Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 2. jūlijā 1930. g.
Staldes “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
„Pilskalns” Gaujienas pag. Valkas apriņķī 1 klm. ziem.-austrumos Staldes ciematam, Gaujas kreisā krastā 0,5 klm. austrumos Palses ietekai Gaujā.
Ziņas par šo pilskalnu ienāca Pieminekļu pārvaldei šās grāmatas iespiešanas laikā. Lai šo vietu pievienotu pārējiem Vidzemes pilskalnu aprakstiem, tad viņu aplūkot un uzmērot steidzami izbrauca Piem. pārvaldes darbinieks A. Gusars. No viņa apraksta tad arī ņemtas šeit izlietotās ziņas.
Pilskalns ierīkots uz savrūpa, 18 m. augsta smilšaina paugura, kuru ziem.-austrumos ierobežo Gauja, bet pārējās malas samērā lēzeni atkrīt uz leju. Kaut cik stāvākas ir šā pilskalna dienvid-austrumu sānmalas. Šeit pilskalna pakājē ir slapjas pļavas, kas cēlušās aizaugot senai Gaujas gultnei.
Apkārtnes plāns M 1:75000
No pārējās apkārtnes pilskalns atdalīts dienvidpusē diviem uzbedumiem un tikpat daudz grāvjiem. Kā grāvji, tā uzbedumi tagad stipri aizmilsuši un tikko manāmi.
Pilskalna plakuma garums — 50 metri, platums — 25 m. Uzbedumu garums ap 15 m, augstums, tagadējā veidā, ap 1 m. Pilskalna malas, izņemot dienv.-austrumu pusi, samērā lēzenas un uzbrucējam viegli kāpjamas. Rodas kopiespaids, ka šis pilskalns ticis kādreiz arts un zemju darbi arkla nolīdzināti.
Mītņu kārta palikusi tuvāk neizpētīta, taču redzams, ka tumšāka zeme ir tikai velēnas biezumā. Zem velēnas sākas dzeltena smilts.
Staldu “Pilskalns” no dienvidaustrumiem
Pašlaik pilskalns apaudzis skujkoku mežu un krūmiem, tālab apkārtne no tā nav pārskatāma.
Pēc savas uzbūves šis jaunatrastais pilskalns varējis noderēt kā paslēptuve kara laikos. Šādas paslēptuves bieži atrodamas kopā ar tādiem māju vārdiem kā Pakales, Pakuļi, Kulītes. Patiesi, ari ša pilskalna tuvumā,
pretējā Gaujas krastā, stāv Pakuļu mājas.
Gar pilskalna pakāji pāri Gaujai senāk gājis vecais Gaujienas lielceļš, kas tagad iznīcis, jo tam ieblakām iet tagadējā šoseja.
