Lašu pilskalns atrodas zem Lašu muižas dzīvojamās ēkas un pagalma 1,5 km. ziemeļaustrumos Eglaines dzelzsceļa piestātnei, Lašu pag. Ilūkstes apriņķī. Muižas īpašnieks licis apmūrēt visapkārt pilskalna sāniem romantisku laukakmeņu mūri ar stūriem, kāptuvēm un uzbrauktuvēm.
Dobeles pilsētas rietummalā, pie ceļa, kas ved uz Naudīti, redzamas akmeņa pilspočas. Tās kādreizējās vācu ordeņa pils atliekas. Viņas stiepjas šaura trijstūra veidā no dienv. rietumiem uz ziem. austrumiem, visapkārt ierobežotas ar stāvām kalnmalām.
Tur pašā ceļmalā Birsteles labā krastā patiesi atrodas vieta, saukta „ Pilskalns.” Tagad tas pa pusei norakts, jo šī vieta ierādīta grants grābšanai. Pilskalns ir 10 metru augsts, bez plakuma un tik mazs, ka grūti iedomāties, ka uz tā būtu kādreiz bijušas kādas koka celtnes Nav arī gluži nekādu mītņu slāņa.
Šo pilskalnu uzdevis Bielensteins, savā „Die Grencen”, bet sīkāk tas nekur nav aprakstīts. Viņš atrodas Briņķu-Mazdzeldes pagastā, Aizputes apriņķī, netālu no Kojas upes labā krasta. 3 kilometri austrumos pilskalnam ir Lieldzeldes muiža, bet pats tas atrodas Jaunzemju mājas robežās.
Bātes „Pilskalnu“ uzdod v. Lovis sava „Burgenlexiconā“ neminēdams, no kurienes šās ziņas smeltas. Šeit jāsaka, ka to reģistrējis jau 1869. g. A. Bielensteins (Mag. 14. 2.), kaut gan nav devis tuvākas ziņas par šo vietu. Vispār Bātes pilskalnu nekad vēl nav apskatījusi neviena zinātnieka acs, neraugoties uz to, ka tas atrodas viegli sasniedzamā vietā.
Pa labi ceļmalā ejot no Kandavas uz Sabili, starp Cikantu krogu (nosaukts krodzinieka vārdā) un Capaļu mājām atrodas kalns, kuru tauta dēvē „pilskalns“. Šim pilskalnam nav parastā plakuma un viņa stāvās malas nav cilvēka roku apdarinātas. Tas ir zemes rags starp Abavas ieleju un strautiņu, kas izceļas tuvējos mežos.
2 1/2 kilometri uz rietumiem no Strazdes baznīcas labā pusē ceļam, kas ved uz Jauno muižu, atrodas vieta, dēvēta „Pilskalns“. To sauc ari par Dzegužu kalnu, jo atrodas minēto māju robežās. Dzegužu mājas atrodas puskilometru dienvidos pilskalnam .
