pilskalns, saukts „Gorodok” atrodas Rēzeknes apr. Saljaņu pag. 0,5 km. rietumos Krupenišķu ciemam, Zalvu ezera ziemeļu krastā, kur Smorodņakas strautiņš ietek. Šis pilskalns pieder visam ciemam ietilpdams viņa šņorzemē.
Ekšu pilskalns, saukts par Piļikovaja gora, atrodas Krāslavas raj. Skaistas pagastā Ekšu sādžā, 4 km uz ZA no Skaistas un nepilnu kilometru uz Z no Stirnu ezera. Pilskalnu pirmais plašāk 1942. gadā aprakstīja A. Gusars.
Fridrihovas pilskalns, saukts par Gorodoku, atrodas Krāslavas raj. Bērziņu pagastā, ap 3 km uz D no Bērziņiem un uz DA no bij. Fridrihovas. Pirmās ziņas par Fridrihovas pilskalnu publicētas jau 1903. gadā. Uz to pamata pieminekli 1926. gadā apsekoja un uzmerīja B. Brežgo, bet 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars.
„Silene” tā tiek saukts kāds pilskalns Ciblas pag. Ludzas apr. dažus simtus metru ziemeļos Degteru ciemam šā ciema robežās. Ciems atrodas 1,5 km. ziemeļos Eversmuižai.
Šo pilskalnu diezin kāpēc vietējie krievu iedzīvotāji devē „Jeršovka”. Viņš atrodas Lielā Ludzas Ciblas ezera austrumkrastā, Eversmuižas pag., Šelupinku ciema zemē. „Jeršovka” stāv 0,5 klm. ziem.-rietumos Šelupinkiem. Citi kalnam tuvākie ciemi: Severinki, Černomordi un Kovaļki.
Jukumu II Grumuškas kalna pilskalns atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā jau iepriekš aprakstītās kaupres R galā. ap 250 m attālumā no I Grumuškas kalna pilskalna.
Vienu kilometru ziemeļos Biešas ezeram, Ludzas apr., Rundānu pag. ir ciems, kurš kārtīs apzīmēts „Gorodok”. Kā zināms, šāds nosaukums zīmējas uz pilskalniem, kurus krievi dēvē šajā vārdā.
Par Grumuškas (arī Grumuļu) kalnu tiek dēvēta ar mežu apaugusi A-R virzienā orientēta kaupre, kas atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā, 2 km uz ZR no Andzeļieni un uz D no Jukumu sādžas. Ap puskilometru garās kaupres abos galos izveidoti pilskalni.
„Zamkovaja gora” stāv 4 klm. ziem.-rietumos Goveiku pilskalnam, Pildas pag. pie Gorku mazmājas, dienvid-rietumos šai mazmājai. Šai vietai 2 klm. austrumos atrodas Latišu ciems. Tomēr’ tuvāk par Latišu (Lācišu) ciemu stāv Barsuki, Inčiki un Vesari.
Mežu apaugušais Divkšu pilskalns, kas tautā saukts par Zelta kalnu, ir plašā apkārtne augstākā vieta un ir redzams no lielāka attāluma. Kalna stāvs labi izdalās no Nirzas puses un pāri pār Nirzas ezera dienvidrietumu un rietumu galu. Sādža, pēc kuras pilskalns orientēts, arhīva ziņās un literatūrā tiek saukta ļoti dažādi (Dūkstu, Dinštu, Divkstu, Divkšu, Dūkstu, Diukštu, Divkstu u.c).
Anspoku pilskalns atrodas Preiļu raj. Preiļu pagastā Anspoku sādžā, 50 m uz Z no bij. Anspoku “medību pils”, Preiļu – Aglonas šosejas kreisajā pusē, ap 2 km no Preiļiem. Pieminekli 1977. gadā apzināja J. Urtāns.
Bondaru pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Mākoņkalna pagastā Bondaru sādžā. 5,5 km uz R no Ļipušķiem. Pērkoņu ezera Z pusē ap 200 m no ezera. Pirmās ziņas par pilskalnu publicētas 1924. gadā; 1941. gadā pieminekli plašāk aprakstīja P.Stepiņš.
No pirmak apskatītiem Meikšānu „Kapiem” iesākās garā „Kausa” un dodas ziem.-austr. virzienā, 4 klm. nepārtraukti līdz Razlivkiem. Šis ir apbrīnojamākais dabas darinājums ledus laikmetā. Ap 30 metru augsts šaurs kalns, kā milzīgs dzelzsceļa dambis visus četrus kilometrus nekur nepārtrūkst, nekur nesaplok un neizjūk. Viņa virsa ir tik plata, kā pa to var braukt ratiem, bet gar abām pusēm sānu kraujums tik stāvs, kā jumts.
„Pilskalns” Šķaunes pagasta Ludzas apr. Lielandžānu ciema zemē. Ciems izdalīts viensētās un minētais pilskalns iekrīt brāļu Nikodēma un Genricha Andžēnu īpašumā. Uz kārtīm Lielandžānu ciems kļūdaini apzīmēts par Lielmačiem. Šī kļūda ieviesusies krievu topogrāfu nevērības dēļ un nav izlabota arī latviskās kara kārtīs. Mūsu pilskalns atrodas Lielandžānu ciema vietai 2 km. rietumos, netāļu no Keiļevas mazmuižas. Krievijas robeža no pilskalna nedaudz par 2 kilometriem.
Leimanišķu pilskalns, saukts par Apšu vai Barsuku kalnu, atrodas Rēzeknes raj. Maltas pagastā pie Leimanišķu sādžas, ap 3 km uz D A no Maltas. Pilskalns situēts tā sauktajā Šentu mežā, ap kilometru uz A no Maltas-Pušas lielceļa. Pāris simt metru uz DA no pilskalna ir aizaugošais Kirzaka ezers. Pilskalnu 1961. gadā pirmais plašāk aprakstīja V. Urtāns.
Nosaukums „Zamok” ieviesies seno apcietinājumu nosaukumos visur tur, kur apkārtnē poļu iedzīvotāji. Šeit aprakstāmais „Zamok” atrodas Dagdas pag. Vecdomes (Staromišļa) muižas zemē. Pēc zemes reformas šis pilskalns iedalīts Ignata Pizana jaunsaimniecībā.
Leimanišķu Baterijas kalns atrodas valsts mežā, kas saukts par Šentes kalniem. Rēzeknes raj. Maltas pagastā pie Leimanišķu sādžas, ap 3 km uz DA no Maltas un 0,8 km uz A no Maltas-Pušas lielceļa. Pilskalnu 1941. gadā pirmais plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
Kokiem un krūmiem apaugušais Kantinieku pilskalns izveidots A-R virzienā orientētas līdz 15 m augstas kaupres R galā. Kaupri A pusē šauru zemes mēle saista ar plašāku augstieni. Starp augstieni un pilskalnu, kā arī pilskalna R un D pusē ir purvainas lejas.
09.04.2018.g. Krupenišku. Četrdesmit deveitais. Paļdis Lidejai i divim Jurim par pušdinem i sīru pyrms garuo i dubļainuo ceļa iz Krupenišku pilskolnu. Kartei otkoņ navar eistyn ticēt. Kolns nūsaglobuojs Zolvys azara zīmeļu golā, nalels i skaistai aizaudzs. Nu izaguozuša kūka saknem rūkuos īkreit vuoveris nūglobuotais rīksts i palels muola pūda gobols. Izlūžņojam vēl sābru kalneņus da pošam azaram, tī varātu byut vēl treis taidi pilskolni. Saulis vonnys, pyrmī taurini i ērcis.
