Šo „Pilskalnu” reģistrējis K. v. Lovis savā Burgenlexicon un atzīmējis pie Barkavas. Tomēr no Barkavas šī vieta stāv 4 km. austrumos pie Aizkārkļu un Būzānu ciemiem (Barkavas pag., Rēzeknes apr.). Šie ciemi izgājuši viensētās, un minētais pilskalns ietilpst Aizkārkļu-Pilskalnu Eleknoviča mazmājas zemē.
„Gorodine” — nejauši atrasts pilskalns. Tas atrodas 3 km. ziemeļos Rāznas austrumlīcim Rāznas pag. Rēzeknes apr. starp Ladušu un Lāču ciemiem. Senāk šā pilskalna ziemeļpuse piederējusi Žagatu pusmuižai, bet dienvidi Dūkstigala muižai. Muižu zemes reducējot, kalns kā piegriezums ietilpst Ladušu un Lāču ciemiem.
Gorku. Symtu divdesmit trešais. Gorku pilskolnam ir pasaiveics vēl mozuok kai Gaveiku bruolānam. Itys ir nūrokts pa teirū. Palikušajai pilskolna molu čaulai apejam apleik paruodeidami cīnu. Brasteņš jū atrads vēl pi lobys veseleibys i roksta, ka pilskolnā atrosti vysaidi trauku goboli – leli i mozeni, i izguozta kūka saknēs misiņa spiralis gabaleņš. Seikuoku informaceju par pūstejumim Silovu, Gaveiku i Gorku pilskolnūs var puorskaiteit J Urtāna gruomotys “Apceres par Latvijas pilskalniem” nūdalē “Ņukšu pagasta sapostītie pilskalni”. Nasaverūt iz tū, ka ekspedicejis nūbeigums izīt taids biedeiguoks, pats braucīns beja breineigs! Prīks par myusu jaunajim dalinīkim – Ilzi, Lailu i Aigaru! Brauksim otkon jau dreiži!
28.01.2019.g. Gaveiku. Symtu divdesmit ūtrais. Gaveiku pilskolns nazkod ir bejs varons, lels, augsts i skaists. Vēl tagad nu lelceļa pusis jis izaver styprs. Izkuopūt palelajā stuovumā, atsaduram pi pūstažys. Leluokuo dale nu milzeiguo pilskolna ar 1m bīzū kultursluoni nūrokta. Palykuse tik kaida trešuo dale nu plakuma i vīni pilskolna suoni. Vēl 90-tajūs godūs ite rokta grants, a piečuok vēl bārti atkrytumi! Kauns tim kas tai dareja i vēl leluoks kauns tim, kas itū navarēja(nagribēje) apturēt! Piec myrūņa plākstera izaver zeime, kas tagad dalykta pi dūbis pilskolna vītā.
28.01.2019.g. Divkšu. Symtu deveņpadsmytais. Saukts vēl par Zalta kolnu. Atrūnams vīnā nu treju leluoka kolna viersyuņu Nyrzys azara krostā. Lels i breineigs pilskolns ar gruovu i terašu sistemu i divejim plakumim. Augšuokais drupeit mozuoks i nu ūtra leluokuo atdaleits ar gruovim. Brasteņš roksta, ka kolnam daudz leidzeibu ar Volkenbergys pilskolnu pi Rāznys azara.
„Pilskalns” 3 klm. ziemeļos Raznas ezeram, Rēzeknes apr., Kaunatu pag., Balteņu ciema zemē, ciemam ziem.-austrumos netālu no Kajebu ciema. Šis pilskalns jau notālēm redzams, jo viņš ir apkārtnē augstākā vieta. Kalnavirsū trigonometrisks signāls 93,0 saženi.
Pārmeklējot kalnaino Raznas augstieni, vadīdamies no ļaužu nostāstiem, atradām šo nelielo pilskalniņu. Viņš atrodas 8 km. austr.-dienvidos Rāznas ezeram Kaunatu pag. Rēzeknes apr. meža vidū. Ziem.-rietumos no šās vietas stāv Gorku mazmuiža, dienv.-rietumos Čerņiku ciems, dienv.-rietumos Krotāni, bet 2 km. austrumos Dzirkaļu ciems, kuram šis kalns pieder.
24.12.2018.g. Gorodku. Symtu septeņpadsmytais. Voduotuojs ekspedicejai dasasyt pa ceļam da Gorodku pilskolna. Cikom vysus atrūnam i sasaucam, atsarūn i pareizais ceļš. Šaurs, sleideigs i stuovim kolnim. Tod kaidu laiku grīžam stumam i valkam mašynys. Iz Gorodku pilskolna teikam jau palākajā stuņdē. Guņkurs, čyguonu dasys, Zīmyssvātku rūtalis i dzīsmys. Jau planavuodami ekspediceju, atrūnam, ka cīši leidza Gorodku pilskolnam ir vēl vīns kolns, kur taipoš atrostys cylvāku dzeivuošonys pazeimis. Kolnam vairuok vuordu – Krutaja gora, Kostjoļnaja gora, i nūstuosts par nūgrymušu bazneicu. Jau lelā tymsā atrūnam i jū. Paļdis visim ekspedicejis dalinīkim par maskom, dzīsmom, trūksni i SAULI! Vysvaira myusu jaunajim leidzā brauciejim. Itei nabeja pādejuo reize, dreiži kuopsim vēl!
24.12.2024.g. Bondaru. Symtu pīcpadsmytais. Bondaru pilskolns pi poša ceļa i tik 500 metru nu Smagaņu pilskolna. Ar stuovu i gryutu kuopīni augšā, ar gruovim i terasem. Pyrmajūs divūs kolnūs myusu ekspedicejai leidza kuop latgaļu kara pulka puiši – Mareks, Toms i Andis. Tuoļuok jim sovs guojīns ar palikšonu kaidā pilskolnā pa nakti.
08.12.2018.g. Atašīnis pilskolns. Sateikam tyvejuos sātys saimineicu, kurei breinojās par Atašīnis pilskolna izgaisšonu i otkon atsarasšonu. Jei vysu myužu kolnam sūpluok dzeivuojuse i gostus da tīnei vaduse. Kolnam nav ni vainis!
05.11.2018.g. Symtu treispadsmytais. Saukts vēl par Gorku i Kromonu pilskolnu. Augstuokais Latgolys pilskolns – 271m i.j.l. Vairuokus godus atpakaļ kolna augša sakuortuota tolkys laikā, tagad jaunuos atzolys jau pabīzys. Ir nūruode i styga. 19. ekspediceju beidzam ar soldonumim, latgaļu i sūmu dzīsmom. Natycamai, kotrā 100 Latgolys pilskolnu braucīnī ir bejs kaids jauns dalinīks. Itū reizi beja vasali pīci – Vineta, Evelīna, Ieva, Aleksandris i Eero. Piec divu nedeļu 18. novembrī liksim nalelu komatu myusu pasuokuma viesturē. Sasatiksim bez gumejis zuoboku, sadzīduosim, sadoncuosim, izdzersim ola i drupeit pasavērsim atpakaļ. A tod otkon iz prīšku. Kolnā!
05.11.2018.g. Baltiņu. Symtu vīnpadsmytais. Braucūt da Balteņu pilskolna(199m i.j.l.) jau pasaruoda jušona, ka pamazeit ceļamīs augšuok i augšuok Latgolys kolnūs. Itys varonais pilskolns radzams i apbreinojams jau nu tuolīnis, tik byutu breineigi, ka i citi Rāznys azara apleicīnis apbraucieji voi apstaiguotuoji zynuotu, kas tys par kolnu. Visi nazkodejī zemis dorbi pi ituo pilskolna sen jau iznycynuoti, tik tys moz kū vuodej.
05.11.2018.g. Ladušu. Symtu dasmytais. Piec breineiga braucīņa i nalelys maldeišonuos, Ladušu pilskolnu ceļa molā atrūnam pi lobys veseleibys. Kolna vyds apaudzs ar apšu jaunaudzi, tik gruovu suonūs vaci i varoni ūzuli. Gruovi i terasis labi radzami i aplūka kolnu vysapleik.
05.11.2018.g. Symtu deveitais. Ekspeditoru otkonsasatikšonuos Maltā. Skaista dīna, kupluokais dalinīku skaits myusu nagarajā viesturē. Fotogeniskais Lošys pilskolns ītups egļu jaunaudzis vydā senejuo Lošys azara krostā. Nalels, opols, ar breineigu akmini iz vyds kolna i vēl citim kolna suonūs. Ivaram prīks.
25.10.2018.g. Ciblas Kapu. Symtu ostoitais. Juosoka, ka kopu tī nav. Tagad nav. Itys ir vēl vīns skaists i miļzeigs pilskolns ar īspaideigim stuovumim i rasnim symtsgadeigim kūkim. Jam ir sova estrade, stuovvīta i nūruode, kurā gon nav saceits, ka tys ir pilskolns. Nazkod kolnu raudzeits sakuortuot i jam puori ītaiseita viesturiska styga, tik tagad vyss aizlaists. Kolnam vīnā golā gruovi i zemis pacālumi. I vysam puori lopu pakluoji! Itamā skaistajā rudiņa sastdinē ar 100 Latgolys pilskolnim kūpā beja myusu jaunī – Guntis i Arvils. Taipat prīks beja redzēt sen naradzātū Joanu!!! 3. novembrī brauksim vēl!
24.10.2018.g. Dekteru. Symtu septeitais. Nalels pilskolns ar nasaskaitomom guļbu dūbem, nūroktu golu i sovu guns dziešamū mašynu. Pi kolna saimisteiba i vacuo saimineica laipneigai ļaun mums kolnu pasavērt. Ir sajiuta, ka kolnā na tik rokti duorzuoji, a i bārti vysaidi atkrytumi i navajadzeigys lītys. Lopys i kryumi rauga vysu nūglobuot, tik tolkys prosuos!
24.10.2018.g. Ķīšu. Symtu sastais. Mega pilskolns. Miļzeigs treju styuru pilskolns azara pussolys golā ar prīkšpili, apmetni i vēl vīnu natuolu apmetni iz cytys pussolys (kūpā ap 10 ha). Ir verseja, ka taišni ite nazkod beja Ludzys pyrmsuokumi. Vīns nu īspaideiguokajim Latgolys i vysys Latvejis pilskolnim!
23.10.2018.g. Jurizdikas. Symtu pīktais. Iz Ludzu braucam ēst pušdīņu i satikt myusu Joanu. Ludzai kai vacuokajai Latvejis piļsātai(?), laikam gona ar sovim centra duorgumim. Iz Jurizdikys pilskolnu, kurs tī pat aiz piļsātys rūbežu navā ni nūrodejumu, ni stygu. Pyrma aizskrīnam par tuoli i pušdinis ādam naeistajā. Karšu Guntis apteik klaidu i kuopam eistynajā puori beigtai vystai, apguoztom mašynom i duorzim. Diveji kači kuop bārnim leidza i grib braukt tuoļuok, vacuokuo paaudze turīs pretim i kači palīk. Cylvāki ap pilskolnu laipni i, radzādami, ka kačus najimsim, grib puordūt mums beigtū vystu. Suns jau pyrma pabaruots i vysta palīk.
10.03.2020.g. Symtu trešais. Kolns natuoli nu Bieržgaļa ar nūruodem, goldu i beņčim. Kirkys pilskolnā bejuse ļuteru bazneica, tik jai pārkiuņs īspiers i jei nūdaguse. Aprokti vysaidi kungu duorgumi i poši kungi. Tagad kolns pa dalei apaudzs ar prīdem, labi apsaverams i pi poša ceļa.
24.09.2018.g. Grumušku II, Grumušku I. Deveņdesmit deveitais i SYMTAIS!!!!! Tai sasagadeja, ka symtu sagaidejom ar puoreiti, kurim cauri īt Grumušku meža styga. Leidzeigi kai divejis ola laseitis siermā buordā. Vīnys garys kaupris obūs golūs ītaiseiti. Šauri i pluoni kai zūbyna asmini. Palyka tik taida ryugtuma garša sirdī par stygys taiseituoju skūpumu. Lelai dalei stygys guojieju nav skaidrs kurā vītā i kaidā nu pilskolnim jī sper sovu kuoju. A vajadzātu tik divejis zeimeitis, i cylvāki, kuopdami puori pilskolnu golu gruovim, zynuotu, ka īkuopuši pilskolnā.
