Smiltnieku pilskalns atrodas Zebrus ezera austrumu krastā, apmēram 1 km uz dienvidiem no Ezerlūķu pilskalna. Aptuveni 10 m augstais, ovālais pilskalns atrodas 30 m garā kalna kauprē un aizņem 0,6 ha. Kalna stāvākā nogāze ir tā rietumu pusē, austrumu nogāze ir lēzenāka un nobeidzas pie meža ceļa.
„Bērzīnes kalns” Bērzpils pag. Jaunlatgales apr. dažus simtus soļu ziem.-austr. Starij-Zamok muižai, tur kur katoļu kapi.
Šo pilskalnu uzgājis pieminekļu valdes inspektors A. Štāls savos pārraudzības braucienos. Līdz tam nevienam nebija ienācis prātā, ka Vainīžu muiža būtu celta senā pilskalnā. Pārlūkojot un mērojot šo vietu 1927. g., patiesi, nācās atzīt jaunatrasto pilskalnu.
Plaša apkārtnē pazīstams un spēcīgs apcietinājums, saukts „Pilskalns” atrodas Ķieģeļu pagastā, Valmieras apriņķī, 1 klm. dienvidos Rubenes baznīcai pašā Vaidavas ezera krastā. Te ezeram 22 m. augsts kraujš krasts, kas pārdalīts šķērsām ar nelielu gravu. Tā radušās divas kalnmalas, kas no dabas jau noderīgas pilskalnam. Citur nācies plakumu nocietināt grāvjiem un uzbedumiem.
Igaunijas robežas tuvuma mūsu pilskalnu skaits samazinājās. Gluži tāpat arī Igaunijas pilskalni stāv labu gabalu atstatu Latvijas valsts robežai. Tādā kārtā jau senatnē bijusi „neutrala” josla starp šām abām tautām.
„Pilskalns” Smiltenes meža, pilsētas robežās, 1 klm. dienvidos pilsētai, Cērtenes upītes kreisā krastā, 1 klm. austrumos Cērtenes muižai.
„Liedes kalni” ir Adulienes pag. uz pašām pagasta robežām Liedēs upes labajā krastmalā. Šie kalni ir savāds dabas brīnums: viņi novietojušies līdzenā apvidū, Liedēs ielejā taisnā rindā kā maizes klaipi ar nelielām atstarpēm.
Nosaukums „Zamok” ieviesies seno apcietinājumu nosaukumos visur tur, kur apkārtnē poļu iedzīvotāji. Šeit aprakstāmais „Zamok” atrodas Dagdas pag. Vecdomes (Staromišļa) muižas zemē. Pēc zemes reformas šis pilskalns iedalīts Ignata Pizana jaunsaimniecībā.
Bornes pagastā, Ilūkstes apriņķī 3 kilometru dienvidos Daugavai un Liel-Bornas muižai, netālu no Vaksovas ciema meža vidū atrodas apcietināta vieta saukta „Zamki”. Apcietinājumam izmantots samērā lēzens kalns, kas no dabas daudz nav atšķiries no blakām esošām citām augstām vietām.
Šis apcietinājums saukts „Zamok” atrodas Sventas pag. valsts mežā 7. apgaitā 1 km. ziemeļ-rietumos Svistopoles mājām, dažus simtus metru rietumos sudmalām. Tas ir iegareni apaļš savrup stāvošs kalns Sventas augstienes ziemeļmalā. No šejienes tālas izredzes uz Daugavas pusē esošiem līdzenumiem un mežiem.
Lašu pilskalns atrodas zem Lašu muižas dzīvojamās ēkas un pagalma 1,5 km. ziemeļaustrumos Eglaines dzelzsceļa piestātnei, Lašu pag. Ilūkstes apriņķī. Muižas īpašnieks licis apmūrēt visapkārt pilskalna sāniem romantisku laukakmeņu mūri ar stūriem, kāptuvēm un uzbrauktuvēm.
Nosaukums „Zamečkas kalns” ceļoties no polu runas un nozīmējot „Pilskalns”. Šis pilskalns jau no tālienes redzams zemā Luksta (pļavas nosaukums) vidū. Viņš atrodas pie Kazimiriškes muižai kādreiz piederošās Ozolmuižas (Eichenholm), kas stāv 4 kilometrus ziemeļaustrumos Kazimirišķei un tikpat tālu no Daugavas, Pilskalnes pagastā. Pēc zemes reformas šis pilskalns iedalīts valsts aizsargājamos pieminekļos.
„Stupeļu kalns” Susejas Kalnstupeļu māju zemē, īpašnieks Ed. Talents. Savrup stāvošs 30 m. augsts kalns rietumos mājai. Šo kalnu Dr. Bīlensteins apraksta sekoši: „Pa kreisi ceļam, kas ved uz Ilzes muižu, izceļas no sīkiem pakalniem podiņa veidīgais Stupļa kalns 100′ augstu un jau notālēm manifestējas kā pilskalns. Ar lielu līkumu kalnam nākas tuvoties caur Stupļu mājām.
Mārgas kalns, arī Meitas kalns, atrodas Susejas pag. ziemeļu malas robežās, īpašnieki — Bičoļa mantnieki.
Laucienas Milzu kalns atrodas Talsu raj. Laucienas pagastā mežu masīvā nepilnus divus kilometrus uz DA no Talsiem celiņa, kas no Talsu – Nurmuižas vecā ceļa nogriežas uz Sapņu ezeru, labajā pusē.
Šo pilskalnu dēvē par „Lielo pilskalnu”, jo dažus simts soļus rietumos tam atrodas kāds no dabas paaugsts kalns dēvēts „Mazais Pilskalns”. Mazais pilskalns nav nekāds pilskalns šā vārda īstā nozīmē, jo trūkst tam kaut kādu mākslīgu rakumu un mītņu kārtas.
Pilskalnam neliels iegarens plakums, kas pret vidu nedaudz uzkumpis. Uzbedumu nav nekādu, jo malas ir visai stāvas. Tomēr austrumos un dienvidos kalnmalās redzamas terases. Pirmā terase ierīkota 4 m. zemāk plakumam, bet otrā 9 m. zemāk. Ziemeļos un austrumos terašu nav.
„Vīna kalns” tiek dēvēta apcietināta vieta puskilometru dienvidos Mežotnes Pilskalnam. No Pilskalna līdz Vīna kalnam stiepjas stāva krante, kas norobežo rietumos Lielupes pļavas. Šī krante ir kādreizējais Lielupes krasts, kas tagad upei atkāpjoties palicis dīks.
Mežotnes pilskalns (latīņu: castrum Mesiothe) jeb Viestura kalns atrodas Rundāles novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā. Pēc Livonijas hroniku datiem līdz 1270. gadam šeit atradās zemgaļu Upmales zemes galvenā pils.
Page 1 of 3
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.