Braucot no Alūksnes uz Rīgas pusi, pie bijušā Silakroga šoseja sazarojas. Dodoties tālāk uz Zeltiņiem, pēc diviem kilometriem no šosejas pa labi nogriežas vecais lielceļš, no kura pēc 1,3 km, pabraucot garām Pilskalnu mājām, atzarojas māju ceļš uz 200 m attālajām Senpils mājām, kur dzīvojis rakstnieks G. Selga. Spīdzenieku pilskalns, kas savu nosaukumu ieguvis no Spīdzenieku mājām, kuru zemē tas kādreiz skaitījies, atrodas pie pašām Senpils mājām.
Pilskalns apaudzis bērziem, tas stāvs no visām pusēm, it īpaši no austrumiem un ziemeļiem, kur kalna augstums sasniedz 26 metrus. Kalna dienvidu nogāzē plašākā terasē uzbūvētas Senpils māju dzīvojamā un saimniecības ēkas.
Pilskalns, kā to 1923. gadā raksturoja pazīstamais skolotājs J. Greste, ir cukurgalvveida kalns, kur esot atrasti podu gabali, ogles un kauli. Pēc pirmā pasaules kara kokus, kas šajā kalnā auga, nocirta un kalnu sāka apstrādāt. 1942. gada pilskalna aprakstā minēts, ka pilskalns atstāts atmatā; mūsdienās kalnu savā varā pilnīgi pārņēmuši koki. Spīdzenieku pilskalna diametrs apmēram 120 m, tam nav mākslīga apdarinājuma un kultūrslāņa – pilskalna zemes virskārta sastāv no gaišas smilts.
- J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.