„Bērzīnes kalns” Bērzpils pag. Jaunlatgales apr. dažus simtus soļu ziem.-austr. Starij-Zamok muižai, tur kur katoļu kapi.
Nosaukums „Zamok” ieviesies seno apcietinājumu nosaukumos visur tur, kur apkārtnē poļu iedzīvotāji. Šeit aprakstāmais „Zamok” atrodas Dagdas pag. Vecdomes (Staromišļa) muižas zemē. Pēc zemes reformas šis pilskalns iedalīts Ignata Pizana jaunsaimniecībā.
Lašu pilskalns atrodas zem Lašu muižas dzīvojamās ēkas un pagalma 1,5 km. ziemeļaustrumos Eglaines dzelzsceļa piestātnei, Lašu pag. Ilūkstes apriņķī. Muižas īpašnieks licis apmūrēt visapkārt pilskalna sāniem romantisku laukakmeņu mūri ar stūriem, kāptuvēm un uzbrauktuvēm.
Laucienas Milzu kalns atrodas Talsu raj. Laucienas pagastā mežu masīvā nepilnus divus kilometrus uz DA no Talsiem celiņa, kas no Talsu – Nurmuižas vecā ceļa nogriežas uz Sapņu ezeru, labajā pusē.
Bērzgales pag. 2 km. dienv.-rietumos Dricāniem Rēzeknes apr. Kakorvišu ciema robežās ir tālu daudzināta vieta «Pilskalns”. Bet sen jau šis pilskalns gluži noarts, tā kā tikai pēc ilgākas meklēšanas izdevās atrast dažus lausku paraugus. Šo pilskalnu pirmo reizi piemin Bīlensteins, bet arī kā noartu.
Dobeles pilsētas rietummalā, pie ceļa, kas ved uz Naudīti, redzamas akmeņa pilspočas. Tās kādreizējās vācu ordeņa pils atliekas. Viņas stiepjas šaura trijstūra veidā no dienv. rietumiem uz ziem. austrumiem, visapkārt ierobežotas ar stāvām kalnmalām.
Kuldīgas apr. Saldus pag., vienu kilometru ziem.-austrumos Saldus pilsētai, mācītāja muižas laukos atrodas vieta dēvēta „Pilskalns”. Viņa stāv dažus simts soļus ziemeļos Saldus—Jelgavas lielceļam. Pilskalns guļ pļavu vidū kā iegarens savrūps kalns, kurš ar savu ziemeļgalu pieskaras Saldus ezeriņam.
Ventas malā, astoņus kilometrus lejpus Kuldīgai, senāk atradās Pilskalna mājas, kuras tagad nojauktas. Starp šām un Beltu mājām Ventas kreisā krastā ir vieta, saukta Pilskalns, kuru atzīmē arī Bielensteins (Mag. XIV). Tomēr v. Lovis sarakstītajā Burgenlexikon‘ā šis pilskalns nav uzņemts.
Pusceļā starp Aizputi un Durbi, aiz Vecpils katoļu baznīcas pa labi ceļam ir kāda kokiem aizaugusi skaista grava, kur reizēm tiek noturēti svētki un izpriecas. Gravas austrumu krastā, kas 24 metri augsts, stāv kāds apcietinājums, saukts par Pilskalnu. Pilskalna plakums sen gadus jau tiek lietots kā kapsēta un kaprači stāsta, ka tie vēl vienumēr atrodot zemes slānī daudz ogļu, ieročus un misiņa lietas. Melnzeme sniedzoties dziļāk par 2 metriem.
Domajāms, ka aprakstāmais pilskalns ir tas pats, kuru Bielensteins uzdevis savā „Die Grenzen” 209. lap. p. zem N° 37. Tur teikts, ka 1 versti austrum-austrum-dienvidos no Vilgāles muižas tagad gan Turlavas robežās esot pilskalns, kurš ja ne senā Turlowe, tad veca Wyllgele varētu būt.
Vienu kilometru dienvid-rietumos Paplakas dzelzsceļa piestātnei, tai vietā, kur Vārtajas upē no kreisās puses ietek kāds strauts, atrodas mežu apaudzis pilskalns. Vārtaja mezdama strauju līkumu, ir iegrauzusies šā pilskalna sānā un tas ir gluži nobrucis. Pilskalna plakumam palikusi vairs tikai rietuma mala un uzbedums dienvidus pusē.
Trīs kilometrus dienvidos Kazdangas muižai starp Valatu un Vecpils mazmuižim Alokstas upes līcī atrodas liels pilskalns. Viņa plakuma garums 120 m., bet platākā vieta 70 m. un tas stāv pāri apkārtējām pļavām un upei par 15 m. Ziemeļu galā pilskalna plakums atdalīts no apkārtēja līdzenuma ar diviem uzbedumiem un tikpat daudz grāvjiem. Ieeja senāk gājusi augstākam uzbedumam gar austrumgalu.
Tur pašā ceļmalā Birsteles labā krastā patiesi atrodas vieta, saukta „ Pilskalns.” Tagad tas pa pusei norakts, jo šī vieta ierādīta grants grābšanai. Pilskalns ir 10 metru augsts, bez plakuma un tik mazs, ka grūti iedomāties, ka uz tā būtu kādreiz bijušas kādas koka celtnes Nav arī gluži nekādu mītņu slāņa.
Šo pilskalnu uzdevis Bielensteins, savā „Die Grencen”, bet sīkāk tas nekur nav aprakstīts. Viņš atrodas Briņķu-Mazdzeldes pagastā, Aizputes apriņķī, netālu no Kojas upes labā krasta. 3 kilometri austrumos pilskalnam ir Lieldzeldes muiža, bet pats tas atrodas Jaunzemju mājas robežās.
Bātes „Pilskalnu“ uzdod v. Lovis sava „Burgenlexiconā“ neminēdams, no kurienes šās ziņas smeltas. Šeit jāsaka, ka to reģistrējis jau 1869. g. A. Bielensteins (Mag. 14. 2.), kaut gan nav devis tuvākas ziņas par šo vietu. Vispār Bātes pilskalnu nekad vēl nav apskatījusi neviena zinātnieka acs, neraugoties uz to, ka tas atrodas viegli sasniedzamā vietā.
Tukumam rietuma pusē no dienvidiem uz ziemeļiem stiepjas augsts smilšu kalns, kuru dēvē ari par Kartavu kalnu. Šā kalna virspusē ierīkoti pilsētas kapi. Kartavu kalnam pretī, pāri pļavai redzams vientuļš mežu apaudzis kalns, kuru dēvē „Pilskalns“.
Caur šiem rakumiem redzams, ka kalna virsu klāj metru un vairāk dziļš mitņu slānis. No ierakumu sienām rēgojās laukā rokām taisīti ornamentēti un neornamentēti māla trauka gabali, dzīvnieku kaulu atliekas, ogles un dzintars. Šo vietu apmeklējot tika salasīts liels vairums šādu priekšmetu.
Pa labi ceļmalā ejot no Kandavas uz Sabili, starp Cikantu krogu (nosaukts krodzinieka vārdā) un Capaļu mājām atrodas kalns, kuru tauta dēvē „pilskalns“. Šim pilskalnam nav parastā plakuma un viņa stāvās malas nav cilvēka roku apdarinātas. Tas ir zemes rags starp Abavas ieleju un strautiņu, kas izceļas tuvējos mežos.
Kandavas pilsētas ziemeļu galā, kreisā pusē Tukuma ceļam, redzams cilvēka rokām apdarināts kalns, saukts .,Baznīckalns‘‘, jo tas līdzinājoties baznīcai. Uzbedums, kas atrodas šā kalna ziemeļpusē, patiesi var atgādināt torni. Kalna malas ir vienlīdz stāvas visās pusēs un labi uzglabājušās, tikai dienvidus pusē izrakts uzbraucams ceļš, jo kalna virsus tiek arts. Pirmatnējā uzeja tomēr bijusi uzbeduma austrumgalā.
Sabile ir pilsētiņa Talsu apriņķī, Abavas labajā krastā, 12 kilometru no Stendes, tuvākās dzelzsceļa piestātnes. Pilsētiņa apmetusies auglīgajā Abavas ielejā, kurai šeit augsti krasti. Pilsētas austrumos jau notālēm redzams kāds augsts uzkalns, kuru dēvē ,,pilskalnu” . Šis pilskalns ir apkārtnes augstākā vieta ar krāšņām izredzēm uz Abavas leju.
12
Page 1 of 2
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.