
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 3. aug. 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Spārnu kalna šķērgriezums pa A-B; M, 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Puskilometru platais Spārnu ezers visapkārt apjozts mežu apaugušiem kalniem. Kādā kalnā, kas atrodas dažus simts soļus no minētā ezera austrumkrasta, un tiek dēvēts par Spārnu kalnu, ierīkots apcietinājums. Spārnu kalns ir Jelgavas apriņķa, Naudītes pag. Bļodnieku māju zemē. Šo vietu pirms gadiem (1866.) apmeklējis un aprakstījis Bīlensteins, pie kam tas zin stāstīt, ka Spārnu kalnu sauc arī par „Pilskalnu”.
Spārnu kalns pēc sava izskata ir iegareni apaļš ar divi metri augstu uzbedumu ziemeļu-austrummalā. Plakumam dažu metru kritums uz dienvidpusi. Kalna malas neparasti stāvas — gandrīz 45°, kas retumis sastopams, Latvijas pilskalnos. Šāds stāvums kalnam visapkārt turas ap 10 metru augstumā, bet pēc tām pāriet lēzenākos kritumos.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Kalns apaudzis skujkoku mežu un krūmiem. Tam ziemeļos druva, bet dienvidos pļavas. Pats kalns, kā redzams nav nekad ticis arts. Tomēr sīkāki postījumi izdarīti no ziņkārīgiem racējiem. Tā uzbeduma galā atrodas izrakta bedre un dienvidus malā kāds vecs rakums.

Spārnu „Pilskalns” no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Spārnu kalnu klāj mītņu kārta, kurā atrodas ogles, apdedzis māls un akmeņi. Kalna apkārtnē pirms 70 gadiem atrasts akmeņu cirvis, kas tagad glabājas kara muzejā. Kāds cits cirvis atrasts turpat, atrodas Jelgavas muzejā. Tuvumā esošo Upes — Bļodnieku laukos atrod bronzas saktas un krelles.
Šo pilskalnu Bīlensteins savā aprakstā (Mag. XIV.) tura par kronikās minēto Raģes jeb Raktes pilsvietu. Šai pašā aprakstā ir pievesti arī vajadzīgie pierādījumi starp kuriem tiek minēti tuvumā esošie māju vārdi „Raģi” un „Rakaiši”. Domājams, ka Bīlensteinam taisnība, kaut gan viņš vēlāk savus uzskatus groza, turēdams par Raktes pilsvietu Raktuves” kalnu pie Žagares miesta Lietavā.
Šāds uzskats tomēr atmetās pret daudziem šķēršļiem, kas spiež atsacīties no Raktuves kalna kā Raģes pilsvietas.
Par Spārnu kalnu stāsta daudz teiku, no kurām svarīgākās uzrakstītas no jau minētā Bīlensteina (Mag. XIV.)
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. Zemgale un Augšzeme. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1926.