Sudmaļu pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 13. julijā 1924. g.

„Zamokas” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Šis apcietinājums saukts „Zamok” atrodas Sventas pag. valsts mežā 7. apgaitā 1 km. ziemeļ-rietumos Svistopoles mājām, dažus simtus metru rietumos sudmalām. Tas ir iegareni apaļš savrup stāvošs kalns Sventas augstienes ziemeļmalā. No šejienes tālas izredzes uz Daugavas pusē esošiem līdzenumiem un mežiem.

Pilskalnam līdzens, pret ziemeļiem ieslīps plakums, kas stāv 13—22 m. virs apkārtējām ielejām. Kalnam visapkārt terase, kas ziemeļmalā pārvēršas ap vienu metru augstā uzbedumā ar grāvi. Kalnmalas visai stāvas,
it sevišķi dienvidos. Ieejas vieta iespējama rietumpusē.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000.

Zeme — paviegla smilts, kas izrakņāta pasaules kara tranšejām. Tās apraktas visapkārt plakuma malai un arī dienvidus pusē izpostījušas terasi. Šī terase bijusi skaidri un noteikti izveidota, un tiekusies pārvērsties grāvī ar uzbedumu. Ierakumi atklājuši vairāk metru biezu mītņu kārtu, kurā lielā vairumā atrod dažādu trauku atliekas. Daži paraugi nogādāti Pieminekļu Valdei.

Atskaitot nost pasaules kara postījumus šis pilskalns labi uzglabājies formā un var intresēt archaiologus.

„Zamka” no dienvidiem.

Kalns apaudzis priedēm, krūmiem un papardēm. Tāds tas bijis arī tai laikā, kad to apmeklējis Dr. Bīlensteins savā ceļojumā pa Augšzemi.

Ap kalnu saistās teika par jaunavu, kuru kalnā sargājot liels suns. Bīlensteins šo teiku pierakstījis sīkāk.

Pēc citas teikas, kalnam no dienvidiem uz ziemeļiem cauri gājusi apakšzemes eja, pa kuru varējis suns cauri skriet. Ejas gali laikam esot aizbiruši. Pēc viņiem daudzkārt rakņājot ziņkārīgie.

Šim pilskalnam 1 km. rietumos atrodas apcietināta vieta „Āpšu kalns”, bet 3 km. austrumos „Zamok” pie Kaķīšu mājām. Tomēr, kāda tuvāka sakārība starp šām apcietinātām vietām nav vērojama un, šķietas, tās radušās dažādos laikmetos.