Vienu kilometru austrumos Piksteres ezeram, tikpat tālu no augstā Sperjaņu kalna, ir kāds Augšzemei raksturīgs „Pilskalns”. Viņš atrodas Varenbrokas Maizīšu māju zemē, kuras īpašnieks Andrejs Lazdiņš. Šo pilskalnu aizķer arī Ķīļānu māju robeža, īpašnieks Avots.
Bērzgales pag. 2 km. dienv.-rietumos Dricāniem Rēzeknes apr. Kakorvišu ciema robežās ir tālu daudzināta vieta «Pilskalns”. Bet sen jau šis pilskalns gluži noarts, tā kā tikai pēc ilgākas meklēšanas izdevās atrast dažus lausku paraugus. Šo pilskalnu pirmo reizi piemin Bīlensteins, bet arī kā noartu.
Dobeles pilsētas rietummalā, pie ceļa, kas ved uz Naudīti, redzamas akmeņa pilspočas. Tās kādreizējās vācu ordeņa pils atliekas. Viņas stiepjas šaura trijstūra veidā no dienv. rietumiem uz ziem. austrumiem, visapkārt ierobežotas ar stāvām kalnmalām.
Ejot pa Rīgas-Valmieras lielceļu no Straupes puses, 1 klm. aiz mācītāja muižas, lielceļš krusto nelielu strautiņu. Tā ir robežupīte starp Maz- un Lielstraupes pagastiem. Pie minētā strauta nogriežoties uz Braslas pusi, 150 m. no ceļa, nonākam pie senā apcietinājuma saukta par „Batareju”. Šis apcietinājums atrodas Baukalnu māju zemē šai mājai 0,5 klm. rietumos.
Puskilometru platais Spārnu ezers visapkārt apjozts mežu apaugušiem kalniem. Kādā kalnā, kas atrodas dažus simts soļus no minētā ezera austrumkrasta, un tiek dēvēts par Spārnu kalnu, ierīkots apcietinājums. Spārnu kalns ir Jelgavas apriņķa, Naudītes pag. Bļodnieku māju zemē. Šo vietu pirms gadiem (1866.) apmeklējis un aprakstījis Bīlensteins, pie kam tas zin stāstīt, ka Spārnu kalnu sauc arī par „Pilskalnu”.
Tukuma apriņķī, Jaunpils pag. vienu kl. dienvidos Jaunpils muižai upītes malā atrodas mežu apaugusi kalnu kaupre dēvēta par „Kartavu kalniem”. Pret vidu Kartavu kalnus pārtrauc grava, pa kuru iet ceļš uz Sparvu un Pilsētu mājām. Starp šo gravu un upītes krastu esošais kalna rags apm. 100 m. no gala pārrakts ar dziļu grāvi. Grāvja zemes uzmestas 7 m. augstā uzbedumā, kas aizsargā plakuma dienvidgalu. Ap metru augsts uzbedums apjož visapkārt arī pārējās plakuma malas.
Tuvojoties jūrai Vidzemes daba paliek purvaināka un mežaināka. Senis laikus šie apvidi nevarēja būt bieži apdzīvoti, un tāpēc arī pilskalnu skaits šeit trūcīgs. Vidzemes jūrmalā ir tikai divi pilskalni — viens Liepupē, kas celts pēc jaunām un svešām tradīcijām, bet otrs Skultē. Šis pēdējais ir tik niecīgs un nenozīmīgs, ka tam nav pie skaitāmas nekādas kaujas spējas.
Jelgavas apriņķī, Žvārdes pag. 1 kilom. ziemeļos Koku muižai (vāc. Dobelsberg) atrodas divas apcietinātas vietas blakām. Šos apcietinājumus šķir vienu no otra Avīknes upītes grava. Upītes labā krastā esošo apcietinājumu devē par Meža kalnu, lai atšķirtu no otrpus upītes esošā neaizaugušā Pilskalna. Visu ap 2 kl. garo kalnu kaupri apkārtnē sauc arī par Dobes kalniem. Uz šo nosaukumu pamatodamies Bīlensteins maldīdamies šķietas uzmeklējis „Mežakalnā” ordeņa „Doben” pilsvietu.
Turpat kur Mežakalns, tikai Avīksnes otrā krastā Lielauces Incēnu māju zemē, atrodas jau notālīm redzams senlaiku apcietinājums dēvēts „Pilskalns”. Šis pilskalns ir gandrīz četrstūrains ar labi apdarinātām un neparasti stāvām malu nogāzēm. Dienvidus pusē stāvā nogāze mākslīgi radīta uzbedot ap 70 m. garu, 7 m. augstu uzbedumu.
Niecīgs pilskalns Gavēņu māju zemē, Krimuldas pag. 1,5 klm. ziem.-rietumos Ragankrogam, pie ceļa, kas ved uz Sējas muižu (Cāgenhof) ne tālu no Lobes kreisā krasta. Gavēņu māju ēkas uzceltas pašā pilskalna ziemeļmalā.
Strīķu pilskalns ir viens no tālākām apcietinātām vietām Zemgales rietrumos. Aiz viņa sākas mežiene, kas plašā joslā atšķir Zemgali no Kurzemes. Pilskalns atrodas Kuldīgas apriņķa Žvārdes pag. vienu kilometru austrumos Strīķu muižai. Pilskalnā neilgi pirms 1866. g. ierīkoti Strīķu muižas kādreizējo īpašnieku dzimts kapi. Kā tādi tie palikuši līdz ar apkārtni ari joprojām baronu Behru īpašumā.
Kuldīgas apr. Saldus pag., vienu kilometru ziem.-austrumos Saldus pilsētai, mācītāja muižas laukos atrodas vieta dēvēta „Pilskalns”. Viņa stāv dažus simts soļus ziemeļos Saldus—Jelgavas lielceļam. Pilskalns guļ pļavu vidū kā iegarens savrūps kalns, kurš ar savu ziemeļgalu pieskaras Saldus ezeriņam.
Te Gaujas augstais krasts asā elkonā izspiedies pret austrumiem un to norobežo divas dziļas gravas. Pilskalns atdalīts ziemeļpusē no augstā līdzenuma ar 7 m. dziļu grāvi. Otrs tāds pats grāvis ir pirmajam 30 m. dienvidos, un starp šiem abiem ierakumiem radies kaut kas līdzīgs nelielai priekšpilij. Tālāk uz dienvidiem atrodas neliels iegarens plakums 65 m. garš un tikai kādus 15 m. plats.
Viens no skaistākiem un tālu pazīstamiem pilskalniem ir apcietināta vieta Kņāvu un Drizānu māju zemē Saukas pag. Mājas apmetušās Susējas labajā krastā, bet pilskalns atrodas tām puskilometru ziemeļu-rietumos. Par pilskalnu šo vietu gan nesauc, bet pēc māju vārda to dēvē par Kņāvu kalnu.
Nurmižu „Pilskalns” svešniekam grūti atrodams. Viņš ir valsts mežā Nītaures virsmežniecības Nurmižu meža 5. apgaitā 1,5 klm. dienvidos Lackavu mežsargmājai. Tikpat tālu viņš stāv austrumos Mucenieku mājām, kas atrodas Gaujmalā, Šis pilskalns skaitās agrākā Nurmižu, tagadējā Vildogas pagastā. Pēdējais pārdēvēts upītes vārdā kas tecēdama gar pilskalnu ietek Gaujā.
„Lielā vīra gulta“, tā saucas pilskalns 8 klm. ziem.-austrumos Turkalnes muižai, 10 klm. rietumos Suntažiem Rīgas-Lubānes lielceļa malā iepretim Dēliņu mājām M. Juglas labā krastā. Kalnam visapkārt Ķoderu māju zeme, bet pats kalns jau muižniecības laikos bijis izdalīts aizsargājamā zemes gabalā. Tagad šis pilskalns skaitās valsts zemes fondā.
Šis „Pilskalns“ skaitās Birzgales (Lindes) pag. un atrodas Daugavas kreisā krastā 3 klm. dienv. – austrumos Lindes muižai pie Pilskalnu mājām. Kalns gan nepieder Pilskalnu mājām, bet pārgājis kaimiņu māju īpašumā.
Lielvārdes senais pilskalns ir tā pati vieta, kur tagad rēgojas vācu pilsdrupas. Šī vieta atrodas Daugavas labajā krastā pie pašas Lielvārdes muižas un baznīcas 50 km. augšpus Rīgai.
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Atsevišķi autori uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Portus Semigalliae (Zemgales osta).
Vienu kilometru rietumos Sausai Daugavai, kas aptek gar dienvidiem Doles salu, starp Klaņģu un Klaņģukalna mājām atrodas paaugsta vieta, saukta „Klaņģu kalns“. Jau 1887. g. pazīstamais A. Bīlensteins šo vietu atzinis par pilskalnu, ko pēc tam vairākas reizes aprakstījis Lovis of Menar’s.
