Jurizdikas pilskalns atrodas Ludzas pilsētas A nomalē. Tas ierīkots ZRRDAA virzienā orientētas kaupres galā, kurai Z ir Lielais Ludzas ezers, bet D – Lielajā Ludzas ezerā ietekoša strauta lēzenā leja. Šīs pašas kaupres ZRR galā ap kilometru no Jurizdikas pilskalna atrodas Ludzas viduslaiku pils drupas. bet kaupres vidusdaļā ir pazīstamais latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks Odukalns. Jurizdikas pilskalnu 1959. gadā apzināja V. Urtāns.
Šo pilskalnu zin plaša apkārtne. Tas tamdēļ, ka viņš atrodas paša lielceļa malā un īpatnēji izskatās. Gandrīz katrs ceļa gājējs to redzējis un atceras.
„Pilskalns” atrodas Daugpils apr. Aulejas pag. Žaunerānu ciema robežās. Uz kara kārtīm šā ciema vārds gan rakstīts „Žalnerčiki”, bet ļaudis šo ciemu tā nesauc.
Porskovas Mistra kalns atrodas Balvu raj. Šķilbēnu pagastā Porskovas sādžā, ap 2 km uz DR no Rekovas. Pieminekļa ZA pakājē ir Porskovas sādžas viensēta. Pilskalnu 1952. gadā atklāja E.Snores un S. Tarakanovas vadītā ekspedīcija.
Makšinavas Kauguru kalns atrodas Balvu raj. Vīksnas pagastā, ap 1 km uz DR no Makšinavas sādžas un 2 km uz ZR no Kupravas. Kādreiz uz D no pilskalna bija Bērziņu mājas. Pilskalnu 1928. gadā apzināja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
„Pilskalns” Berezaukas, jeb Berežīnes ciema zeme Izvaltas pag. Daugpils apr. 0,5 km. rietumos ciemam, sīka strautiņa kreisā pusē. Minētais strautiņš netālu iesākas pļavās, tek uz Uzvaldi un tālāk. Šā strautiņa ielejai apkārt augsti kalni ar laukiem un druvām.
Pieminekļu valdē bija ienākušas ziņas, ka Kombulu muižai ziemeļos esot kāds pilskalns. Apkārtni pārmeklējot izrādījās, ka tur nav neviena kalna ar tamlīdzīgu vārdu. Vienīgi kāds kalns, saukts „Gaisa kalns”, varētu būt uzdotā vieta.
„Šokoladnaja gorka”, kā redzams, ir jauns nosaukums, kas stājies kāda vecāka vārda vietā. Tomēr vecāko nosaukumu neizdevās vairs saklaušināt.
Savadi, ka taisni pilsētu apkaimē esošie pilskalni visvēlāk tiek atrasti. Izskaidroju to ar pilsētas iedzīvotāju sastāvu. Viņi pa lielai daļai ienācēji un tā tad vietējās apkārtnes tradīcijas tiem svešas.
„Gorodok” Daugpils apr. Naujenes pag. Lielbaranausku ciema zemē, puskilometru austrumos šim ciemam un tikpat tāļu ziemeļos Miglanu sādžai. Gar pašu kalnu strauji tek Dubnas upe un pilskalns atrodas viņas labajā krastā. Tas pēc sava izskata ir savrups neliels kalniņš ar 7 —10 m. augstām kraujām malām.
Par šo pilskalnu, ta pat ka par citiem Latgales pilskalniem, Rīgā nebija nekādu ziņu. Tikai nejaušs gadījums lika sastapties ar ļaudīm, kas zināja pateikt, ka Mālnavas pag. Markovas salā (sādžā) Vikentija Bambāna viensētas zemē esot kāds kalns, kuru saucot par pilskalnu.
Šis ir trešais pilskalns uz Dubnas upes 2 km. austrumos „Greitas kalnam.” Tas stāv 0,5 km. Lauka-Laperu ciemam, šā ciema zemē Višķu pag. Daugavpils apr. 1 km. ziemeļos Višķu-Krāslavas lielceļam.
Nosaukumu „Greitas kalns” tauta izskaidro dažādi. Vieni saka, ka nosaukums cēlies no kādas teiksmainas milzu jaunavas Grietas, kas kalna uzbedumā esot aprakta, citi teic, ka „Greida” esot tas pats kas valnis, uzbedums, kriev. „гряда”. Šis pēdējais izskaidrojums šķietas pieņemams, jo šo pilskalnu patiesi raksturo ap 70 m. garš taisns uzbedums. Blakus šim nosaukumam, kalnu daži sauc arī par „Pilskalnu”.
Meklējot pēc vēl neuzietiem pilskalniem Latgalē un pārmeklējot katru aizdomīgāku vietu vai vietas nosaukumu, uzkrita kara kartēs kāda vieta, nosaukta „Vecs Napoleona reduts”. Napoleons nekad nav Latgalē bijis
un tālab arī nekāda reduta tur nevarējām iedomāties. Uzmeklējot šo aizdomīgo vietu izrādījās, ka tas ir neapšaubāms senu laiku pilskalns, un apkārtējie iedzīvotāji to devēja par „Gorodok”.
„Pilskalns” Kapiņu pagastā, Daugpils apr. Gutiņu ciema zemē 1 km. rietumos šim ciemam, Pikalnes ezera austrumkrastā. Šis ir neliels ezers starp lielajiem Cerēšu un Višķu ezeriem pusceļā, 7 km. austrumos Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļam.
Madelānu pilskalnu uzskata par vienu no skaistākajiem Latvijā. Tā relatīvais augstums ir ap 20 m. Pilskalna plakumu un dienvidu nogāzi vēl nesenā pagātnē lauksaimnieciski apstrādāja, tāpēc nocietinājumi šajā pilskalna daļā nav vairs saskatāmi.
Par šo pilskalnu, kuram jaatrodoties pie Skujuciema Kapiņu pag. pirmās ziņas ienāca jau 1924. g. Tomēr dažādu apstākļu dēļ viņa uzmērošana varēja notikt tikai 1926. g. rudenī pateicoties mākslas akadēmijas audzēkņa A. Gusara uzņēmībai. Viņš arī ievācis sekošas ziņas.
Šis pilskalns ir vislielākais Kapiņu pagasta pilskalns (Daugpils apr.). Visas zīmes rada, ka tas ir arīdzan jaunākais starp citiem.
„Gorodok” Stanovišķu ciema zeme, Kapiņu pag., Daugpils apriņķī. Kalns ar šo vārdu atrodas 0,5 km. austrumos minētam ciemam pie ceļa uz Randaukas ciemu. Šai vietā kalna kaupre, kas dodas no ziem.-austr. uz
dienv.-riet, visaugstākā un kārtīs apzīmēta kā ģeometrisks signāls 84,6 saženi virs jūras līmeņa.
Rušonu ezers austrumdaļa savienots ar Ubīļu, Biržkalna un Ilzes ezeriem. Starp tiem atrodas 5 km. gara šaura pussala ar Blaževiču ciemu viducī. 1 klm. dienvidos šim ciemam, kur pussala vistālāk izvirzās četrstūrī pret rietumiem, atrodas 12 m. augsts neliels uzkalns, to sauc par „Gorodoku” un viņš pieder minētam Blaževiču ciemam (Kapiņu pag., Daugpils apr.).
