Pušas pilskalns (Pušas pilskalns I) atrodas Rēzeknes raj. Pušas pagastā, ap 0,5 km uz Z no Pušas. Pirmās ziņas par pieminekli sniegtas 1925. gadā; 1983. gadā pilskalnu plašāk aprakstīja A. Radiņš.
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Silmalas pagastā Lošu sādžā, ap 2,5 km uz ZA no Prezmas, tagad nosusinātā Lošu ezera D krastā. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936. gadā sniedza F. Svīkša. Plašāk pilskalnu 1978. gadā aprakstīja A.Radiņš.
Kokiem un krūmiem apaugušais Kantinieku pilskalns izveidots A-R virzienā orientētas līdz 15 m augstas kaupres R galā. Kaupri A pusē šauru zemes mēle saista ar plašāku augstieni. Starp augstieni un pilskalnu, kā arī pilskalna R un D pusē ir purvainas lejas.
Šis ir trešais pilskalns uz Dubnas upes 2 km. austrumos „Greitas kalnam.” Tas stāv 0,5 km. Lauka-Laperu ciemam, šā ciema zemē Višķu pag. Daugavpils apr. 1 km. ziemeļos Višķu-Krāslavas lielceļam.
„Pilskalns” Kapiņu pagastā, Daugpils apr. Gutiņu ciema zemē 1 km. rietumos šim ciemam, Pikalnes ezera austrumkrastā. Šis ir neliels ezers starp lielajiem Cerēšu un Višķu ezeriem pusceļā, 7 km. austrumos Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļam.
Asūnes pag., Daugavpils apr., 3 km. dienv.-rietumos Asūnei, Asūnīcas upītes kreisajā krastā, Klabauču ciema robežās, ir neliels vecs pilskalns. Viņš sastāv no vieglas smilts un tāpēc jau sen izmantots ciema kartupeļu bedrēm. Kalna plakums un sāni tā izrakņāti, ka pilskalna īstais veids un mītņu kārta ir galīgi izpostīti. Vel atrodamas trauku lauskas akmeņi un ogles.
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Atsevišķi autori uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Portus Semigalliae (Zemgales osta).
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.