01.04.2018.g. Kakarviešu. Četrdesmit trešais. Vīns nu daudz cītušajim pilskolnim gon senejuokūs, gon na tik senejūs laikūs. Brasteņš roksta, ka jau Bīlenšteins jū atrads izroktu. Nasaverūt iz tū, kolna palīkys vēl tagad īspaideigys ar skaistajim skotim, zoruotū prīdi, nasaskaitamim akmiņim i žvyradūbis stuovumim. Meklejam svyna ūlu i poši nasprūtam, nu kurīnis svyna ūla?
01.04.2018.g. Kantinieku. Četrdesmit ūtrais. Iz Kantinīku pilskolnu aizbraucam kai pa dīdzeņu, jam ir vairuokys nūruodis, stuovlaukums i sova mukšornīku paradize. Pylnu svātlaimi maitoj tik pastateitais cegls pyrms poša stuovlaukuma. Laižam tik garom i tod sprīžam, voi policeja 7 ekspedicejis mašynom raksteitu struopi? Pats kolns skaists i bārni, izvylkuši jau īvosoruotūs šliucamūs, bļaudami jamās pa kolna stuovajim suonim. Prūmbraukdami, kolnā gondreiž atstuojam Mārteņu, tik vyss beidzās laimeigi i ar vīglom nūbailem.
01.04.2018.g. Karakapu. Četrdesmit pyrmais. Itū ekspediceju suokam otkon zīmā, koč carāts beja iz pavasari, i suokam ar kopim. Kai ruoda plani, pilskolns ir vacūs Vydsmuižys draudzis kopu vīns gols. Informacejis par pošu kolnu ir moz i pošu kopu teritoreja miļzeiga. Napagaist sajiuta, ka bejom vacūs kopūs, na pilskolnā. Nu ūtrys pusis, daudz akmiņu i prīks otkon vysus redzēt!
04.03.2018.g. Rēzeknes. Treisdesmit sastais. Soltā i snīguotā svātdinis reitā suokam ostoitū pilskolnu ekspediceju ar Latgolys sirds – Rēzeknis centra kolnu. Vairuok zynoms ar sovom myura pilsdrupom, tik kolns nazkod ness iz sovys mugurys i latgaļu kūka pili, dieļ tam daskaitams pi myusu elitaruos pilskolnu kompanejis. Itam kolnam ir sovs turisma informacejis centrs, tik jis, lobuokūs tradiceju gorā, svātdinēs atsapyuš.
18.02.2018.g. Pļuskovas. Tresdesmit pīktais. Pļuskovas pilskolnā asam bejuši jau vairuok reižu i nūruožu tryukums natraucej. Garons ar uzbārtim vaļņim obūs plokuma golūs i dzeļža tūrni pa vydu. Bārni realizej vysa braucīņa gaideituokū – guņkuru, mes meklejam molku i puorsprīžam tuoluokūs planus. Otkon mums ir jauni pilskalnīši, itū reizi nu Ūgris. Paldis Ingai, Aldim, Esterei i Katrīnai, gaideisim jūs otkon. Veritēs vēl dalykumu i vasali da nuokamai reizei. Jyusu 100.
18.02.2018.g. Īdeņas. Treisdesmit caturtais. Navaru jums nūdūt braucieju sajiutys, varu tik ceļu pa Lubuona aizsprūstu da Īdeņis pilskolnam raudzeit saleidzynuot ar šliukšonu kamaneņuos pa reni, kur kotra klaida ir izliduošona nu trasis. Īdeņis pilskolna tyvumā vēl atrūnamys divys apmetnis i kopulauki. Ir nūruode da kolnam, golds ar beņčim, grils ar īsmim i breineigu skotu serials da Lubuonam. Slavona vīta!
18.02.2018.g. Lisiņas. Treisdesmit trešais. Bez nūruodem izteik i myusu nuokamais pilskolns natuoli nu Borkovys. Jam nūruodis vajadzeigys kai kuorteigam skeletonistam Olimpiskos spēlis Korejā. Tys ir – pavysam nav vajadzeigys. “Myužeigajā” leidzonumā jis redzīs kilometrim tuoli i nav sajaucams ni ar kū cytu. Plyks i bolts kai moza bārna vādars, izastīps pret palākajim i snīga pylnajim dabasim. Dīvamžāļ samaituoti visi juo nūcītynuojumi.
11.02.2018.g. Kurtoša. Treisdasmytais. Nazkod bīzai apdzeivuotajā Rušuona azara apleicīnē Leluo Kurtoša azara krostā nūsaglobuojs Kurtoša pilskolns. Vīns nu nadaudzajim “plykajim” pilskolnim. Jau nu vacim laikim apstruoduots i sovys senejuos formys pagaisynuojs. Da pilskolnam ejam cauri Kuorkleņu sātys pogolmam. Izaver, ka saiminīki ite dzeivoj tik vosorā, sāta vysumā sakūpta. Ekspedicejis statistika – 10 lelī, 8 mozī i Pūdzeņa. Jezupa īspaidā Mārtiņš i Kārlis pādejā pilskolnā sakurynoj pa guņskuram. Ekspedicejis specialais produkts – Joanys peirādzeņi, tei beja kulinarejis viersyune!!! Dzeivojit vasali!
11.02.2018.g. Reuta. Divdesmit deveitais. Par Reuta pilskolnu informaceja vysai skūpa i vairuok, par laiku, kod tī Kamenecys muižnīks Mihails Reuts ītaisejs sovys saimis kapleicu. Tei nazy dieļ kam 2.pasauļa kara laikā sasprydzynuota. Pilskolns Skudreņu azara krostā i dūmojams apdzeivuots daudz seņuok par Reuta kunga vaļdeišonys laiku. Vītejais Jurs, kurs nu ituo kolna sovā laikā iz plēvis gobola braucs, stuosta, ka padūmju laikūs ap Reuta kolnu ir bejuse mototrase. Juos līceibys var atrast i tagad.
11.02.2018.g. Upursolys. Divdesmit ostoitais. Pa Cireiša azara ladu nu Aglyunys vydsškolys pogolma da Upursolai ejam pavysam drūsi – bez viervu i vāzu. Jau pa gobolu redzīs solys laivu dastuošonys vīta i Latvejis vaļsts meži. Ka Latvejis valsts meži kur sovu rūku dalīk, tys labi, tik man nazkai ruodejuos, ka itū reizi ir drupeit par daudz. Drupeit par daudz dieļu aizgoldu, pi kuo dasaturēt, drupeit par daudz Aglyunys zvonu, drupeit par daudz tilteņu puori krytušajim kūkim. Taida jušona, ka Tevi stygys suokumā pajam zam rūkys i aizvad da gola. Par lobu skaistumam navā guojs ari nazkaids lokalais Aglyunys orkans, kas papūstejs solys mežu. Pretruneiga ari informaceja par pošu pilskolnu, skaidrs tik vīns – vīta ir bejuse intensivai apdzeivuota i izmontuota.
11.02.2018.g. Rušenicas. Divdesmit septeitais. Pa ceļam da Aglyunai, ībraucam apsavērt skaistū Rušenicys pilskolnu. Kai roksta Brasteņš, pilskolnā nikod nav bejs nikaidys saimnīciskuos darbeibys, dieļ tam kolns izaglobuojs cīši lobā stuovūklī. Jam taisneiba, reši kur var atrast tik izteiksmeigys pilskolna nūcītynuojumu i azsardzeibys formys. Kolns sakūpts, ar informacejis dieli, kuopnem, stuovvītom(2) i pilskolna nūsaukuma dieli kolna golā. Datryukst tik nūruožu nu ceļa.
11.02.2018.g. Balbīte. Divdesmit sastais. Jau kaidu laiku gaidejom soltumu, lai varātu tikt iz lada, i itū reizi izsprīdem – tagad voi ar laivom! Itys braucīns velteits Latgolys solu pilskolnim. Suokam ar Balbīti – solu i pilskolnu Rāznys azarā, par kuru ziņu vysā moz. Sīnamēs pi viervis, jamam vāzys, salomojam bārnus i īmam. Iz lada jau palīkam drūsuoki, redzīs i pa kaidam mukšornīkam. Zivs azarā ir, vīna īzlāc poša bez vysaidys giušonys. Sola skaista, sakūpta i ar kinīšu čaja nameņu pošā kolna golā. Aizejam vēl i da sābru solai(ka tik tuoli aizguojuši), tik Ivara stuosteitūs akmiņu vītā(laikam apsnyguši), atrūnam īspaideigu vuornu koloneju solys kūkūs. I tagad pats golvonais – solu ar vysu pilskolnu var nūpierkt sevkurs, kam skanūšais voi čaukstūšais kuldā. 100 Latgolys pilskolnu akcionari apdūmoj vareibu sasasvīst i pajimt sev čaja nameņu!
28.01.2018.g. Naujenes. Divdesmit pīktais. Vairok slavons kai Dinaburgys pils i Daugovpiļs piļsātys īsuokuma vīta. Atrūnamys i zinis nu senejuokim pilskolna laikim. Otkon ar nūruodem, stuovvītu, bārnu spieļu laukumu, kiosku i Eiropys leidzīņa kuopņu i platformu sistemu tikšonai da pilskolna. Kolnā apsaverami myura pils pamati i Dinaburgys pils makets, tik, pa munam, na tys golvonais. Golvonais – Daugova zam kuoju! Itū varātu nūsaukt par dzīdamū zīmys i snīga braucīni. Paļdis jaunajim – Dacei, Lidejai i Juram, taipat i visim pyrma jau radzātajim. Da cytai reizei!
28.01.2018.g. Markovas. Divdesmit caturtais. Itys ir vīns nu mozuokajim Latgolys pilskolnim i jam lūbīs, ka jis ir sūplok Slutiškom. Nazcik nūruožu no poša lelceļa, Eiropys leidzīņa stuovlaukums i sova styga. Tei gon nazi dieļ kuo nūsaukta par Mārkovys stygu. Sovā laikā plokonums lab tik daudz nūrokts, a vys jau kolns ar breineigim stuovumim i skotim.
28.01.2018.g. Vecračinas. Divdesmit trešais. Pyrmais nu Daugovys leikumu pilskolnim. Itys ir ar pasi i sovu velosipedistu trasi(oho repojam)! Pūsteits vairuok reižu – pyrma ar staraveru kopu īreikuošonu, tod ar myrušūs puorapbedeišonu 80-tajūs(beja planavuots, ka tī vyss byus zam iudiņa – Daugovpiļs HES). Nazkodejuo turisma infrastruktura pilskolnā tagad pavuorguse. Vysleidza, stuovumi da Daugovai i skoti – varoni.
28.01.2018.g. Izvoltys. Divdesmt ūtrais. Itys atrūnams jau daudz vīgļuok, tik vysleidza bez kaidu nūruožu. Breineigs skots nu kolna iz apleicīni, vīni suoni ar lelu stuovumu. Pilskolns cīši aizaudzs ar seikom atzolom. Bārni īmiegynoj jaunū snīgu i pilsolna suonus.
28.01.2018.g. Murānu. Divdesmit pyrmais. Pīktū ekspediceju suokam ar gryuši atrūnamū Murānu pilskolnu Kruoslovys nūvodā. Napalels ar jūkaini savārptom prīdem apaudzs. Plakuma vīns gols ar pacālumu, pilskolnam vīnūs suonūs akmiņu kruovums. Pilskolnā atrūnam akmini, Ivars dūmoj, ka jauns dūbeišu akmins Latgolā!!!
„Zamok” skaitās Daugpils apr., Pustiņas pag., katoļu baznīcas zemē. Dienvidos Pustiņas muižai atrodas Ūseņu ezers, kuru krievi pārtaisījuši par „Gusevo”-zoss ezeru Šai 2 klm. garā ezerā iespiedušās trijās ap puskilometru garas pussalas. Viena no pussalām, kas atrodas ezera ziemeļpusē izmantota pilskalna celšanai.
