Striķu pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezuma augstums = 1 m.; uzmērots 7. aug. 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Strīķu pilskalna šķersgriezums pa A-B. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Strīķu pilskalns ir viens no tālākām apcietinātām vietām Zemgales rietrumos. Aiz viņa sākas mežiene, kas plašā joslā atšķir Zemgali no Kurzemes. Pilskalns atrodas Kuldīgas apriņķa Žvārdes pag. vienu kilometru austrumos Strīķu muižai. Pilskalnā neilgi pirms 1866. g. ierīkoti Strīķu muižas kādreizējo īpašnieku dzimts kapi. Kā tādi tie palikuši līdz ar apkārtni ari joprojām baronu Behru īpašumā.

Pilskalns celts uz 15 m. augstas kalna kaupres, kas 200 m. garumā, stiepjas no ziem. uz dienv. Kaupri visapkārt šaurā joslā apņem slapja pļava. Zemju bedumi redzami kaupres ziemeļu galā, kur kalna sāni lēzenākās vietās ar riņas (terases) palīdzību izveidoti vajadzīgā stāvumā. Pret vidu kaupre pārrakta, atstājot ieejas vietu dažu metru platumā. Tā radies dobjš (konkavs) iegarens plakums, Plakums kapsētas vajadzībām pārrakts vidū pušu ar 1 m. dziļu grāvi. Grāvja ziemeļpusē redzams apaļš akmeņa pamats, kas atlicis no kādas kapličas, kuru piemin Bīlenšteins (Mag. XIV).

Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalna rietumu sānā ierīkotas akmeņa kāptuves uz kapiem.

Zemes sastāvs — zvirgzdi (grants), kas tiek grābti kalna dienvidgalā ceļu labošanai jau no seniem laikiem.

Strīķu pilskalns no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalna mītņu kārta stipri sajaukta būvējot un kapus rokot. Tomēr tā satur daudz melnu trūdu un ogles. Kalns apaudzis ozoliem v. c. lapu kokiem. Apkārtne kalnaina un mežaina. Strīķu pilskalnu apraksta Bīlenšteins (Mag. XIV.) un atstāsta arī ļaužu teikas:

Senāk pilskalnā esot skurstenis bijis, kurā ielaista zoss. Tā izpeldējusi atkal laukā apakšā pļavā ar zelta krellēm kaklā. Reiz caurumā ielaiduši virvē piesietu puiku. Kad virvi atkal izvilkuši, puikas vairs nebijis, bet viņa vietā atradies salmu kūlis.

Teika par pīli man tika atstāstīta ar to starpību, ka pīle izpeldējusi Cieceres ezerā.

Savā aprakstā Bilenšteins kļūdījies uzdodams tuvumā esošās mājas par Lapsām. Pilskalna austrumos gan atrodas Aizkalņu mājas, bet Lapsas 1 km. tālāk.

Turpmāk noskaidrojams, vai Strīķu pilskalnam nav kas kopējs ar senrakstos minētām „Castrum Svrene” vai „Castrum Sagare” jo apkārtējos vietu vārdos daudz līdzīgu sakņu.

Komentāri par pilskalnu

IntaV: “Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā, Saldus novadā, apmēram 1km uz austrumiem no bijušās Striķu muižas, pie “Aizkalnu” mājām. Pilskalna plakums ir apmēram 15m augsts. Pilskalna centrā atrodas “aka”, kas mūrēta no lieliem laukakmeņiem ar kaļķa javu. Akas vidū ir dobe, kuru mēģināts izrakt. Iespējams, ka aka ir 1866.gadā pilskalna plakumā celtās vietējo baronu Bēru kapličas pamati. Striķu pilskalns jau izsenis postīts ar dažādiem rakumiem. Mītņu slānis izjaukts jau 1866.gadā, izbūvējot baronu kapliču. Pilskalns stipri postīts arī Otrā pasaules kara laikā, kad tur ierakti bunkuri, un arī pēc kara, kad kalnu izrakņājuši mantrači, pārmeklējot baronu kapenes. Šobrīd pilskalns apaudzis ar kokiem, slikti pārredzams un atstāj nekoptu iespaidu. No tā sauktā akas akmeņu krāvuma saglabājusies apmēram puse ziemeļu daļā. Par pilskalnu zināmas vairākas teikas un nostāsti. Viena no teikām vēsta, ka pilskalnā esot kāds skurstenis vai ala, kas radusies šeit nogrimstot lielai pilij. Laižot alā iekšā pīli vai zosi tā ārā iznākot citā vietā ar pērļu virteni kaklā. Savukārt skurstenī ielaists puišelis pārvērties par salmu kūli… ”