Mūku kalns (Spolīškalns)

J.Urtāns par pilskalnu

Mūku kalns, kas pēc tuvējām mājām saukts arī par Spolīškalnu, atrodas pašā Rīgas HES ūdenskrātuves malā. Tā pakāje ar rūpniecisko grunts skalošanu ir ļoti pārveidota. Kādreiz kalns atradās zemes ragā starp Daugavas ieleju un kāda sīka valka gravu. Mūku kalns bija stipri zems bojāts I Pasaules kara ierakumiem, kuri vēlāk pielīdzināti. Pēc II Pasaules kara uzbērta mākslīga uzeja kalnā un tur ierīkota izpriecu vieta. Pilskalna senais veids visu šo zemes darbu rezultātā ir stipri izmainīts. Ir ziņas, ka piemineklī atrastas dažāda veida senlietas: rotas lietas, dzelzs šķēps, arī cilvēku kauli. Pēc tā spriežams, ka te bijusi arī kapsēta. 1974.gadā J.Daiga gan uzsāka pieminekļa izpēti, norokot izrakuma laukumā velēnas kārtu, tomēr turpināt pētījumus dažādu iemeslu dēļ nevarēja. Nedaudzas atrastās trauku lauskas varētu liecināt, ka pilskalnā ļaudis dzīvojuši I.g.t.p.m.ē. un m.ē. I g.t. sākumā. Mūku kalna pakājē, lai arī īpaši meklēts, apmetnes kultūrslānis netika uziets. Tiešā pilskalna tuvumā Daugavas krastā pie Lipšiem atradās liels lībiešu kapulauks un apmetnes, ko tagad sedz ūdenskrātuves ūdeņi. Tautas nostāstos minēts, ka kalnu Napoleona laikā ar ķiverēm sanesuši zaldāti un ka tajā bijusi sena soda vieta.

Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. M.Urtānes zīmējums.

J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezuma augstums = 1m; uzmērots 3. jūnijā 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

“Mūku kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

„Mūku kalnu“ dēvē arī par „Spolīšu kalnu“ jo tas atrodas Ikšķiles Spolīšu māju zemē. Šās mājas stāv 5,5 km. rietumos Ikšķiles dzc. piestātnei, 0,5 km. ziemeļos Daugavai. Aplūkojamā vieta atrodas mājām dienv.-austrumos vecā Daugavas attakas krantē, pļavas malā. Šai vietā senais krasts ir 14 m. augsts un to pārtrauc no Spolīšu puses pa ieleju tecēdams mazs valciņš, kas pāriet pļavas grāvjos. Krasta stūris, kas atmetas pret valciņu, šķietas mākslīgi paaugstināts lai radītu apaļu plakumu ap 20 m. caurmērā. Tādā kārtā Mūku kalns pēc sava izskata un lieluma atgādina jau iepriekš aprakstīto „Vīna kalnu“.

Apkārtnes plāns M. 1:75000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Senāk plakuma vidū esot bijusi bedre. Kara laikā kalnā bijuši krievu ierakumi, kas lielā mērā pārveidojuši senāko izskatu, sevišķi ziemeļos un rietumos. Nesen ierakumi nolīdzināti un apkārt Mūku kalnam ierīkota terasei līdzīga uzeja ar apstādījumiem.

Spolīšu “Mūku kalns” no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pirms kara Mūku kalnā rakts, pie kam atrasti cilvēku kauli, rotas lietas, apdeguši koki. Kara tranšejas rokot atrasts dzelzs šķēps. Redzams, ka šī vieta kādreiz izlietota arī kā kapsēta.

Mītņu kārta kādu metru bieza un stipri sajaukta ar dzīvu zemi. Kalnu ieslēdz arami lauki, bet kalna tuvākā apkārtnē tie neuzrāda mītņu atliekas vai melnzemi.

Par kalna izcelšanos un nozīmi pastāv dažas teikas. Pēc vecu ļaužu nostāstiem kalnu esot sanesuši ķiverēm Napoleona kareivji. Mūku kalnā esot pils bijusi, kas nodedzināta un apmesta zemēm. Kalnā vecos laikos esot ļaudis spīdzināti un dedzināti.

Mūku kalna veids un nosaukums ļauj iedomāties, ka viņa izcelšanās ir kādā sakarībā ar kristīgās ticības ievešanu. Varbūt tā ir pirmo vācu tirgot. apcietināta nometne. Šādas aizdomas esam izteikuši arī par 4 km. austrumos esošo „Vīna kalnu“.

Literātūrā īsus aprakstus par Mūku kalnu sniedzis tikai v. Lovis of Menars (S. B. Rig 1905. 41. un 85. lp.; die Dūna von der Ogerm. 59. lp.)