
Spīdzenieku pilskalna uzmērojums. NKMP arhīvs.
J.Urtāns (1978.g.):
Senpils mājas, kas pieder māksliniekam Gunāram Selgam, uzbūvētas tieši pilskalna pakājē. Pats piemineklis apaudzis ar kokiem, tā forma no attāluma nav saskatāma. Pilskalns visumā no visām pusēm ir stāvs, lēzenāks tas ir vienīgi pret mājām, tomēr nekādas apdarinājuma pēdas nav saskatāmas. Kalna pakājē kādreiz bijis ezeriņš, kas tagad aizaudzis un pārvērties par purviņu. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka vēl “vācu laikā” piemineklis bijis pilnīgi kokiem neapaudzis. Kalna malas augšējā nogāzes daļā uzbūvēta pirts. Tās iebūvētie pamati pilskalnu ir drusku postījuši, lai gan citādi kurmju rakumos kultūras slānis nav samanāms. Kalna zemes sastāvs dzeltena smilts. Liekas, ka piemineklim lielas arheoloģiskās vērtības nav, lai gan pilskalna tradīcija apkārtnē spēcīga. Vietu apmeklēju 4.09.78.
A.Tora (1996.g.):
Spīdzenieku pilskalns atrodas pie “Senpils” mājām, kuras uzceltas pilskalna D nogāzē.
Tas ir apmēram 100 m diam. liels un 15 m augsts kalns ar dabīgām stāvām nogāzēm. Arī citu cilvēka veidotu nocietinājumu un kultūrslāņa nav. Pilskalna nogāzes noaugušas ar eglēm, tāpēc tas nav pārskatāms. Nosacītajā plakumā mežš nocirsts un tā A malā uzcelta pirtiņa.
S.Ludviga (2008.g.):
Konstatēts, ka pirms ~ 2 gadiem pilskalns ir izcirsts, pamežs tagad atjaunojies. Vieta izskatās nesakopta un pamesta. Jāpārbauda vai saņemta atļauja koku izciršanai.
Braucot no Alūksnes uz Rīgas pusi, pie bijušā Silakroga šoseja sazarojas. Dodoties tālāk uz Zeltiņiem, pēc diviem kilometriem no šosejas pa labi nogriežas vecais lielceļš, no kura pēc 1,3 km, pabraucot garām Pilskalnu mājām, atzarojas māju ceļš uz 200 m attālajām Senpils mājām, kur dzīvojis rakstnieks G. Selga. Spīdzenieku pilskalns, kas savu nosaukumu ieguvis no Spīdzenieku mājām, kuru zemē tas kādreiz skaitījies, atrodas pie pašām Senpils mājām.
Pilskalns apaudzis bērziem, tas stāvs no visām pusēm, it īpaši no austrumiem un ziemeļiem, kur kalna augstums sasniedz 26 metrus. Kalna dienvidu nogāzē plašākā terasē uzbūvētas Senpils māju dzīvojamā un saimniecības ēkas.
Pilskalns, kā to 1923. gadā raksturoja pazīstamais skolotājs J. Greste, ir cukurgalvveida kalns, kur esot atrasti podu gabali, ogles un kauli. Pēc pirmā pasaules kara kokus, kas šajā kalnā auga, nocirta un kalnu sāka apstrādāt. 1942. gada pilskalna aprakstā minēts, ka pilskalns atstāts atmatā; mūsdienās kalnu savā varā pilnīgi pārņēmuši koki. Spīdzenieku pilskalna diametrs apmēram 120 m, tam nav mākslīga apdarinājuma un kultūrslāņa – pilskalna zemes virskārta sastāv no gaišas smilts.
- J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.