Stupeļu kalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 23. junijā 1924. g

Stupeļu kalna šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

„Stupeļu kalns” Susejas Kalnstupeļu māju zemē, īpašnieks Ed. Talents. Savrup stāvošs 30 m. augsts kalns rietumos mājai. Šo kalnu Dr. Bīlensteins apraksta sekoši: „Pa kreisi ceļam, kas ved uz Ilzes muižu, izceļas no sīkiem pakalniem podiņa veidīgais Stupļa kalns 100′ augstu un jau notālēm manifestējas kā pilskalns. Ar lielu līkumu kalnam nākas tuvoties caur Stupļu mājām. Tam tikai ziemeļpuse apaugusi krūmiem un retiem kokiem. Piekājei apkārt 600 soļu, bet senāk šis skaitlis bijis mazāks, jo kalna malām apakšas pa daļai tiek artas. Kalna piekājes rietumos guļ milzīgs akmens. Kalna uzejas no visām pusēm vienlīdz stāvas un augstas. Tāpēc kalnam nav vajadzīgi uzbedumi un grāvji un tie nav arī atrodami. Plakums kuram apkārt 200 soļu, garumā 92 soļi, platumā 60 soļu, nav gluži līdzens, bet ar uzkalnu viducī. Skolotājs K. no Ilzes muižas gaidīja mūs kalngalā ar dažiem skolēniem, tā kā varējām kaut cik parakties. Mītņu kārta, sastāvoša no melnas zvirgzdainas zemes, sajaukta oglēm, pelniem un kaulu gabaliņiem divu pēdu biezumā pārklāja visu plakumu. Bez mēslošanas šī zeme jo projām dod labu ražu. Zem melnās zvirgdainās kārtas piepeši redzams dzeltens māls. Daļa mītņu kārtas, liekas, arot nobirusi pār plakuma malām, jo arī tur to atrod. Ar arklu nereti sacentušies mantrači. Atrodot „riņķus ar pakariņiem”, „bronzas krustiņus”, „dažā dus pulkstenīšus un kankulīšus”, „karolītes” krūšu sagtes un sprādzes. Arī „roku riņķi’ un „valdnieku kronis” esot atrasti… Kalns pie apkārtējiem iedzīvotājiem tiek lielā cieņā turēts. Jāņos ļaudis sapulcējas viņā līgo un ugunis kurt. Vecas sievas šeit vēl zin daudz dziesmu un pasaku, kurus stāsta garajos ziemas vakaros” …

Apkārtnes plāns M. 1:100 000.

Tālāk Bīlensteins uzrakstījis divos variantos garu teiku, kuru vēl tagad dzirdēju stāstam par Stupeļu kalnu: Kalnā nogrimusi pils Pilī krēslā sēžot jaunava reiz pa kalngalā esošo caurumu iekritis apakšzemē suns, kuru uzmeklēt devies suņu puisis. Jaunava tam teikusi, ka pēc gadiem pils celšoties augšup. (615. lap. p.).

„Stupeļu kalns” no ziemeļiem.

Pie šā apraksta piebilstams, ka ziņas par atrastām senlietām zīmējas uz kalna austrumu pakājē esošām rindu kapenēm. Akmeņi izbūvēti, bet kapeņu inventārs vēl vesels.