04.04.2022.g. Ļūbasta pilskolns. Itys nasagloboj. Īguļs ceļa i dzeļžaceļa molā, nu vīnu suonu sorguots ar Ļūbastes upeiti. Jis tagad Daugovpiļam tyvuokais pilskolns. Augumā nalels, labi izaglobuojušim gruovim i vaļņim, precizs i styurains. Cīši grybātūs saudzeigu i darbeigu rūku, kurys paleidzātu jam izavērtīs vēl skaistuokam. Cīši paļdis visim pilskolnu brauciejim, itū reizi bejom 22 (leli i mozi) cylvāki i vīns suns. Dreiži brauksim vēl!
07.02.2020.g. Katlešu. Symtu sešdasmytais. Leluokuo dale nu sastdinis reitā Katlešūs sabraukušūs aizguoje kuojom tuolajā ceļā iz Vileks pusi. A mes braucem meklēt 2018. godā Kalneņu Gata atrostū Katlešu pilskolnu. Cīši meklēt navajadzēje, nazkas pi kūka jau beja dalics nūruodejumu. Pilskolns nalels, ar mežu i vīnā golā vēl atrūnamim gruovim. Vīta skaista, sausa i pavysam natuoli nu ceļa. Ivars sastuosteja nazcik nūstuostu par Katlešu apleicejim kolnim. Kai izaruodeja tik šūreit, pavysam nauošmi asam atroduši pilskolnā i juo apleicīnē Latvejai ratu sieni – toverīšu sarkasomu. Vēl vīns prīks par Latgolys boguoteibu!
23.04.2019.g. Baterijas. Symtu treisdasmytais. Nu ituo pilskolna nagaidejom nikuo daudz, kartēs i nu gaisa ruodejuos pavysam leidzona vīta. Eistineiba izaruodeja skaista, Pilskolns garons ar nūpītnu stuovumu da Dreidža azaram. Skaist skoti, pavasara saule, stiprī kūki i akmiņi. Visi nūsprīž, ka itys ir azara zvejuotuoju pilskolns. Myusu putnu zynuotuojs Miķeļs atrūn i visim ruoda palādu atreitūs spolvu komuļus.
23.04.2019.g. Grundānu. Symtu treisdesmit ūtrais. Pyrma par Grundānu pilskolnu nūturam cytu kolnu, kas eistajam stuov pavysam suonūs. Eistais izaruoda mozuoks, nu treju pušu stuovs, caturtajā nūšļaubons iz ortim i acātim teirumim. Jau Brasteņš roksta par bīzu i atrodumim boguotu zemi pilskolnā i juo suonūs. Vēl tagad natuolejā teirumā, kur traktors gatavej zemi siešonai, myusu ekspeditori, kai žuguris staiguodami, salosa vasalys rīškovys senejūs pūdu sadauzeitūs gobolu. Tyvejuos sātys saiminīks stuosta, ka nazkod pi kolna bejuse dalykta zeime, tagad seņ kai izgaisuse. Zeme lelu gobolu ap kolnu malna i augleiga, cikom tuoļuok muolaina.
23.04.2019.g. Ekšu pilskalneņš. Simtu treisdesmit caturtais. Vīta pošā Styrnu azara krostā, par kuru nu vītejūs ļaužu dzierdāti nūstuosti, tik 500 metru nu Ekšu pilskolna. Vēl tagad tyvejuos sātys saiminīki, vaicuoti par kalneņu azara krostā ruoda eistynā vierzīnī. Tī, garonys kaupris vydā atdaleits voi atsadalejs vīns gobols, kur tod i atrūnam Ekšu pilskalneņu. Kolna viersam nav eistyna plokonuma, vītom saroktys dūbis, golu gruovi voi grovys nasaprūtamys. Poša kaupre apauguse ar mežu i kryumim.
23.04.2019.g. Ekšu. Symtu treisdesmit trešais. Da Ekšu pilskolnam itamā sausajā laikā teikam pavysam tyvai ar mašynom. Pilskolns ir augstuokuo vīta leluokai apleicīnei. Kolns gona lels, apaudzs tik nu zīmeļu pusis, dīnavydūs skaisti skoti da Styrna azaram. Pilskolna viersai tryukst plokonuma i nav atrūnami nūcītynuojumi.
23.04.2019.g. Brāslavas. Symtu treisdesmit pyrmais. Itys ir vīns nu ratajim “plykajim” pilskolnim. Lels, plots, nu tuolīnis radzams i atrūnams. Visi pilskolna gruovi i rokumi godu guojumā nūorti i nūleidzynuoti, palykuši tik kara laiku īrokumi vīnā pilskolna molā. Stuovuo mola da Sivera azaram izaglobuojuse vyslobuok, tī atrūnam i nazcik breineigu akmiņu. Atrūnam ari, ka kaids pošūs pilskolna suonūs taisuos iz dzeivi, voi vismoz grib mozguotīs. Naseņ pastateita pierts ar eistim betonātim pamatim i izrokts kanalizacejis gruovs ar okys vītu. Rokuma dūbē skaidri radzama malnuo pilskolna zeme i atrūnami sadauzeitu pūdu goboli. Itys nav pyrmais gadejums myusu ekspediceju eisajā viesturē, kod nasaprūtam, voi saiminīkam visi papeiri kuorteibā?
19.04.2019.g. Gaisa. Symtu divdesmit deveitais. Gaisa kolnu natuoli nu Kombuļim meklejam skaistā apreļa reitā, kod nūskaidruots, ka Kombuļūs ir treis veikali, posta nūdale, bazneica i Kombuļu pussola. Kolns lels i augsts, meklejams Ildža azara i ceļa molā. Kolnam vysapleik suonūs daudz vysaidu akmiņu. Augša plota i lela, aizauguse ar mežu i kryumim. Vīnā golā plokonums leidzons, ūtrā pacālums opoluoks.
23.04.2019.g. Aulejis voi Zylūs vyzbuleišu pilskolns. Itys vēl naīt kūpejā 100 Latgolys pilskolnu riekynā. Pavysam navuošmi īprīkšejā vokorā, puorsaverūt Brāslovys pilskolna apleicīni, atrosts pošā Aulejis azara krostā. Navaram nūsaturēt i braucam vērtīs. Īspiejamū pilskolnu nu divom pusem apjam stuovys i dzilis grovys, nu trešuos kolnu sorgoj azars. Caturtajā pusē kolna nūcītynuošonai rokti diveji gruovi, jī labi pasaglobuojuši i apsaverami. Kolns apaudzs ar mežu, zeme, cik varam sprīst, na vysai malna, dreižuok palāka. Gluozis, vysaidam gadejumam, paceļam, vuordus īdūdam divejus – realistim i romantikim, īpušdīņojam i braucam tuoļuok.
Talka Kvēpenes pilskalnā 03.10.2020. g.
Andra Geidāna ( http://vesturiskiaktivs.lv/ ) organizētā talka Kvēpenes pilskalnā 2020. gada 3. oktobrī.
Burkānkalns kā iespējamais Svētkalns vai Baznīckalns. Mūsu atzīmētajā vērojams kultūras slānis, plakums daļēji izteikts, austrumu mala laika gaitā izskatās papostīta, plakuma ziemeļos ierakumu pēdas. Lauskas diemžēl neatradām.
Apmeklēts 19.04.2019.g. Foto: G.kalniņš, G.Ērglis.
Svētdiena, 2019.gada 7.aprīlis. Skaista un pie jaukiem cilvēkiem pavadīta diena. Foto: Aigars Krigerts
Gorku. Symtu divdesmit trešais. Gorku pilskolnam ir pasaiveics vēl mozuok kai Gaveiku bruolānam. Itys ir nūrokts pa teirū. Palikušajai pilskolna molu čaulai apejam apleik paruodeidami cīnu. Brasteņš jū atrads vēl pi lobys veseleibys i roksta, ka pilskolnā atrosti vysaidi trauku goboli – leli i mozeni, i izguozta kūka saknēs misiņa spiralis gabaleņš. Seikuoku informaceju par pūstejumim Silovu, Gaveiku i Gorku pilskolnūs var puorskaiteit J Urtāna gruomotys “Apceres par Latvijas pilskalniem” nūdalē “Ņukšu pagasta sapostītie pilskalni”. Nasaverūt iz tū, ka ekspedicejis nūbeigums izīt taids biedeiguoks, pats braucīns beja breineigs! Prīks par myusu jaunajim dalinīkim – Ilzi, Lailu i Aigaru! Brauksim otkon jau dreiži!
28.01.2019.g. Gaveiku. Symtu divdesmit ūtrais. Gaveiku pilskolns nazkod ir bejs varons, lels, augsts i skaists. Vēl tagad nu lelceļa pusis jis izaver styprs. Izkuopūt palelajā stuovumā, atsaduram pi pūstažys. Leluokuo dale nu milzeiguo pilskolna ar 1m bīzū kultursluoni nūrokta. Palykuse tik kaida trešuo dale nu plakuma i vīni pilskolna suoni. Vēl 90-tajūs godūs ite rokta grants, a piečuok vēl bārti atkrytumi! Kauns tim kas tai dareja i vēl leluoks kauns tim, kas itū navarēja(nagribēje) apturēt! Piec myrūņa plākstera izaver zeime, kas tagad dalykta pi dūbis pilskolna vītā.
28.01.2019.g. Divkšu. Symtu deveņpadsmytais. Saukts vēl par Zalta kolnu. Atrūnams vīnā nu treju leluoka kolna viersyuņu Nyrzys azara krostā. Lels i breineigs pilskolns ar gruovu i terašu sistemu i divejim plakumim. Augšuokais drupeit mozuoks i nu ūtra leluokuo atdaleits ar gruovim. Brasteņš roksta, ka kolnam daudz leidzeibu ar Volkenbergys pilskolnu pi Rāznys azara.
Kokiem un krūmiem apaugušais Kantinieku pilskalns izveidots A-R virzienā orientētas līdz 15 m augstas kaupres R galā. Kaupri A pusē šauru zemes mēle saista ar plašāku augstieni. Starp augstieni un pilskalnu, kā arī pilskalna R un D pusē ir purvainas lejas.
