Subates pilskalns

Teiku pierakstos fiksēta romantiska teika par Subates pili, virsaiti Subatu, viņa karošanu ar leišiem, krišanu, leišu karavīru pārvēršanos un pils nogrimšanu. Par Subates pils vietu uzskatīts kalns, uz kura tagad atrodas Subates luterāņu baznīca. Šim kalnam nav pilskalna pazīmju, un par to, līdztekus jau pieminētajai teikai, ir tikuši stāstīti arī citādi nostāsti un teikas.

Valainis, 1930a; Valainis, 1930b; Latviešu…, 1988, 205-206.

Subates luterāņu baznīcas vietā senāk bijusi grezna senlatviešu pils, pār kuru valdījis virsaitis Subats. Subatam kaimiņos atradās liela leišu valsts, ar kuru tas bieži karoja. Subates pilskungam bijis varonīgs karavadonis Drošsirdis.

Kādu rītu atskanējušas tauru skaņas, kas vēstījušas lielu karu. Izlūki stāstījuši, ka leiši ar lielu karaspēku tuvojoties pilij. Drīz salasījušies arī Subata karavīri un Drošsirda vadībā devušies ienaidniekam pretī. Pēc dažām dienām pilij tuvojies kāds Subata kareivis, kurš vienā rokā nesis pārlauztu šķēpu un otrā pārplēstu karogu. Tas nozīmējis, ka Subata kareivjiem klājas slikti. Un tiešām ziņa, ko kareivis atnesis, bijusi bēdīga. Izmisumā viņš saucis: “Augstais virsait, tavai valdīšanai beigas! Mūsu kareivji gandrīz visi apkauti un citi aizvesti gūstā pāri leišu muklājiem. Mūsu Drošsirdis cīnījās pirmajās rindās, bet nemanot viņam uzbruka kāds briesmīgs leitis un to nodūra.” To dzirdēdams, Subats sapratis, ka viņa valsts nu ir pagalam. Viņš iegājis pilī, nojēmis kroni un pārlauzis šķēpu, tad apseglojis zirgu un izjājis pa vārtiem. No tās dienas neviens nav viņa vairs redzējis. Liši Subata pili nopostījuši un ļaudis aizveduši gūstā.

Bet pili vēl tagad sauc Subata vārdā, kura tagad izaugusi par nelielu pilsētiņu uz pašas leišu robežas.

Valainis, 1930a.